Kārlis Streips: Neizdarības atalgošana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Nezinu, vai šo blogu īpaši lasa uzņēmēji, bet, ja tā, tad gribu uzdot šādu jautājumu. Iedomājieties, ka Jums ir darbinieks, kurš darbā ierodas tikai reizi ik pa četrām vai piecām dienām; tajos brīžos, kad viņš ir darbā, viņš spēlē datorspēlītes, un ik pa brīdim viņš izdara kaut ko tādu, kas Jūsu uzņēmumam kaitē konkrēti. Cik ilgi tāds darbinieks paliktu Jūsu štatu sarakstā? 

Par to nākas domāt, aplūkojot vakar notikušās vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs. Šogad ASV Kongress līdz šim darbā ir bijis aptuveni 90 dienas no tām 365, kuras ir kalendārā. Lielākoties Kongress nav paveicis neko.  Pieņemto likumprojektu skaits ir zemākais visā ASV vēsturē. Un tas lielākoties ir bijis Republikāņu partijas “nopelns”. Kongresa apakšpalātā deputāti vairāk nekā 50 reizes ir balsojuši par ASV prezidenta Baraka Obamas izlolotās veselības apdrošināšanas programmas atcelšanu, lai arī programma sevi ir pierādījusi ar uzviju. Tas nav ļāvis darīt neko citu. 

Senātā republikāņi ir izmantojuši augšpalātas visai arhaiskos noteikumus, lai bloķētu visu pēc kārtas, lai arī Senātā demokrātiem bija vairākums. 

Viens piemērs: pusotru gadu Amerikā tukšs stāv tā dēvētā “surgeon general” amats, runa ir par valsts galveno veselības administratoru. Kāpēc? Tāpēc, ka Obamas izvirzītais kandidāts, kurš visādā ziņā ir pilnīgi kvalificēts attiecīgajam amatam, reizēm ir runājis par to, ka Amerikā varbūt vajadzētu ierobežot šaujamieroču pieejamību. Ar to ir pieticis, lai republikāņi viņu pasludinātu par pilnīgi nevēlamu personu. Un tā nu Amerika ir bez galvenā veselības speciālista brīdī, piemēram, kad Amerikā ir uzradies Ebolas vīruss. Tāpat republikāņi ir bloķējuši kandidātus vēstnieka amatam, cita starpā Amerikai jau sen nav vēstnieka Gvatemalā, kas ir viena no tām valstīm, no kurām Amerikā pēdējā gada laikā ir ieplūdis milzīgs skaits bēgļu. Acīmredzot, republikāņu prātiņos vēstnieks tur nav vajadzīgs.

Par spīti tam visam, amerikāņi vakar nobalsoja tā, ka Republikāņu partijai tagad būs vairākums abās Kongresa palātās. No vienas puses būs jautri. Komentētājiem un komiķiem ir labi, ja politikāņi ir idioti.

Nu Senātu “rotās” dāma, kura ir lielījusies par to, kā jaunībā viņa ir kastrējusi rukšu pautus. Cilvēks, kurš ir bīdījis likumprojektus par to, ka sievietes nedzimušais auglis ir persona ar visām tiesībām. Jautrība noteikti sitīs augstu vilni.

Taču kopumā vakar notikušais tomēr ir traģēdija. Runa ir arī par gubernatoriem. Viskonsīnā un Kanzasā ļaudis no jauna ievēlēja Republikāņu partijas pārstāvjus, kuru ekonomiskā “politika” attiecīgo štatu ir ievadījusi dziļā grāvī, lai neteiktu vairāk. Runa ir arī par pašvaldībām. Vai varat iedomāties? Kalifornijā ir mazpilsēta Ričmonda. Tajā ir aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas Amerikā nudien ir mazpilsēta. Tajā arī ir naftas uzņēmums "Chevron", un pirms pāris gadiem tajā bija milzīgs sprādziens, kura rezultātā pāri pilsētai vēlās milzīgs un indīgs dažādu vielu mākonis. Gluži saprotamā kārtā pilsētas dome uzņēmumu iesūdzēja tiesā. Šogad uzņēmums "Chevron" izdeva trīs miljonus dolāru (!!!), lai atbalstītu “savu” cilvēku ievēlēšanu pilsētas domē, acīmredzot ar domu, ka “savējie” uzņēmumu tomēr nesūdzēs tiesā. Vēl neesmu internetā atradis, vai uzņēmumam tas izdevās, bet nebūšu pārsteigs, ja tas tā arī notika. 

Tas savukārt norāda uz vienu no divām milzīgām problēmām ASV politikā.

Pirms pāris gadiem kaut kādā prātam neaptveramā apsēstības brīdī ASV Augstākā tiesa nolēma, ka uzņēmumi Amerikā ir uzskatāmi par cilvēkiem, konkrēti tādā nozīmē, ka tiem ir tiesības ziedot neierobežotu daudzumu naudas politiskām partijām un kandidātiem. Te nu mēs redzam rezultātu. Naftas kompānija sev var nopirkt pilsētu. 

Un pēdējo mēnešu laikā uzņēmumi ASV politikā ir iepludinājuši burtiski miljoniem un desmitiem miljonu, un simtiem miljonu dolāru, lielākoties republikāņu pusē, jo republikāņi ir tie, kuri uzskata, ka "sprāgstošs" naftas uzņēmums nav iemesls, kāpēc nodrošināt kaut kādas regulācijas, lai tas tā nenotiktu.

Lasītājiem Latvijā piedāvāju padomāt par to, kas notiktu mūsu valstī, ja uzņēmumiem būtu visas tiesības ziedot neierobežotas naudas summas politiķiem un viņu partijām. Ja galva griežas par tādu domu, tad pareizi, un Amerikā tas nav par sprīdi labāk.

Otra lieta ir tāda, ka Amerikā jau sen darbojas telekompānija "Fox", un starp citirm tai ir 24/7 “ziņu” kanāls “Fox News". Vārdu “ziņas” es lieku pēdiņās tāpēc, ka šī nu ir viena iestāde, kura faktus nepazītu arī tad, ja fakti tiem pienāktu klāt un iekostu pakaļā.

Tā vietā “Fox News” piedāvā propagandu, kura liktu Gēbelsam un Staļinam nosarkt. Nepārtraukta melu straume par prezidentu Obamu, par politiku, par tautsaimniecību. 

Vēl pirms pāris dienām viens no “Fox News” komentētājiem stāstīja, cik ļoti liela dimbā ir visa ASV tautsaimniecība, lai arī patiesībā bezdarba līmenis ir samazinājies ļoti, valsts deficīts ir samazinājies vēl vairāk, pēdējā ceturksnī tautsaimniecības izaugsme bija neparedzēti augsta u.tml. Diemžēl Amerikā “Fox News” teiktajam atrodas pietiekami daudz dzirdīgu ausu, un nav pārsteigums, jo cits republikāņu “sasniegums” pēdējos gados ir bijis krass izglītības finansējuma samazinājums. Te jāņem vērā tas, ko Alvis Hermanis teica par Latvijas elektorātu un tas jāpareizina par 10 vai 100. Neizglītoti, neinformēti, nezinoši vēlētāji … tāds nu ir rezultāts.

Ķīniešiem ir lāsts: kaut tu dzīvotu interesantos laikos. Amerikā nu tas notiks ar uzviju. Jāgaida 2016.gads. Ir iemesls domāt, ka nākamajos divos gados Kongress būs tikpat neizdarīgs un vēl vairāk nekā iepriekšējais. Varbūt nākamreiz vēlētāji būs gudrāki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti