Kārlis Streips: Mana dziesma! Mana!

Šodien rakstīšu par autortiesībām, lai gan būtībā jau kārtējo reizi būtu jāraksta par bēgļu krīzi.

Raugi, Valsts prezidentam bija stingri jāsit dūre uz galda, pirms mūsu politikāņi beidzot sāka par šo lietu domāt nopietni.  Raugi, premjerministre Laimdota Straujuma ir uzrādījusi nepierasti bargu ģīmi, apgalvojot, ka valdība pie lēmuma pienāks neatkarīgi no tā, ko par to domā politikāņi (lai gan tas rada jautājumu, kā gan šo lēmumu apsvērs Ministru kabineta locekļi, kuri pārstāv tās partijas, kas par to ir sacēlušas vislielāko jezgu). Vienu vārdu sakot, politikāņi Saeimā turpina uzvesties kā mazi un kašķīgi bērni smilšukastē, un ir vajadzīgs stingrs tētis un barga mamma, lai viņus vestu pie prāta. Tāpat kā Vaira Vīķe-Freiberga par idiotisko lēmumu par pielaidēm valsts noslēpumiem. Tāpat kā Valdis Zatlers par idiotisko patvaļu visdažādākajos jautājumos par "tiesiskumu". Nu ir kārta Raimondam Vējonim. Lai veicas!

Tā vietā šodien padomāsim par tādu lietu kā autortiesības, un konkrēti mūzikas jomā.  Lasītāji zinās, ka šī nu reiz ir joma, kurā kopš interneta uzrašanās mūsu dzīvē, mūziķiem un ierakstu kompānijām ir klājies visnotaļ plāni. Rakstot šo blogu, es klausos Kenija Loginsa dziesmu "Footloose" ar tā dēvēto "Spotify" programmu. Es par to neko neesmu maksājis, lai gan "Spotify" man ļauj mūziku klausīties tāpēc, ka ik pa brīdim dziesmas pārtrauc reklāmas.  Acīmredzot, Kenijs Logins kaut ko no tām saņem, ja arī mazumiņu.

Toties, ja es gribētu minēto dziesmu saglabāt pats savā datorā, man nebūtu nekādu problēmu to atrast kaut kur interneta plašumos, un Kenijs Logins no tā nedabūtu ne plika graša. Tādā pasaulē mēs mūsdienās dzīvojam. Protams, daudziem māksliniekiem internets ir bijusi debesu dāvana, jo viņi Jūtūbā un citur var izvietot savas dziesmas ar cerību, ka kādam tās patiks un sanāks karjera.  Redzams piemērs ir korejietis Psy, kura dziesma "Gangnam Style" kļuva par vispasaules sensāciju, un tas noteikti nebūtu noticis, ja Psy savu dziesmu būtu dziedājis tikai savā Korejā. Tāpat par internetu var priecāties amerikāņu dziedātājs Stīvs Grands, kurš pirms pāris mēnešiem bija Rīgā Eiropraida kontekstā. Arī viņš vienu dziesmu palaida Jūtūbā, pēc tam viņš bez problēmām savāca nepieciešamos līdzekļus albuma izdošanai un - uz priekšu.  Taču citiem māksliniekiem šādi procesi nav svarīgi, viņi jau tagad ir populāri, un viņiem daudz lielāka problēma ir minētā lejupielādēšana, jo nudien, arī paši svaigākie ieraksti internetā nonāk burtiski momentā pēc to izdošanas.

Tomēr arī ārpus interneta reizēm cilvēki mūziku izmanto ne gluži ar attiecīgā mākslinieka ziņu un miņu. Daudz mūsu valstī runāts un rakstīts par kafejnīcām un restorāniem, kuros skan mūzika, un autortiesību aģentūru LaIPA un AKKA/LAA centieniem par to visu iekasēt naudu. Atceros, pirms pāris gadiem bija liela jezga par mūziku taksometros: vai tā bija vai nebija publiska lietošana un vai taksometru firmām par to būtu jāmaksā.

Pēdējā laikā Amerikā ir bijuši divi gadījumi, kuros kāds mākslinieks ir stingri iebildis pret savas dziesmas izmantošanu konkrēti politiskajā kontekstā.  Pagājušajā trešdienā divi Republikāņu partijas kandidāti ASV prezidenta amatam, Donalds Tramps un Teds Krūzs, piedalījās priekšvēlēšanu pasākumā, kurā skaļi skanēja grupas REM dziesma "It's the End of the World as We Know It."  REM dziedātāja Maikla Staipa reakcija nāca nekavējoties.  "Ejiet d***t [red.- cenzēts], jūs visi - jūs skumjie, uzmanību meklējošie un varu kārojošie mazie vīreļi," viņš rakstīja tviterī, "nelietojiet mūsu mūziku vai manu balsi jūsu idiotiskajai priekšvēlēšanu šarādei."  Tūlīt pēc tam Staips un REM tiesā iesniedza 2,5 miljonu dolāru prasību par mūzikas neatļauto izmantošanu.

Savukārt dažas dienas pēc tam Kentuki štatā no cietuma iznāca Rouvanas apgabala klerks Kima Deivisa, kura cietumā nonāca pēc tam, kad viņa nolēma ignorēt ASV Augstākās tiesas lēmumu, ka visā Amerikā ir atļautas viendzimuma laulības. Deivisa paziņoja, ka tas esot pret viņas "kristīgo pārliecību", un tā kā tieši apgabala klerki ir tie, kuri izsniedz laulību atļaujas, tiesnesis viņai pateica - vai nu dari savu darbu kārtīgi, vai arī ej sēdi aiz restēm. Deivisa izvēlējās pēdējo variantu. Lai paliek šīs sievietes prātam neaptveramā liekulība, jo viņas "kristīgā pārliecība" acīmredzot netraucēja viņu četrreiz laulāties un šķirties, lai arī Bībelē laulības šķiršana ir aizliegta pietiekami konkrēti. Te runa tomēr ir par to, ka vēlētai amatpersonai nav tiesību izvēlēties, kurus pienākumus izpildīt un kurus ne tikai uz savas "kristīgās pārliecības" pamata.

Pagājušajā piektdienā tiesnesis nolēma Kimu Deivisu atbrīvot pret solījumu, ka viņa vairs procesam netraucēs. Vairāki politikāņi, t.sk. minētais Krūzs, kā arī cits kandidāts, Maiks Hakabī, steidzās uz Kentuki, lai attiecīgajā brīdī būtu kopā ar savu "varoni", jo "kristieši" Amerikā pat ļoti vēlas atrast veidu, kā izvairīties no minētā AT sprieduma.  Brīdī, kad K. Deivisa iznāca pa durvīm, skaļi skanēja grupas "Survivor" dziesma "Eye of the Tiger".

Grupas reakcija bija skarba. Feisbukā: "NĒ! Mēs Kimai Deivisai nepiešķīrām nekādas tiesības izmantot manu dziesmu ''Eye of the Tiger''.  Es viņai nepiešķirtu tiesības izmantot tualetes papīru!" Viens no grupas dalībniekiem intervijā teica, ka "dziesma gadu laikā ir motivējusi tūkstošiem cilvēku tiekties tālāk par saviem ierobežojumiem, tās izmantošana Kimas Deivisas atbrīvošanā neatbalsta manus uzskatus un manu politisko pārliecību".  "Survivor" prasība ir pieticīgāka par REM prasību - vien 1,2 miljoni dolāru no Deivisas un Hakabī.

Šķiet, šī ir politikāņu indeve, mūziku lietot tā pa roku galam.  "Eye of the Tiger" ne pirmo reizi tika izmantota ne tā.  2012.gadā "Survivor" par to pašu pārkāpumu iesūdzēja tiesā kandidātu Ņūtu Gingriču, politiķim nācās samaksāt soda naudu, lai arī tas tika sarunāts slepus un ne atklāti. Gingričs arī nokaitināja britu grupu "The Heavy", izmantojot tās dziesmu "How You Like Me Now?" Grupas reakcija:  "Ja jūs esat dzirdējuši ''How You Like Me Now?'' republikāņa Ņūta Gingriča kampaņā, vēlamies jums pateikt, ka tam nav ne mazākā sūda sakara ar mums, un mēs cenšamies pārtraukt dziesmas izmantošanu. Gingričs ir P**A! [red.- cenzēts]"

Citi mākslinieki, kuri ir vērsušies tiesā par savas mūzikas neatļautu izmantošanu politiskajos procesos ir Brūss Springstīns, Toms Petijs, Džeksons Brauns, Sindija Laupere, grupas ''Twister Sister'' dziedātājs Dī Snaiders u.c.  Lielākoties, kolīdz mūziķi ir paziņojuši par tiesas prāvu, attiecīgie politikāņi ir paziņojuši, ka viņi attiecīgo dziesmu vairs neizmantos, bet, kā redzams, tā nieze var reizēm būt pārāk liela. Mūsu valstī, ja atceramies, tā dēvētais Krievu skolu aizsardzības štābs nonāca krustugunīs ne tikai par Līvu dziesmas "Dzimtā valoda" neatļautu izmantošanu, bet arī par hrestomātiskās grupas "Pink Floyd" dziesmas "Another Brick in the Wall" neatļautu izmantošanu (tiesa, štābs pēc tam "Pink Floyd" rakstīja vēstuli:  "Lūdzam atļauju turpmāk izmantot jūsu dziesmu kā himnu krievu skolēniem, kas cīnās par savām tiesībām"; bet "Pink Floyd" štābistiem lika doties trīs mājas tālāk, lai neteiktu skarbāk).

Es pats neesmu mūziķis, man kontā ir tikai viena dziesma - es sacerēju vārdus Elizabetes Zagorskas Eirovīzijas dziesmai "You Are a Star". Ja kāds no Latvijas politikāņiem nolemtu to izmantot savām vajadzībām, droši vien Elizabete, komponists Atis Auzāns un es arī pret to vērstos. Labi ir tas, ka politikāņi noteikti labprātāk dziedātu nevis "You Are a Star," bet gan "I Am a Star". 

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti