Taujāts, kādēļ it kā ļoti nacionāli noskaņotā Nacionālā apvienība (NA) nenāca palīgā brāļu tautai lietuviešiem ar nosodījumu par Pirmajā Baltijas kanālā demonstrēto „dokumentālo" filmu, kurā apgalvots, ka pie asiņainajiem notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa 1991.gada janvārī absolūti nav vainojami PSRS spēki, bet gan lietuviešu „snaiperi," Dz. Rasnačs atbildēja lūk, ko:
„Vai tam ir nozīme, ja sekotu tūlītējs liberālo aprindu, tā paša Streipa nopēlums tikai tāpēc, ka NA izteikusi šādu atbalstu? Jūs taču zināt, ko viņi teiks – populisms, balsu vākšana pirms vēlēšanām, nacionāla histērija, neapdomība – un pārējās tirādes."
Par „to pašu Streipu" politiķis runāja tāpēc, ka pirms tam biju minēts vēlreiz, par to pēc mirkļa, bet par šo lietu:
Kas gan liek Dz. Rasnačam domāt, ka es būtu nosodījis NA, ja tā būtu kritizējusi minēto filmu un tās veidotājus?
Nezinu, vai viņš pagājušajā nedēļā skatījās „Skatu no malas", kurā es teicu šādus vārdus: „Šajā konkrētajā gadījumā es to vienkārši uzskatu par bezkaunību, jo diez vai tie, kas strādā pie mums tajā kanālā, nezināja, kas tā filma ir, kāds ir tās saturs un kas no tā var izvērsties." Konstatēju, ka tas ir bijis „propagandas uzbrukums" un paredzēju, ka brīdī, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, „gan jau kāds tur gatavo filmu par to, ka Baigais gads patiesībā bija ļoti priecīgs un laimīgs pasākums, jo nāca cilvēki un bučoja tankus un svieda ziedus virsū zaldātiem un tā tālāk."
Nezinu, vai viņš klausījās raidījumu „Aktuālais temats", kurā žurnālists Igors Vatoļins ļoti centās apgalvot, ka filma esot „viena versija par vēstures notikumiem" un es tikpat ļoti centos viņu pārliecināt, ka patiesībā būtu jālieto vārds „meli." (Ar laiku I. Vatoļins tam piekrita).
Vienu vārdu sakot, es tomēr būtu bijis priecīgs, ja kaut viena politiskā partija Latvijā būtu demonstrējusi solidaritāti ar lietuviešiem.
Cits jautājums ir par to, vai kanālu vajadzēja slēgt, kā to izdarīja lietuvieši, jo tas tomēr ir jautājums par runas brīvību, bet par to, ka filma bija kretīniska un līdz kliņķim melīga, jautājuma nav un nevar būt.
Savukārt, kas attiecas uz „to pašu Streipu," te ir saruna par sabiedriskajiem medijiem, kuros, tā Dz. Rasnačs: „ir daudzu jaunu žurnālistu ienākšana bez pietiekamām zināšanām un pieredzes, bez īstas saprašanas, kas ir nacionāla valsts. Par tādiem tagad mēdz teikt – viņiem ir 'izskaloti pamati'."
Uz to "Latvijas Avīzes" pārstāvis Voldemārs Krustiņš atbild: „Nē, kāpēc – dažiem ir ļoti liela saprašana. Piemēram, Streipa raidījumos pieaicinātā Olga Dragiļeva no "Latvijas Radio 4" lietas izskaidros ne sliktāk par Jāni Urbanoviču."
Un Saeimas sekretārs atbild: „No kurienes radušies nacionālās valsts ideju atbalstošam skatītājam nepieņemami 'komentētāji'? Kas viņus veidoja skolās, kas lasīja lekcijas augstskolās?"
Nu, par Olgas izglītības gaitām nevaru spriest, lai gan varu konkrēti pateikt, ka vienu semestri viņa Latvijas Universitātē mācījās pie manis, un tāpēc varbūt es viņu esmu daļēji „veidojis," bet manās lekcijās runa ir par žurnālistikas rakstīšanas principiem un nevis par attiecībām starp Baltiju un Krieviju.
Kas attiecas uz mani, mani skolās „veidoja" amerikāņu skolotāji, jo tā ir valsts, kurā es guvu izglītību. Turpat arī man „lasīja lekcijas augstskolās". Dzintaram Rasnačam ir taisnība, ka esmu liberāli noskaņots cilvēks, tajā skaitā saprotot, ka tādā raidījumā, kā „Skats no malas," ir nepieciešami dažādi viedokļi, tajā skaitā, ļoti iespējams, arī tādi, kas Saeimas deputātam nav tīkami, un tā pamatā pilnīgi noteikti - vismaz daļēji - nudien ir tas, kāda man ir izglītība.
Savukārt, Olga raidījumā ir piedalījusies tikai vienreiz, toreiz bija saruna par uzturēšanās atļauju tirgošanu, un viņa cita starpā jautāja, vai tie krievi, kuri pērk šīs atļaujas „ir tie sliktie krievi". Un piebilda, ka „protams, mēs visi latviešu tauta baidāmies no krieviem", bet „tie cilvēki ir inteliģenti, izglītoti, ar ļoti augstu kvalifikāciju. Varbūt mums viņi ir vajadzīgi, tie, kurus neapmierina tas, kas pašreiz Krievijā notiek un mums nav jābaidās no viņiem".
Savukārt, Madara Fridrihsone piebilda: „Jā, tas aspekts, ko es brīžam dzirdu par to piekto kolonnu un, ka apmēram šeit sabrauc potenciāli tanku bučotāji, kas to vien gaidīs, ka kāds te nāks iekšā un skries tos tankus bučot, tas man tiešām liekas absurds, jo man arī godīgi sakot ir tas iespaids, ka ne tikai tie cilvēki, kas pērk īpašumus šeit Rīgā, Vecrīgā un vēl kaut kādos reģionos, par viņiem pašos krievu medijos izskan, ka tie, kas pērk īpašumus Eiropā vai Amerikā, viņi patiesībā ir kaut kas līdzīgs bēgļiem ... kas var atļauties 'izpirkties' no Krievijas."
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Nacionālās apvienības pretestības pamatā šajā jautājumā tomēr lielākoties ir ksenofobija, jo, pirmkārt, izsniegto uzturēšanās atļauju skaits tik milzīgs nemaz nav un, otrkārt, arguments, ka patiesībā vajag atbalstīt latviešu ģimenes, tomēr nav nopietns, jo tie ir divi pilnīgi atšķirīgi jautājumi.
Uzturēšanās atļauju tirgošana tomēr Latvijai nes visai prāvus ienākumus, un joprojām neesmu no NA dzirdējis konkrētu iemeslu, kāpēc tas ir slikti.
Piebildīšu vēl to, ka es arī esmu „nacionālās valsts ideju" atbalstītājs. Latvija ir nacionāla valsts šī jēdziena pamatnozīmē, taču no tā neizriet, ka tā patlaban ir vai jebkad pagātnē ir bijusi domāta tikai un vienīgi etniskiem latviešiem. Homogēna Latvija etniskajā nozīmē nav bijusi nekad, un pats par sevi tas nav nekas slikts. Man nav un nebūs pa ceļam ar tiem, kuri vēlas krievu valodai nodrošināt valsts valodas statusu, nedz arī ar tiem, kuri uzstāj, ka joprojām 20+ gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas „krievu skolas" ir sakarīgs jēdziens, taču no tā neizriet, ka es atbalstu domu, ka nelatviešu klātbūtne mūsu valstī to padara par mazāk „nacionālu valsti."
Un par visu vairāk, lūk, kas: ja Dzintaram Rasnačam Olga Dragiļeva vai es esam „nepieņemami," tad ko viņš ar to vēlas pateikt? Latvijas Televīzijā būtu jābūt tikai tādiem cilvēkiem, kas atbalsta viņa konkrētos uzskatus? Jo te varu atsaukties uz Satversmi: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus." Arī man. Arī Olgai Dragiļevai.
