Kārlis Streips: Mīkstčaulas politiķi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Šovakar raidījumā "Skats no malas" kopā ar trim kolēģiem runājām par „Vienotību”, kurai nupat bija kongress, kā arī par nu jau visai bēdīgi slaveno Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Zināmā mērā abas tēmas ir saistāmas, jo „Vienotība” tomēr ir, kā šodien „Dienā” minēja kolēģis Romāns Meļņiks, visvaldošākā no mūsu politiskajām partijām. Un abos gadījumos diemžēl jāsaka -- diez kas nav.

Nebūdams „Vienotības” biedrs, nevaru spriest, tā teikt, no iekšpuses, kāda īsti Solvita Āboltiņa ir bijusi kā partijas vadītāja. Taču mani mulsina tas, kādā veidā partija ir nolēmusi diferencēt starp savu konservatīvo un savu liberālo spārnu, proti - konkrēti jautājumā par partnerattiecībām, it kā tas būtu galvenais jautājums politiķu dienas kārtībā.

Kā teicu raidījumā, šis nav šaurs jautājums, kas ir saistāms ar gejiem vien, runa ir arī par ļoti, ļoti daudziem neprecētiem heteroseksuāliem pāriem, kuriem var gadīties tāpat kā nabaga sievietei, kuras civilvīrs gāja bojā Zolitūdes traģēdijā un pēc tam no valsts uzzināja, ka nekāda kompensācija viņai nepienākas, jo viņa, lūk, nav "pareizi" apprecējusies. Jādomā, ka dienu pirms katastrofas viņai ne mirkli neienāca prātā tas, ka valsts pret viņas civillaulību neattiecas tāpat kā pret citām laulībām, bet še tev bija.  Ne tā veidoji partnerattiecības, pati vainīga.

Katrā gadījumā „Vienotība” acīmredzot ir nolēmusi, ka tā ir „konservatīva” partija, lai arī ko tas mūsu valstī nozīmētu vai nenozīmētu. Kā „Skatā” minēja Guntis Bojārs, ekonomiskā nozīmē nekādu lielu domstarpību partijas iekšienē nav un, ja kas, tādu īsti nav arī starp „Vienotību” un citām Saeimā pārstāvētajām partijām, droši vien izņemot „Saskaņu”, kurai arī ekonomikas ziņā mēdz būt visnotaļ populistiskas un ne īpaši reālas domas. 

Taču, ja te galvenais ir partnerattiecību jautājums, tad ar laiku tas tomēr būs jārisina gan, kaut vai tādēļ, ka visām minētajām nelaulātajām personām ir viss iemesls jautāt, vai Latvijas Republika patiesi ņem vērā Satversmi, kurā tomēr ir atrodami vārdi (91. pantā) „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Lai reiz paliek jautājums par „seksuālajām minoritātēm”, ja tas „Vienotībai” rada tik lielas vēdergraizes, ka pat no radikāli homofobiskās Kandavas novada domes deputātes tā nespēj atbrīvoties. Vai „Vienotība” arī minētajai Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā cilvēka atraitnei acīs skatoties pateiks, "Nē, cienītā, mēs esam konservatīva partija, Jūsu attiecības mums neinteresē"? Vai tiešām?

Protams, es saprotu, ka jebkuram politikānim un jebkurai politiskai partijai ir vieglāk nedarīt neko, nekā kaut ko darīt. Taču Saeimas deputātus mēs ievēlam un no viņiem un viņu veidotā Ministru kabineta mēs tomēr gaidām rīcību, nevis nerīkošanos. Kā esmu rakstījis citreiz, "tieslietu" ministrs Rasnačs jau ir paguvis profilaktiski paziņot, ka viņa ministrijai nav nekādu plānu par partnerattiecībām runāt vispār. Taču tā ir Nacionālā apvienība. „Vienotībai” tomēr ir necienīgi pateikt to pašu. 

Un būtībā tas pats ir sakāms arī par „knābi”. Nezinu, kam ir jānotiek politikāņu prātos, lai aplūkotu to, kas tur patlaban notiek, un nospriestu, ka viss ir kartībā. Te jāatceras, ka KNAB darbojas premjerministra tiešā pakļautībā, un te nu jākonstatē, ka visu laiku kopš 2009. gada 12. marta - tātad, piecarpus gadu garumā - premjerministrs ir bijis „Vienotības” cilvēks.

Valdis Dombrovskis pāris reizes iejaucās bērnudārza līmeņa kašķī, kāds jau vairāku gadu garumā turpinās starp KNAB direktoru Streļčenoku un viņa vietnieci Strīķi - priekšnieks atlaiž vai pazemina, vietniece iet uz tiesu, tiesa spriedumu atceļ, vietniece atgriežas darbā, nākamajā dienā priekšnieks atkal atrod ieganstu, kāpēc viņu atlaist vai pazemināt, vietniece iet uz tiesu, tiesa spriedumu atceļ (pēdējo reizi vien pirms pāris dienām), vietniece atgriežas darbā.  Tas nudien ir strīds smilšukastē par to, kuram ir lielāks spainītis, taču KNAB darbam tas nepalīdz ne mazākā mērā.

Droši vien tieši tāpēc šī gada beigās kārtējo reizi ir uzvirmojušas diskusijas par to, ko ar „knābi” iesākt. Pagājušajā nedēļā Laimdota Straujuma kādā intervijā izmeta domu, ka viņa varētu būt par KNAB funkciju sadalīšanu starp Iekšlietu ministriju un Valsts kontroli, vien piebilstot, ka ne agrāk, pirms Latvija būs pabeigusi savu prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Te ir pāris jautājumu. Pirmkārt, ja KNAB ir vajadzīgas steidzīgas izmaiņas, tad kāds tam sakars ar prezidentūru? Vai varbūt Straujuma baidās, ka tā varētu būt pārāk liela šmuce tieši laikā, kad visas Eiropas uzmanība būs pievērsta Latvijas virzienā? Ja tā, tad vai ir prāta darbs vispār darīt to, par ko premjere runāja? Un vai tiešām viņa domā, ka pēc nākamā gada 30. jūnija neviens nepamanīs? Savukārt, ja doma ir tāda, ka prezidentūras laikā valdība būs tik ļoti aizņemta, ka iekšpolitiskiem jautājumiem tai vispār nebūs laika pievērsties, tad tas jau ir bīstami, jo dzīve tikai tāpēc, ka ministri piepeši būs kļuvuši par sektoru priekšsēdētājiem attiecīgajā jomā ES līmenī, neapstāsies. Tāpat būs jārisina visādas lietas, Ministru kabinetu kā tādu taču sešu mēnešu garumā neviens netaisās slēgt ciet. Vismaz ļoti jācer, ka netaisās.

Otrkārt, acīmredzot nevienam valdībā, kurš runā par politisko partiju kontroles atdošanu Valsts kontrolei, nav ienācis prātā pajautāt VK, ko tā par to domā. Būdams izpalīdzīgs, šodien es pats sazinājos ar Valsts kontroli un lūk, ko man atbildēja VK priekšsēdētājas vietas izpildītājs (pati priekšniece patlaban ir komandējumā):  "Atbildot uz Jūsu vēstuli, vēlamies paskaidrot, ka, atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam, Valsts kontrole ir neatkarīga iestāde un tās iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums. Līdz ar to Ministru kabinetam vai kādai citai institūcijai nav tiesību uzdot Valsts kontrolei veikt pienākumus, kas nav noteikti ar Valsts kontroles likumu." Lūk, kā.

No tā izriet, ka gadījumā, ja valdība ar Laimdotu Straujumu priekšgalā nudien taisās „knābi” izformēt, tad tas prasīs mainīt likumu par Valsts kontroli. Protams, Saeimā ir pietiekami daudz politikāņu, kuriem nekas labāk nepatiktu par pilnīgi nespējīgu pretkorupcijas iestādi. Katrā gadījumā tas sakāms par tām partijām, kurām KNAB ir piestādījis rēķinu par nebūšanām oktobrī notikušajās vēlēšanās (tā kārtējo reizi liecinot, ka mūsu politikāņi no pagātnes nemācās pilnīgi neko). Droši vien tas pats arī sakāms par to partiju, kuras "premjerministra kandidāts" ļoti noteikti KNAB redz drīzāk aizejam nekā atnākam (un ne velti ir teicis, ka Streļčenoks ir ļoti labs KNAB direktors). Taču mērkaķoties ar valsts galveno auditoru tikai tāpēc, ka politikāņiem ir nieze par pretkorupcijas centieniem? Atkal -- vai tiešām?

Ja tāpat domā „Vienotība”, tad tas ir vienkārši nožēlojami, jo kādreiz taču šī bija partija, kura augstu turēja vērtē tādus jēdzienus, kā godīgums un tiesiskums.

Protams, katru reizi, kad kāds no „Vienotības” cilvēkiem šajā ziņā ir nogrēkojies un partija uz to reaģējot nav darījusi pilnīgi neko, šī reputācija ir krietni apsūbējusi, taču mūsu politiskajā iekārtā šāda veida piedāvājums no citiem politiskiem spēkiem nav nācis, un gadījumā, ja arī „Vienotība” no tā tagad ir atteikusies, tad būtībā varam teikt čau, lai, lūdzu, pēdējais valsts iedzīvotājs neaizmirst izslēgt gaismas. 

Vēl jo vairāk tāpēc, ka varam būt pilnīgi droši pārliecināti, ka pārējā pasaule un it īpaši Amerikas Savienotās Valstis visnotaļ skābi skatītos uz jebkādiem centieniem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju būtībā likvidēt kā šķiru. Iekšlietu ministrijai katrā gadījumā jau tagad ir pietiekami daudz darāmā un, kā teicu, Valsts kontrole acīmredzot par domu nepriecājas. 

Situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (un arī jautājumā par partnerattiecībām un ļoti daudziem citiem jautājumiem) var atrisināt tikai tādā gadījumā, ja politiķi sevī atrod gribasspēku. Acīmredzot mūsu politikāņi priekš tā ir pārāk lieli mīkstpēdiņi, un tādā gadījumā jājautā, par ko viņiem maksā algu? To algu, par kuru paši ministri ir bubinājuši, ka tā ir par zemu? Valsts tomēr nav tā instance, kuru var atstāt pašplūsmā. Konservatīva vai liberāla, vai kaut kas pa starpu, "Vienotība" tomēr mūsu valstī ir pie galvenās teikšanas. Kauns par „Vienotību”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti