Izrādās, ka bailēm bija lielas acis, un nekas tamlīdzīgi traks nav noticis. “Saskaņas” sociāldemokrātiskā partija (kā tā sevi patlaban sauc) šķietami dabūja par sešiem mandātiem mazāk mūsu likumdevējā, nekā tas bija 2011. gadā. Pārējās tur patlaban pārstāvētās partijas savus rezultātus uzlaboja, kas nav neloģiski, ja ņemam vērā to, ka pirms trim gadiem 22 vietas sagrāba Reformu partija, un tā niša nu tagad stāvēja tukša.
Priecē, ka vēlētāji bija gudri tādā nozīmē, ka tie neuzķērās uz kārtējiem šleseriski kalvīšiski godmaniski repšiskiem solījumiem par daudzām darbavietām, kaut kādu mistisku valsts izlīgumu vai Latvijas padarīšanu par Singapūru. Ja minētie kungi paši nesaprata, ka vilciens viņiem jau sen, sen ir aizgājis, tad vakar vēlētāji viņiem to parādīja pietiekami konkrēti. Tāpat jauki, ka minimālu atbalstu saņēma pārējās sīkpartijas. Skaisti jau tie nosaukumi ir, bet “Izaugsme” saņēma 0,17%, “Brīvība” 0,19%, un “Suverenitāte” vien 0,11% balsu (CVK mājaslapā vēl visi iecirkņi nav ziņojuši par rezultātiem, bet pieņemsim, ka, piemēram, Brazīlijā piepeši neuzradīsies tūkstošiem tautiešu, kuri šo situāciju kaut kā mainīs). Cita starpā tāpat, kā tas bija pagājušajā reizē, pie valsts finansējuma pēc vēlēšanām tiks tikai tās partijas, kuras arī ieguva vietas Saeimā. Neviena cita līdz nepieciešamajiem 2% neaizstiepās.
Vienīgais, par ko šajā kontekstā drusku ir žēl, ir par Jāņa Bordāna izniekoto karjeru. 0,69% vien sanāca cilvēkam, kurš tomēr bija ļoti labs tieslietu ministrs, bet acīmredzot pārrēķinājās krietni un pamatīgi. Toties par ko absolūti nav žēl - par to, ka Tatjana Ždanoka ar viņas “Latvijas krieviem” izgāzās kā veca, satrunējusi un smirdīga sēta – 1,59% un viss.
Kas attiecas uz tiem, kuriem vakar fortūna uzsmaidīja, vispirms par jaunatnācējiem. Ingunu Sudrabu un viņas komandu priekšvēlēšanu laikā sunīja, šķiet, vairāk nekā jebkuru citu vai otru. Krievijas aģente, ne tajā lidmašīnā lidojusi, ne tie pareizie draugi u.tml. Galu galā "No Sirds Latvijai" saņēma gandrīz septiņus procentus balsu, tie droši vien būs septiņi mandāti Saeimā. Redzēsim, kas bijušajai kontrolierei sanāks, jo iesākums arī bez visiem kompromatiem īpaši daudzsološs nebija un arī nebūs, ja likuma sargi atradīs kaut ko ne tādu par partijas dibināšanas dokumentiem, kā to ir apgalvojuši vairāki no partijas aizgājuši ļaudis (tā nemierniece, kura par aiziešanu paziņoja pēc tam, kad partija jau bija iesniegusi kandidātu sarakstus, Liene Cipule, Vidzemē tika nosvītrota no 3. līdz 12. vietai, un tas nav slikts rezultāts, ņemot vērā to, ka viņa kandidēt negribēja vispār). Savukārt, ja pati Sudraba turpinās uzstāt, ka koalīcijas līgumam viņa ir pārāk tīra un dzidra, tad arī tas neko labu nesolīs.
Toties teju vai rekordists lēcienā no zemas vietas sarakstā uz augstāku ir bijis Nacionālā teātra aktieris un suņu būdas uzraugs Artuss Kaimiņš – savā sarakstā no 35. līdz pat pirmajai vietai, un tas acīmredzot nozīmē, ka šis cilvēks tagad būs Saeimas deputāts.
Protams, nekur nav ne teikts, ne rakstīts, ka visiem Saeimas deputātiem jābūt stērķelētiem un glancētiem, bet paklausieties kaut vienu no viņa “suņu būdas” raidījumiem internetā (vai, ja kas, sameklējiet “interviju”, kādu ar viņu LTV veica kolēģe Spriņģe) un mēģiniet iztēloties Artusu deputāta lomā. Nezinu, varbūt būs "super duper" deputāts. Varbūt arī ne.
Toties rādās, ka no viņa pārstāvētās Latvijas Reģionu apvienības arī varētu būtu ievēlēts Mārtiņš Šics – tas pats, kurš pirms kāda laiciņa pazaudēja darbu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā tāpēc, ka it kā ne tā atklāja informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojā gājušajiem. Šķiet, pašreizējā koalīcija varētu būt gatava savas rindas paplašināt ar LRA ļaudīm. Nu, lūk – cilvēks no NMPD varbūt būtu pat ļoti labs veselības ministrs.
Kremļa līgumpartneru partijas pārstāvis vakar vakarā televīzijā skaidroja, ka tāpēc, ka “Saskaņa" ir saņēmusi visvairāk balsu, acīmredzot, Valsts prezidentam nebūs citas izvēles, kā aicināt “Saskaņu” veidot valdību. Protams, viņam tā bija jāsaka. Nevienam citam tas nav jāņem vērā. Ar ko tad viņaprāt Saeimā sanāktu vairākums? Un vēl, arī tad, ja partijas zeltainais puisēns Ušakovs nolemtu lauzt solījumu rīdziniekiem, tāpat nekāds premjerministrs no viņa nesanāktu, jo diez vai Satversmes aizsardzības birojs piešķirs pielaidi valsts noslēpumam politikānim, kurš ir tik ciešās attiecībās ar kaimiņvalsts caru. Un vēl, starp citu, laikā pirms vēlēšanām zeltainais puisēns aizgūtnēm stāstīja, cik ļoti saticīga ir viņa partija, jo, lūk 50 procenti kandidātu ir latvieši. Ja nav slinkums, aizejiet uz CVK mājaslapu un paskatieties, kā tiem “latviešiem” tur veicās. Varu pateikt priekšā: svītrošana no Ušakova patiesā elektorāta gana naska, gana naska gan.
Visticamāk, nākamo koalīciju vadīs tā pati Laimdota Straujuma. “Zaļajiem zemniekiem” un it īpaši Nacionālajai apvienībai acīmredzot būs jādod lielāks skaits ministru portfeļu nekā patlaban (pieņemot, ka šoreiz NA varēs atrast kādu, kam nebūs problēmas ar valsts noslēpumu), bet jādomā, ka tas nav nekas nepārvarams. Ceru, ka Edgars Rinkēvičs saglabās ārlietu ministra amatu, viņš to ir veicis godam. Tāpat, lai arī mazliet pārsteidzošā kārtā, itin veiksmīgs aizsardzības ministrs ir izrādījies esam Raimonds Vējonis.
Būtiski būs tas, ko koalīcijas veidotāji sameklēs kā finanšu ministru. Tam būs jābūt vēl vienam “vilkam,” kas nebaidīsies politikāņiem pateikt acīs, ka naudas tik daudz nav, lai visi politikāņi varētu pakasīt savu niezi. Katrā ziņā, visticamāk, dažādiem sektoriem mūsu valstī šoreiz nebūs jāpavada vesels gads vai vairāk satrakoti entuziastiska ministra “vadībā,” kā tas iepriekš bija ar atsevišķiem Reformu partijas censoņiem.
Tomēr gluži optimistisks nejūtos, ar visu to, ka vēlētāji vakar trakajiem un bezcerīgajiem parādīja pigu. Tas ir tāpēc, ka nav jau tā, ka nākamajā dienā pēc vēlēšanām visi politiķi pamostas kā jauni un šķīsti Dieva bērni. Visticamāk, "Vienotība" turpinās darboties pārliecībā, ka (piedodiet) tās purkšķi nesmird, un tāpēc tās deputāti var darīt visu ko pēc kārtas. Zīmīgi, ka “nodokļu optimizētāju” Zaķi vēlētāji uzplusoja no 3. vietas sarakstā uz pašu pirmo (lai arī no otras puses izskatās, ka Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai tuvākajā laikā būs grūti gulēt mierīgi, jo viņu kurzemnieki nosvītroja no 1. līdz pat 4. vietai sarakstā, un tas jau sāk ost pēc labākā gadījumā “mīkstā” mandāta laikā, kad kāds no ievēlētajiem deputātiem ir kļuvis par ministru). Diez kas nav cilvēkiem, kuri turpina stažēties kā “tiesiskuma un godīguma” pārstāvji.
“Zaļie zemnieki” Laimdotas Straujumas valdībā uzvedās visai mierīgi, bet neaizmirsīsim, ka pirms tam pietiekami bieži koalīcijas partija ZZS patiesībā sadarbojās ar opozīciju daudz biežāk nekā ar pašu koalīciju. Tas bija viens iemesls, kāpēc toreizējais Valsts prezidents Zatlers varēja bez īpašiem sirdēstiem Saeimu padzīt ar mietu – “zaļie zemnieki” par beztiesiskumu balsoja tikpat naski kā toreizējais Šlesera politbiznesa projekts. Tie ir niķi un stiķi, kuri droši vien Brigmanim un co. joprojām ir kaut kur azotē vai atvilktnē. Piedevām līdz galam vai pat līdz trim ceturtdaļām šis veidojums man nebūs pieņemams, kamēr turpinās apgalvot, ka līdz absurdākajam līmenim kompromitētais mazpilsētas mērs ir uzskatāms par vēlamu dalībnieku jebkurā politiskā līmenī, tajā skaitā un īpaši premjerministra amatā.
Savukārt Nacionālā apvienība … nu, laikam nav īpaši lielu cerību, ka tā atteiksies no visnotaļ marginālajiem jautājumiem, ar kuriem tā ir nodarbojusies pēdējo gadu laikā, tajā skaitā cenšoties ierobežot sievietes reproduktīvās tiesības, vaimanājot par uzturēšanās atļaujām, priecājoties par 16. martu pat tik tālu, lai upurētu vienu no saviem ministriem valdībā u.tml.
Te nākas atkal atcerēties kaut ko, ko laikā, kad "Visu Latvijai!" pirmo iekļuva Saeimā, rakstīja politologs Jānis Peniķis – nu būs jāiemācās, kā aktīvistiem uz ielas pārtapt par Saeimas deputātiem (pārfrāzēju, bet apmēram tāda tā doma bija). Katrā gadījumā, ja NA ļaudis turpinās būt tikpat gražīgi ar nepārtrauktiem “ultimātiem,” viegli nebūs.
Šīs šaubas ir nomācošas lielā mērā tāpēc, ka nākamajai Saeimai un valdībai būs pat ļoti daudz nozīmīgu darāmo darbu, sākot jau ar to, ka no 1. janvāra Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, turpinot ar valsts aizsardzības jautājumiem, un pabeidzot ar tomēr pietiekami nozīmīgiem iekšlietu jautājumiem, tajā skaitā par nule pieņemtajiem un nevienus neapmierinošajiem grozījumiem Būvniecības likumā, kurus acīmredzot Valsts prezidents kaut kad paredzamajā nākotnē metīs atpakaļ. Kā rakstīju vakar, šis nav tas brīdis, kad valsts varu uzticēt diletantiem un jefiņiem. Paldies Dievam un vēlētājiem, ka lielākoties diletanti un jefiņi palika aiz strīpas, bet arī tie, kurus tauta ievēlēja, nekāda rožu dobe pēdējā laikā nav bijuši. Lai nu šoreiz pofigiskais politikānisms paliktu ārpus Saeimas mūriem (cerība mirst pēdējā, cerība kā muļķa pēdējais mierinājums?).
Un pēdīgi, tiem 45% Latvijas valstspiederīgajiem, kuri vakar neatrada par vajadzīgu piedalīties vispār? Ja kāds gulēja slims ar mēri vai lepru, tas vēl ir piedodami. Savukārt, ja kāds negāja uz iecirkni vienaldzības un tā paša pofigisma dēļ – nu, tad paši vainīgi, un negaidiet, ka jums no šīs “valsts,” kuru jūs acīmredzot tik ļoti nicināt, kaut kas pienākas.
Jauku visiem dienu!
