Kārlis Streips: Svētulīgums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Kādu brīdi pirms oktobrī notikušajām 12. Saeimas vēlēšanām "Vienotības" kandidāts Veiko Spolītis tika pieķerts pie stūres ar nepieņemami augstu alkohola daudzumu asinīs. Šis apstāklis kļuva zināms tikai pēc vēlēšanām, kurās V. Spolītis Rīgas vēlēšanu apgabalā ieguva 8. vietu, kamēr partija attiecīgajā apgabalā ieguva septiņus mandātus. Par Saeimas deputātu viņš kļuva tad, kad tajā pašā sarakstā esošais (un apgabalā pirmo vietu ieguvušais) Edgars Rinkēvičs atkārtoti kļuva par Latvijas Republikas ārlietu ministru. 

Deputātiem, kuri kļūst par ministriem, nav obligāti jāatsakās no Saeimas mandāta uz attiecīgo laika posmu. Tā, piemēram, izvēlējies darīt ir veselības ministrs Guntis Belēvičs. Taču lielākoties ministri tā arī dara, un tad viņu vietu Saeimā ieņem nākamais cilvēks attiecīgajā sarakstā, tātad – “mīkstais mandāts” V. Spolītim ir pateicoties E. Rinkēvičam, savukārt Saeimas “vienīgais arābs” Hosams abu Meri to ieguva tāpēc, ka Rihards Kozlovskis atkārtoti kļuva par iekšlietu ministru.

Sods Veiko Spolītim gana bargs. Autovadītāja tiesības viņš zaudējis uz diviem gadiem, jāmaksā 800 eiro sods, un piecas diennaktis jāpavada administratīvajā arestā. Tieši šis pēdējais apstāklis kļuvis par strīdus ābolu, jo minētās piecas diennaktis arestā cilvēks vēl nav pavadījis. Tas licis atsevišķiem "Vienotības" biedriem bilst, ka Saeimas deputāts nu nekādi nevar pavadīt laiku cietumā, jo tas graušot partijas reputāciju un pārkāpšot deputāta zvērestu, kurā cita starpā ir teikts, ka “es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Pats V. Spolītis ir paziņojis, ka uz laiku viņš apturēs darbību "Vienotībā". Praktiskā nozīmē tas viņam liedzis darboties "Vienotības" Ētikas komisijā, viņš nevar kļūt par Saeimas sadarbības grupas ar Ukrainas parlamentu vadītāju, un viņš atsaukts no Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

Pirms teikt jebko citu par šo lietu, teikšu, ka braukšana dzērumā absolūti ir nosodāma lieta. Cilvēks, kas kunga prātā sēžas pie stūres, apdraud pats sevi un arī citus. Paldies Dievam, šoreiz nekāda avārija nenotika, neviens necieta, neviens negāja bojā, bet, protams, tas varēja beigties citādāk un traģiskāk.

Taču ar visu to man neizriet, ka Veiko Spolītis būtu karināms pie lielā kauna staba un būtībā izraidāms no "Vienotības". Tam ir divi iemesli.

Pirmkārt, nav nekādu šaubu, ka V. Spolītis ir zinošs un spējīgs politiķis. Pirms kļūt par Saeimas deputātu viņš bija padomnieks Ārlietu ministrijā, pētnieks Latvijas Ārpolitikas institūtā, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, kā arī lektors Rīgas Stradiņa universitātē. Viņam ir bakalaura grāds no Tartu universitātes (V. Spolītim gan latviešu, gan igauņu valoda ir dzimtā), maģistra grāds Eiropas zinībās viņam ir no Centrāleiropas universitātes Budapeštā, un kopš 2006. gada viņš Helsinku universitāte ir studējis doktorantūrā, kur viņa disertācija ir par Baltijas valstu pārvaldes sistēmām. Saprotu, kāpēc šajā ziņā cilvēks ir kļuvis par “mūžīgo studentu.” Disertācijas rakstīšana nav nekāda joka lieta cilvēkam, kuram tomēr ir pietiekami atbildīgs darbs minētajās ministrijās un citur. Kā pētnieks Veiko Spolītis ir rakstījis ļoti daudz, tajā skaitā latviešu, igauņu, vācu un angļu valodā.

Vārdu sakot, viņš ir augsti izglītots un pieredzējis cilvēks, un nav šaubu, ka "Vienotībai" un plašākā nozīmē Latvijai viņš ir vērtīgs kadrs. Tieši tas pats arī sakāms par minēto Parlamentāro asambleju.

Otrkārt un galvenokārt, no "Vienotības" puses te ir redzama krietna deva liekulības. Lasītāji zinās, ka partija allaž sevi ir prezentējusi kā godīguma un tiesiskuma etalonu. Koalīcija, kura tika veidota pēc tam, kad pēc ārkārtas vēlēšanām no parlamenta lielākoties tika padzīti oligarhu inspirētie un vadītie veidojumi (izņēmums ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai arī šogad nepietrūka bezkaunības, “premjerministra amatam” izvirzīt joprojām absurdi kompromitēto Ventspils mēru Lembergu), tā arī saucās – “Tiesiskuma koalīcija.”

Taču, kā jau tas bieži vien politikā mēdz notikt, runas ir viena lieta, darbība var būt pavisam cita. Nav jau tā, ka Veiko Spolītis ir pirmais cilvēks, kas partijas aprindās ir nogrēkojies. Noteikti redzamākais piemērs ir Dzintars Zaķis, kurš, kā ziņots jau sen, savulaik iegādājās jaunu automašīnu, bet to piereģistrēja Lietuvā, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas Latvijā. Te nu var jautāt, kas kopumā ņemot ir smagāk – individuāli braukt dzērumā vai apkrāpt visus Latvijas nodokļu maksātājus un visu valsts finanšu iekārtu.

Laikā pēc tam, kad kļuva zināms par Dz. Zaķa mahinācijām ar auto reģistrāciju, viņš netraucēti turpināja vadīt "Vienotības" Saeimas frakciju. Tiesa, patlaban arī Dz. Zaķim ar partiju ir problēmas, jo minētajās Saeimas vēlēšanās viņš Latgales apgabalā saņēma it kā aizdomīgi daudz krustiņu, tā radot aizdomas par balsu pirkšanu. Pats kandidāts ir teicis, ka viņam ar to nav bijis nekāda sakara, izmeklēšana turpinās (un, ja kas, ne tikai attiecībā uz "Vienotību" vien), un man, protams, nav tiesību teikt, ka cilvēks ir kaut kādā nozīmē vainīgs. Taču, ja ir vainīgs, tad te atkal ir tās pašas divas svaru kausā liekamās lietas – individuāls grēks un visas tautas apkrāpšana vēlēšanu kontekstā. Piedevām, šajā kontekstā arī ir atbilde tiem deputātiem, kuri šausminās par domu, ka deputāts varētu pavadīt piecas diennaktis administratīvajā arestā.

Kādreiz Saeimā bija tāds Juris Boldāns, kuru pēc 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā konkrēti notiesāja par saistību ar balsu pirkšanas mahinācijām, viņam tiesa piesprieda astoņus mēnešus cietumā, no savas Tēvzemei un brīvībai/LNNK partijas viņš izstājās, taču no Saeimas mandāta neatteicās, un parlamentam pašam nācās viņu izslēgt.

Atgriežoties pie "Vienotības", tās kontā arī ir Lolita Čigāne, kura 2007. gadā atgriezās no brauciena Turcijā ar ļoti lielu kaudzi lakatiņu, somu un citām lietām, tā radot aizdomas par kontrabandu, jo tolaik no Turcijas Eiropas Savienībā drīkstēja ievest preces tikai 400 eiro vērtībā, šoreiz attiecīgo preču vērtība, protams, bija krietni augstāka, un L. Čigānei piesprieda 50 latu naudas sodu, ko viņa arī samaksāja.

Pati politiķe (kura arī 12. Saeimas vēlēšanās ieguva vietu parlamentā) par to ir teikusi lūk, ko: “Kontrabanda, tas ir ļoti spēcīgs vārds. Tā tolaik gadījās daudziem. Es ar to nelepojos, bet neuzskatu, ka tā ir graujoša lapaspuse manā vēsturē.”

Manuprāt, tieši to pašu arī var teikt Veiko Spolītis. Viņš ir atvainojies par notikušo: “Es vēlreiz atkārtoju, ka es nožēloju savu nodarījumu un es darīšu savu darbu un, protams, novēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem mierīgu adventi.” Cilvēku tomēr parlamentā ievēlēja sabiedrība, tikai diviem kandidātiem attiecīgajā sarakstā un apgabalā bija mazāk svītrojumu nekā viņam, minēto 8. vietu sarakstā V. Spolītis ieguva no sākotnējās 14. vietas, jo plusiņu bija krietni vairāk nekā svītrojumu. Protams, ja vēlētāji vēlēšanu dienā būtu zinājuši, ka kandidāts ir pieķerts dzērumā pie stūres, rezultāts varētu būt bijis krietni citādāks, taču tā tas nenotika.

Zinu, ka ļoti bieži cilvēkiem tīk uz citiem raudzīties “no augšas.” Fui, fui, kā tas cilvēks uzvedas! Es nu nekad tā nedarītu! Taču šāds svētulīgums politikā gan īpaši neiederas, it īpaši valstī, kurā politiķi, politiskās partijas un politiskā iekārta kopumā joprojām nekādu īpašu popularitāti nebauda. Latvijas politikā un arī "Vienotībā" tomēr ir pietiekami daudz piemēru par cilvēkiem, kuri rīkojušies ne tā, taču tas nav traucējis viņiem politikā darboties tālāk.

Veiko Spolīša gadījumā "Vienotības" grandi ir teikuši, ka, ja cilvēks saglabās mandātu, tad viņam būs jāizstājas no partijas. Tādā gadījumā viņš kļūtu par neatkarīgu deputātu, kuram ir grūti darboties, jo viņam nav partijas aizmugures.

Taču, vai šis ir tas gadījums, kad atteikties no nepārprotami spējīga kadra, tāpēc, ka viņam vienreiz ir gadījies misēklis? Jā, teikšu vēlreiz, braukšana dzērumā ir ļoti liels grēks, un Latvijā, kur alkoholisms joprojām sit ļoti augstu vilni, tas nav piemērs, kas būtu demonstrējams citiem. Tomēr šajā gadījumā ļoti sliecos piekrist tam, ko par šo lietu ir teikusi premjerministre Laimdota Straujuma: “Dažādi ir pārkāpumi, bet tas nenozīmē, ka jānoslēdz vispār iespējas cilvēkam nodarboties ar politiku.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti