Kārlis Streips: Par Kubu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Šonedēļ pasaules politikā notika kaut kas nudien masīvs.  Aizvakar ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka pirmo reizi pēc vairāk nekā 50 gadiem viņa vadītā valsts atjaunos diplomātiskas attiecības ar Kubu.  ASV prezidents un Kubas prezidents esot savas 40 minūtes pavadījuši telefona sarunā.  Abās pusēs atbrīvoti kādreizējie spiegi, kā arī Kubā brīvībā palaists ievērojams skaits politisko un sirdsapziņas cietumnieku.

Gados jaunāki lasītāji, iespējams, nemaz nezina, kāpēc Amerikai ar Kubu tik ilgi ir bijis smags konflikts.  Lieta tāda, ka pagājušā gadsimta 50. gadu beigās revolucionāri ar Fidelu Kastro priekšgalā gāza Kubas nepārprotami smagi korumpēto un ASV aktīvi atbalstīto režīmu, tā vietā izveidojot komunistu republiku ar visu no tā izrietošo. Lieki teikt, amerikāņiem tas nebija pa prātam, jo Kuba atrodas vien mazliet vairāk nekā 140 kilometrus no Floridas krastiem. Bija bēdīgi slavenais tā dēvētā Cūku līča mēģinājums gāzt Kastro režīmu, tas izgāzās.  CIP aģenti apsprieda dažādus iespējamus risinājumus, tajā skaitā pārdomājot, vai gadījumā Fidelam Kastro varētu iesmērēt saindētu cigāru, kas viņu nogalinātu.

Situācija saasinājās līdz baltkvēlei 1962. gada oktobrī. Pēc minētā Cūku līča incidenta Kastro teciņus vien devās uz Maskavu, lūgt toreizējo PSRS vadoni Hruščovu pasargāt nabaga mazo Kubu no amerikāņu imperiālistiem. 1962. gada rudenī amerikāņu spiegu lidmašīnas konstatēja, ka uz salas tiek instalētas kodolieroču iekārtas.  ASV prezidents Džons Kenedijs sākotnēji negribēja, lai PSRS zina, ka amerikāņi to bija piefiksējuši, bet tad nācās konstatēt, ka Kubai tuvojas karakuģi, ļoti iespējams ar pašiem kodolieročiem.

Amerika ieviesa militāru blokādi, un gandrīz divu nedēļu garumā visa pasaule aizturēja elpu, jo kodolkarš starp abām globālajām lielvarām likās pavisam iespējams. Pēdējos gados atslepenota informācija liecina, ka uz brīdi situācija nudien bija uz naža asmens. Galu galā Hruščovs padevās.  Visi ieroči no Kubas tika aizvākti apmaiņā pret ASV solījumu, nekad Kubā neiebrukt. Slepenā papildu protokolā, kurš nāca gaismā tikai 25 gadus vēlāk, Amerika piekrita savus kodolieročus izvākt no Turcijas.  Reiz viss bija beidzies, Dž. Kenedijs pateica šādus vārdus: “Galu galā mūsu pamata kopējā saite ir tāda, ka mēs visi dzīvojam uz šīs mazās planētas.  Mēs visi elpojam vienu un to pašu gaisu. Mēs visi ceram, ka mūsu bērniem būs nākotne. Mēs visi esam mirstīgi.”

Protams, arī bez kodolieročiem, Kuba bija un palika ievērojams kaitēklis. Tā nepārprotami veicināja “revolucionāras” kustības citur pasaulē.  Iekšlietās tā kļuva par īsteni totalitāru diktatūru ar visiem politiskajiem cietumniekiem un visu pārējo.  Amerikas nākamais solis bija, pret Kubu ieviest visaptverošu embargo. Amerikāņiem ar likumu ir aizliegts apmeklēt Kubu. Nekādu preču, nekādu pakalpojumu. Gadu gaitā mazliet ir mīkstināti noteikumi par to, kā Amerikā dzīvojošie kubieši var sūtīt naudu radiniekiem pašā Kubā, bet principā embargo pastāv joprojām.

Tajā “joprojām” ir atrodama šīs lietas sāls. Amerikā un it īpaši Floridā dzīvo ļoti daudz kādreizējo kubiešu bēgļu. It īpaši pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā viņu plūsma kļuva ļoti ievērojama. Kubā bija ekonomiska krīze un tūkstošiem kubiešu metās dažāda lieluma un dažādas kvalitātes laivās vai pat plostos, lai mēģinātu nokļūt Amerikā.  Fidels Kastro it kā tajā gadījumā to pieļāva, un ātri vien kļuva zināms, ka “bēgļu” skaitā ir arī ievērojams skaits noziedznieku un garīgi neveselu cilvēku, no kuriem Kastro vēlējās tikt vaļā. Katrā gadījumā Floridā kubiešu skaits pieauga krietni, un par absolūtu politisku aksiomu kļuva pārliecība, ka embargo pret Kubu ir, embargo pret Kubu ir jābūt, un embargo pret Kubu ir jāuztur mūžīgi, vai vismaz līdz tam brīdim, kad Kuba pati pratīsies. Neviens politiķis daudzu gadu garumā neuzdrīkstējās pat iepīkstēties par domu, ka embargo nav sevi pierādījis, it īpaši tas ir sakāms par prezidenta amata tīkotājiem, jo neviens kandidāts nevēlas zaudēt Floridu.

Baraks Obama vairs nekad prezidenta amatam nekandidēs, jo viņam patlaban ir otrs termiņš, un ASV Konstitūcija, tāpat kā mūsu Satversme, liedz vienam cilvēkam amatu ieņemt vairāk nekā divreiz. Acīmredzot viņš nolēma, ka var rīkoties, un labi vien, ka tā.  Embargo visus šos garos gadus ir bijis konkrēti amerikāņu pasākums. Tā dēvētā Aukstā kara laikā rietumu pasaule kopumā uz Kubu skatījās ar pietiekami šķību aci, jo, kā minēju, Kastro režīms nudien bija kaitīgs ne vien iekšlietās, bet arī un krietni daudz ārlietās.

Ātri vien Fidels Kastro pierādīja, ka viņš ir Maskavas cilvēks. Pēc tam, kad PSRS Sarkanarmijas tanki sagrāva sacelšanos Prāgā, Kubas vadonis uzstājās radio, lai nosodītu čehu tautu par tās organizēto “revolūciju, kas Čehoslovākiju velk kapitālisma un imperiālisma virzienā.” Nekāds paijpuisītis viņš nudien nebija, taču kopumā ņemot, pārējā pasaule ar Kubu attiecības nesarāva tik pilnīgi, kā to izdarīja ASV.

Diplomātisko attiecību atjaunošana ir tikai pirmais solis. Valstis tagad atvērs vēstniecības un pirmo reizi pusgadsimta laikā sāks sarunāties pa tiešo.  (Starp citu, minētās kodolieroču krīzes nosacīti pozitīva blakusparādība bija tiešas telefona līnijas iedibināšana starp ASV prezidentu un PSRS pirmo sekretāru.)   Tas noteikti ir pozitīvi.  Sarunāties vienmēr tomēr ir labāk nekā nesarunāties.

Taču ASV prezidents var atvērt vai atjaunot diplomātiskās attiecības, bet embargo kā tāds ir likuma jautājums, un te nu situācija kļūs par ķīlnieku ASV iekšpolitiskajām batālijām. Republikāņu partija kopš laika gala par savu galveno mērķi ir uzskatījusi pateikt nē absolūti jebkam un visam, ko piedāvā Baraks Obama. Lasītāji zinās, ka novembrī notikušajās Kongresa vēlēšanās republikāņiem izdevās iegūt vairākumu arī ASV Senātā, tas nozīmē, ka no janvāra, kad sāksies jaunā Kongresa sesija, viņi kontrolēs abas palātas. Jau tagad republikāņi ir sākuši bļaut, ka kārtējo reizi Obama ir rīkojies ārpus savām tiesībām, ko gan viņš iedomājas, tā jau var rīkoties tikai imperatori un diktatori. Tas nekas, ka diplomātiskas lietas ir izpildvaras jautājums, Obama tā nedrīkst un viss.  Stipri ticams, ka Kongress no embargo neatteiksies vis.

Taču minētajā Floridā jautājums vairs nav tik indīgs, cik tas kādreiz bija. Jaunākajās aptaujās redzams, ka pirmo reizi kopš Kastro pārņēma varu Kubā, vairākums Floridas kubiešu atbalsta embargo atcelšanu. Vēl vairāk, gados jauno kubiešu (18-29 g.v.) vidū vien astoņi procenti (!) uzskata, ka embargo vajag atstāt vietā. Protams, politikāņiem visā pasaulē sabiedrības uzskati var būt pie vienas kājas, taču vairs nav tā, ka embargo neatbalstīšana Floridā nozīmē automātisku politisku sakāvi.

Kaut kādā brīdī likumdevējam būs par to jāspriež, vēl jo vairāk tāpēc, ka kubieši Amerikā tomēr ir bijuši ļoti redzami, it īpaši beisbolā un baletā, bet ne tikai. Viens no Floridas diviem senatoriem, Marko Rubio, ir kubietis, viņa vecāki Amerikā ieradās 1956. gadā, tātad – pirms Kastro revolūcijas, taču vienalga no Kubas. Citi slaveni amerikāņi ar kubiešu saknēm ir aktrise Kamerona Diaza un dziedātāja Glorija Estefana.

Līdz aizvakardienai pasaulē bija četras valstis ar kurām Amerikas Savienotajām Valstīm nav diplomātisku attiecību (pārējās ir Ziemeļkoreja, Irāna un kaut kāda iemesla dēļ arī Butāna, lai gan ASV Valsts departaments (Ārlietu ministrija) apgalvo, ka caur ASV vēstniecību Indijā Vašingtonai ar Timpu (Butānas galvaspilsēta) esot “siltas” attiecības). Nu šādu valstu ir par vienu mazāk.  Teikšu vēlreiz, tas ir labi, attiecības ir labākas par to trūkumu.  Skāde par to embargo un politikānismu, kas acīmredzot tuvākajā laikā neļaus no tā atkāpties. Taču nekas nav mūžīgs. Gan jau pienāks tā diena, kad arī embargo vairs nebūs.  Kubiešiem tas būs milzīgs atspaids. It īpaši kopš PSRS sabrukšanas sala ir bijusi masīvi nabadzīga. Protams, Kastro piekoptā “komunisma” politikā pati par sevi lielā mērā pie tā ir vainīga, taču Amerikas embargo arī ir darījis savu. Pirmais solis ir sperts. Gaidīsim nākamo. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti