Kārlis Streips: Par Sočiem un gejiem

Pirmdien raidījumā „Skats no malas" mēs diskutējām par nu jau drīzajām ziemas Olimpiskajām spēlēm Sočos un to, ka zināms skaits pasaules grandu ir paziņojuši, ka viņi turp nedosies.

Tajā skaitā Eiropas Savienības komisāre Viviena Redinga atklātā tekstā pateica, ka tas ir tāpēc, ka Krievija ne tā izturas pret minoritātēm. Raidījumā kolēģis Vladimirs Čepurovs bilda, ka droši vien tam nav sakara konkrēti ar tā dēvētajām seksuālajām minoritātēm, jo Krievijai nospļauties par to, ko šajā ziņā domā kāds cits. Nepiekritu viņam tovakar un nepiekrītu arī patlaban. Raidījumā teicu, ka jautājums ir gana aktuāls tiem Soču dalībniekiem, kuri paši ir geji vai lesbietes, jo daži cara Vladimira galma pārstāvji ir teikuši, ka Olimpiskajās spēlēs visus liks mierā, bet citi – ja sportisti pārkāps Krievijas nesen pieņemtos noteikumus par „homoseksuālisma propagandu," tad var nākties atbildēt likuma priekšā.

Blogu par šo tēmu rakstu lielākoties tāpēc, ka šorīt es portālā "Facebook" saņēmu vēstuli no cilvēka, kurš būtībā vēlējās zināt, kurp viņš var savus bērnus sūtīt mācīties daiļslidošanu, bet vienlaikus pārliecināties, ka viņi nekļūs par gejiem.

Atbildēju pieklājīgi, ka ne no daiļslidošanas ir atkarīga cilvēka seksualitāte, bet prātā padomāju, ka tas nu gan ir viens dumjš jautājums.

Konkrēti par daiļslidošanu raidījumā es runāju tāpēc, ka tas ir sports, kurš prasa ne vien izcilas sportista prasmes, bet arī eleganci un grāciju. Leģendārais daiļslidotājs Skots Hamiltons reiz bilda, ka visu jaunību viņš pavadīja neapmierināts par to, ka cilvēki automātiski uzskatīja, ka viņš ir gejs, lai arī viņš tāds nebija un nav. Pieļauju, ka arī Jevgeņija Pļuščenko un Alekseja Jagudina gadījumā vienaudži, viņiem jauniem esot, uz to visu bieži vien raudzījās ar šķību aci. Tomēr sporta virsotnē ir arī pietiekami daudz atklātu geju, t.sk. Džonijs Vīrs, Džefrijs Batls, Braians Orsers, Rūdijs Galindo u.c.

Taču ne par to patiesībā šis stāsts. Stāsts ir par to, cik ilgi civilizētā pasaule auklēsies ar Krieviju jautājumos par pašām elementārākajām cilvēka tiesībām. Krievija vienlaikus cenšas apgalvot, ka tā ir civilizētās pasaules sastāvdaļa, bet atkal un atkal tā dara lietas, kas liecina tieši par pretējo. „Propagandas" likuma gadījumā pat Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs ir teicis, ka tā nu droši vien tomēr nevajadzēja darīt. Patiesi civilizētajā pasaulē ne jau Viviena Redinga vien ir iebildusi. Šā gada jūlijā izcilā britu aktrise Tilda Svintone Maskavas Sarkanajā laukumā atritināja ar gejiem identificēto varavīksnes karogu, lai tā parādītu solidaritāti ar Krievijas LGBT cilvēkiem.

Pagājušajā nedēļā Eltons Džons koncerta laikā Maskavā paziņoja, ka koncertu viņš velta Vladislava Tornovoja piemiņai.

V. Tornovojs gāja bojā pēc ārprātīgas spīdzināšanas, kad viņš atklāja savu seksualitāti. Viņam bija 23 gadi. Eltons Džons no skatuves pateica, ka Krievijas attieksme pret gejiem viņu „šokē un apbēdina". Arī Madonna un Lēdija Gāga ir atklāti runājušas par šo lietu, Gāgas gadījumā pēc koncerta tā rīkotāju sodīja par to, ka māksliniece it kā ir kaitējusi kādas 13 g.v. meitenes „veselību un/vai attīstību".

Tie visi ir globāli slaveni cilvēki. Stāstā par Tildu Svintoni bija minēts, ka gadījumā, ja to pašu būtu izdarījis kāds vienkāršs tūrists, sods, visticamāk, būtu 15 diennaktis cietumā. Un te savukārt mēs atkal nonākam pie Sočiem, jo ievērojams skaits sportistu plāno tur izrādīt solidaritāti ar Krievijas LGBT kopienu, varbūt pie tērpa piespraužot kādu nozīmīti, varbūt nēsājot t-krekliņus ar attiecīgo tekstu, varbūt nokrāsojot nagus varavīksnes krāsās. Šīgada pasaules vieglatlētikas čempionātā Maskavā Zviedru augstlēcēja Emma Grīna-Tregaro tieši tā arī izdarīja, un ne vien spēļu rīkotāji viņai ieteica nagus pārkrāsot, jo varavīksnes krāsas nagi „neatbilstot noteikumiem", bet pēc tam leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva atrada par vajadzīgu sportisti kritizēt un pagalam idiotiskā veidā paziņot, ka „šeit pie mums Krievijā šādu problēmu nekad nav bijis un mēs tādas nevēlamies arī nākotnē", jo „mēs ļoti baidāmies par savu valsti, jo sevi uzskatām par normāliem un tipiskiem cilvēkiem". Un vēl piebilstot: „Mēs vienkārši dzīvojam – puiši ar sievietēm, sievietes ar puišiem." Pēcāk kārtslēcēja apgalvoja, ka viņa esot „pārprasta", bet par teikto nedz atvainojās, nedz arī paņēma savus vārdus atpakaļ. Pati E. Grīna-Tregaro, kura nebija vienīgā sportiste attiecīgajā čempionātā ar krāsotiem nagiem, paziņoja, ka „es neteiktu, ka tas bija protests, vairāk tas bija paziņojums par to, ko es domāju". Tajā pašā čempionātā amerikāņu skrējējs Niks Simonds ieguva sudraba medaļu 800 metru skrējienā un publiski paziņoja, ka viņš to velta saviem draugiem, kas ir geji vai lesbietes.

Viens no galvenajiem „pamatiem" aizspriedumiem pret gejiem ir J. Isinbajevas pārliecība, ka „pie mums tā nekad nav bijis".

Līdzīgas domas dzirdētas arī tepat pie mums Latvijā. Protams, tās ir visaugstākā mērā muļķības. Nav un nekad nav bijusi neviena valsts, tauta, sabiedrība vai laikmets, kurā nav bijuši geji un lesbietes. Tā tas ir bijis tad, kad gejus dedzināja uz sārta, tā tas ir mūsdienu Ugandā, kur amerikāņu „kristieši" vietējiem ir iestāstījuši, ka pret gejiem vajag izturēties brutāli, tā tas ir mūsdienu Indijā, kur nupat Augstākā tiesa (!) ir atjaunojusi 19. gadsimta (!) britu koloniālo likumu par to, ka būt par geju vispār ir nelikumīgi. Un tā tas ir arī Krievijā. Čaikovskis bija gejs, Alla Nazimova bija lesbiete, Rūdolfs Nurejevs bija gejs. Krievijā tāpat kā visur citur zināms procents iedzīvotāju, tautiešu un pilsoņu ir ar „citu seksuālo orientāciju". Un jaunie likumi par „propagandu" cita starpā ir devuši zaļo gaismu tiem, kuri uzskata, ka vienīgais labais gejs ir beigts gejs. Vladislavs Tornovojs ir tikai viens no pietiekami daudziem jauniem cilvēkiem, kuri ir aizgājuši mocekļa nāvē tikai tāpēc, ka viņi ir geji.

Un tāpēc pilnībā atbalstu tos, kuri Soču spēles boikotēs. Sevišķi man patīk Amerikas pieeja. Vašingtona ir paziņojusi, ka pirmo reizi kopš 2000. gada Olimpiskās spēles neapmeklēs ne prezidents, ne prezidenta kundze, ne viceprezidents, ne arī kāds bijušais prezidents vai viceprezidents. Amerikāņu delegāciju vadīs Dženeta Napolitano, viņa ir bijusī Amerikas Iekšzemes drošības departamenta vadītāja un tādējādi nebūt ne no augstākā politiskā plaukta. Piedevām Amerika Krievijai parāda paceltu vidējo pirkstu, delegācijā iekļaujot divas atklātas lesbietes – leģendāro tenisisti Bilidžīnu Kingu un hokejisti Keitlinu Kahovu. Ievērojamais amerikāņu slēpotājs Bode Millers, kurš arī piedalīsies Soču spēlēs, ir paziņojis, ka Krievijas likums ir „apkaunojošs". Tieši tā. Un, jo drīzāk pasaule to sapratīs, jo labāk tas būs.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti