Kārlis Streips: Par praidu šeit un citur, plus vēl īpašs sveiciens Ievai Valterei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Nu, ko. Eiropraids nu ir pusceļā. Atklāšanas pasākums pirmdien bija super. Praida mājā Skolas ielā pulcējās paliels bars, tajā skaitā strīpa ārvalstu vēstnieku.  Priecājos un priecājos vēl bišķīt vairāk par to, ka Eiropraida viens no galvenajiem atbalstītājiem un sponsoriem ir manas dzimtās Amerikas vēstniecība.

Cita starpā praida mājā vēsturniece un profesore Ineta Lipša ir izveidojusi izstādi par LGBT [lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas] vēsturi Latvijā visa 20. gadsimta garumā un pēc tam. Pirmdien nebija laika to izpētīt detalizēti, bet centīšos vēl šonedēļ tur atgriezties un tā izdarīt, jo profesore ir atklājusi visvisādu informāciju, kura man, piemēram, pirms tam nebija zināma. Piemēram, par to, ka pagājušā gada 30. gados transvestīts vīrietis apprecēja sievieti un bija liels skandāls.  Ir jau sākusies saruna par to, ka lielos plakātus, uz kuriem profesore Lipša ir izvietojusi savus atklājumus, vajag samazināt brošūras lielumā un tad attiecīgo brošūru izplatīt interesentiem. Nemaz neteikšu skolām, lai arī vidusskolās, piemēram, vēstures stundās, šāda brošūra būtu pat ļoti interesanta. Neteikšu, jo šodien godājamie Saeimas deputāti balsos par godājamās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko pieteikto likumprojektu par tikumību skolās trešajā lasījumā, un tādā tikumības uzplūdā es neuzdrīkstos kaut ko bilst par to, kā izglītot mūsu valsts dārgo jaunatni. Taču ļoti iesaku izstādi apskatīties visiem interesentiem, jo Ineta Lipša ir veikusi nudien lielu darbu.

Savukārt trešdien piedalījos konferencē par LGBT situāciju Austrumeiropā. Tā bija pirmā no trim sesijām, pirmā bija trešdien, šodien būs pārējās, bet es uz pārējām netikšu, jo šodien tomēr ir jāstrādā. Taču sesija, kurā piedalījos es, bija ļoti, ļoti interesanta. Galvenā runātāja bija ukrainiete Anna Dovgopola, viņa stāstīja par praida pasākumu rīkošanu viņas valstī. Ir bijuši gadi, kad gājienā ir piedalījusies maza grupiņa cilvēku, vienreiz, aktīviste stāstīja, grupiņa nosoļoja apmēram 200 metrus.  Ir bijuši gadi, kad cilvēki ir bijuši gatavi soļot, bet policija ir pateikusi, ka labāk tā būtu nedarīt, jo policija nevar nodrošināt gājēju drošību. Anna demonstrēja fotoattēlu, kurā zemē guļ viens cilvēks un trīs citi cilvēki viņu spārda, tajā skaitā viens ir palēcies augstu gaisā, lai nokristu uz guļošā cilvēka. Šo cilvēku, viņa stāstīja, neonacisti notvēra pa ceļam mājās no pasākuma.

Pieļauju, vismaz daži lasītāji būs internetā redzējuši, kas Kijevā notika šogad. Pilsētas centrā kārtējo reizi praidu neļāva rīkot, cilvēki sapulcējās kaut kur Ukrainas galvaspilsētas nomalē. Tur bija divi Ukrainas parlamenta deputāti, Zviedrijas vēstnieks, grupa ārzemnieku, arī, kā viņus aprakstīja Anna Dovgopola, "anarhistisks sambas orķestris," kurš nudien bungoja uz nebēdu (konferencē mēs noskatījāmies video).

Un tad kaut kādā brīdī cauri policijas kordonam izlauzās kāds, kas svieda petardi. Nebūt ne šādu tādu petardi līdzīgu tai, ko kādreiz šeit Rīgā kāds nolēma mest pār sētu Vērmaņdārzā. Šoreiz petarde bija piepildīta ar naglām, lai sprāgstot tā ievainotu vai nogalinātu daudzus. Tā sanāca, ka ievainots tika tikai viens cilvēks, tas bija policists, kuram naglas trāpīja kaklā un rīklē, viņš nonāca slimnīcā, un pēc tam Kijevas praida rīkotāji saorganizēja ziedojumu vākšanas kampaņu viņa ārstēšanai - kādus divus tūkstošus eiro. Anna Dovgopola teica, ka policists par to esot bijis pārsteigts pozitīvā nozīmē.

Protams, viņas stāstā klausoties, es nevarēju nedomāt par notikumiem pirms desmit gadiem šeit Rīgā, kad arī policija pavēstīja, ka tā nevarēja "garantēt" drošību, jo tolaik iekšlietu ministrs bija godājamais Dzintars Jaundžeikars, kuram pret LGBT cilvēkiem un viņu rīkotajiem pasākumiem nebija un droši vien joprojām nav īpaši labvēlīgas attieksmes. Pieļauju, visi atcerēsies, ka pasākuma dalībnieki tika apmētāti ar dažādiem priekšmetiem, tajā skaitā arī ar fekālijām. Kad Anna Dovgopola par to padzirdēja, viņas reakcija bija tieši tāda pati, kā jebkuram, kuram šo stāstu esam stāstījuši - viņa brīnījās, kur gan cilvēks būtu savācis veselu maisiņu ar fekālijām un kā viņš to ir izdarījis.

Bet ne par to šis stāsts. Gribu uzslavēt Annu Dovgopolu un viņas domubiedrus par drosmi. Cita starpā šogad viņiem nācās uzklausīt domu, ka praidu nevajag rīkot tāpēc, ka Ukrainā patlaban notiek karš. Tas nekas, Anna bilda, ka visa kara laikā Ukrainas kara neietekmētajā (tātad -- lielākajā) daļā ļaudis dodas uz klubiem un diskotēkām, priecājas un dzīvo savu dzīvi. Tieši praids, lūk, ir tas, kas nav piemērots. Katrā gadījumā Anna Dovgopola teica, ka viņa ir optimiste un cer, ka nākamajā gadā praids varēs notikt Kijevas centrā un daudz atklātāk, pie tam varbūt nākamgad dalībnieku skaits būs daudz lielāks.  Ceru, ka tā.  Ja būs tāda iespēja, varbūt arī es aizbraukšu. Ukrainas LGBT cilvēki ir pelnījuši atbalstu.

Vēl priekšā Eiropraida kontekstā ir lielais gala pasākums, kurš, tā teikts pieteikumā, būs "īpašs pasākums, kurā prezentēsim un priecāsimies par Baltijas valstu LGBT aktīvistu un LGBT kustības panākumiem pēdējās dekādes laikā.  Godināsim mūsu varoņus Latvijā un Eiropā par viņu sasniegumiem cilvēka tiesību un LGBT tiesību jomā."  Dreskods pasākumam ir "radoši formāls." Man ir spilgti zila žakete, ceru, ka tā būs pietiekami radoša kopā ar baltu kreklu un tauriņšlipsi. Pasākumā uzstāsies liela zvaigzne no Ņujorkas, mis Peperminta. Būs jautri.

Un tad sestdien gājiens. Ar cerību un īkšķi turot, skatos meteorologu prognozējumā, ka šodien un rīt būs lietus, bet sestdien uzspīdēs saulīte. Ceru, ka tā. Šķiet, gājiens būs varens, tur būs daudz, daudz cilvēku, i LGBT cilvēki, i arī viņu draugi. Feisbukā man bijusi saruna ar sievieti, kura nāks kopā ar savu vīru un bērnu. Tas priecē.

Šodien žurnālā "Ir" kolēģis Pauls Raudseps raksta par to, kā viņš ar sievu praidā piedalījās 2007. gadā:  "Tobrīd vēl dzīvā atmiņā bija šoks par uzbrukumiem iepriekšēja, 2006. gada praidam, kad zemisku politisku motīvu dēļ sabiedrībā tika uzkurināts naids, kad neiecietīgu "vērtību" vārdā ar kakām tika apmētāti cilvēki, kuri iznāca no dievkalpojuma, kad agresīvs pūlis ielenca viesnīcu, kurā notika ar praidu saistīta konference. Ja kādam netaisnīgi dara pāri, mazākais, ko paši varam darīt, ir izteikt cietējam savu morālo atbalstu, un tāpēc mums ar sievu šķita svarīgi 2007. gadā iet praida gājienā."  Paldies kolēģim.

Priecājos par to, ka Eiropraida organizētāji man ir uzticējuši konferansjē godu pasākumā, kāds Vērmaņdārzā būs pēc gājiena. Vēl neesmu redzējis runātāju sarakstu, bet ticu, ka tas būs ļoti gaišs un iedvesmojošs pasākums. Sestdien vakarā būs burziņš, tur uzstāsies superīgais amerikāņu dziedātājs Stīvs Grands. Gaidu ar nepacietību.

Lūk, kas man šorīt rakstāms par Eiropraidu.

Ieva Valtere, "Rīgas Viļņu" redaktore, vai šoreiz viss ir OK? Jautāju tāpēc, ka lasītāji varbūt atcerēsies, ka pirms pāris nedēļām godājamā Ieva Valtere bija tik satraukta par to, ko biju rakstījis šeit portālā un Feisbukā, ka viņa uzrakstīja lielu un nosodošu materiālu savā žurnālā.  Acīmredzot satraukums nav rimies, pirms pāris dienām būtībā to pašu tekstu godājamā Ieva Valtere arī nopublicēja žurnāla "Kas jauns?" portālā.  Vēlreiz jautājot, kā gan Kārlis Streips tā kaut ko var rakstīt "par valsts naudu" finansētā portālā. Vai šoreiz viss ir labi, godājamā kolēģe?

Vien es lūgtu Jūs tagad paskatīties zem bloga, kuru publicēju pirmdien par Eiropraida notikumiem. Jūs konstatēsit, ka tur ir daži komentāri zem uzvārda "Kārlis Streips," kuriem blakus ir mana fotogrāfija. Sameklējiet to … ai, kolēģi portālā ir izdzēsuši to, kuru rakstīja kāds zem uzvārda "Kārlis Streips," bet bez fotogrāfijas, tā apliecinot, ka tas nebiju es. Taču vienā no tekstiem ar fotogrāfiju esmu citējis viņa rakstīto. Gribu lūgt Jūs padomāt, kā Jūs reaģētu, ja kāds tā kaut ko rakstītu par Jums. Vispār, joprojām portālā ir lasāms teksts no kāda cita, kurš raksta, ka es esot "tipiska klimaksa nomocīta vecava".  Tas Jūsuprāt ir pavisam labi un jauki? Un reaģējot uz to, man būtu jāraksta, ka cilvēks ir godājams, jauks un lielisks sabiedrības eksemplārs? Vispār paskatieties komentārus zem Jūsu pašas izvietotā teksta "Kas Jauns?" portālā, dārgā un jaukā Ieva! Jā, arī tas ir portāls, kurš pieder privātām interesēm, bet, vai tāpēc viss, kas tur ir rakstīts, Jūsuprāt ir pilnīgi normāls un akceptējams sabiedriskā diskursa elements? "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" šodien Viktors Avotiņš raksta par "zilīšiem". Cik jauki! Cik mīļi. Atviegloti nopūšos par to, ka Viktors Avotiņš raksta avīzē, kuru uztur Ventspils naftas intereses, ne "valsts nauda."  Tāpat ar interesi šodien lasīju stāstu par Saeimas komisiju, kurā godājamie deputāti sprieda par Radio 5 raidījumā izskanējušajām rupjībām, un neviens no godājamajiem deputātiem nebija aktīvāks šo rupjību nosodīšanā, kā godājamais deputāts Artuss Kaimiņš, kura paša radio raidījumā necenzēta leksika skan regulāri un ar uzviju. Jo godājamais deputāts Artuss Kaimiņš strādā privātā radio stacijā. Tur tas acīmredzot ir OK. Lai arī viņa raidījums ir tēmēts jauniešu virzienā - to pašu jauniešu, par kuriem un par kuru tikumību nakti un dienu domā godājamā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Man jau liekas, ka šī doma, ka tieši "valsts finansētajos" medijos toņkārtai jābūt citādākai un jaukākai, un pieklājīgākai, un tikumīgākai, un morālākai ir analoga domai, ka kara dēļ Ukrainā tieši praida pasākums un nekas cits būtu aizliedzams.  Neatceros, ka godājamā Ieva Valtere savas itin nozīmīgās un atraktīvās pārdomas būtu publicējusi tad, kad es rakstu par Latvijas politiku un tās dalībnieku darbiem un nedarbiem. Nē, godājamā Ieva Valtere savā žurnālā un pēc tam arī portālā pauž neapmierinātību konkrēti tāpēc, ka rakstu kaut ko tādu, kas nepatīk "normāli domājošiem" cilvēkiem - tātad par gejiem, par seksuālajām minoritātēm.

Bet lai tā būtu. Tieši domājot par godājamās Ievas Valteres sirdsmieru un jūtīgumu, esmu šorīt centies rakstīt jauki un mīļi. Ceru, ka arī viņas acīs man tas ir izdevies. Bet paskatieties, lieliskā kolēģe Ieva, ik pa brītiņam to, kas zem šī par "valsts naudu" finansētajā blogā tiks rakstīts no cienījamo lasītāju puses, un nudien padomājiet, kā Jūs justos, ja kāds to pašu rakstītu par Jums. Jo arī tas būs par "valsts naudu" finansētā portālā.  Vai tie būs tie "normāli domājošie" cilvēki, par kuriem Jūs priecājaties? Tik tiešām?

Jauku visiem dienu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti