Kārlis Streips: Liberālisms – ultra un citāda veida

Aizgājušajās brīvdienās gadskārtējo kongresu sarīkoja partija “Latvijas attīstībai”.  Tā bija viena no vairākām partijām, kādas uzradās 2013.gadā, lai gatavotos pagājušā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām maijā un Saeimas vēlēšanām oktobrī.  Partijas redzamākā persona sākotnēji bija kādreizējais Latvijas premjerministrs Einars Repše, dibināšanas kongresā paziņots, ka “Latvijas attīstībai” būšot “labēji konservatīva” partija, kuras mērķis būšot apvienot “profesionālus un pieredzējušus cilvēkus, kam svarīga stabila un ilgstoša ekonomiskā izaugsme Latvijā”.

Tie portāla lasītāji, kuri seko politiskiem notikumiem, zinās, ka vēlēšanu kontekstā partijai īpaši labi neveicās, un tas ir visnotaļ maigi teikts.  Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijas galvenais kandidāts bija kādreizējais Latvijas Nacionālās operas vadītājs Andrejs Žagars, viņa ģīmis bija redzams uz gana daudziem transparentiem, mikroautobusiem u.tml.  Šķiet, tikai “zaļo zemnieku” pārstāve Iveta Grigule bija redzamāka kandidāte. Viņai izdevās iekļūt Eiropas Parlamentā, bet Andrejam Žagaram – ne. Vien deviņarpus tūkstoši balsu, knapi divi procenti. Salīdzinājumam - "Vienotība" ieguva mazliet vairāk par 200 tūkstošiem balsu.

Arī Saeimas vēlēšanās  “Latvijas attīstībai” nekas īpašs neizdevās – 8156 balsis, 0,89%.  Tālu, tālu zem piecu procentu robežas.  Saeimas priekšvēlēšanu programmā partija uzsvēra veselības aprūpi, izglītību un uzņēmējdarbību.  Veselības aprūpi nodrošinās visiem pēc kārtas, skolotāju algas palielinās, augstskolu skaitu samazinās, nodokļus nepacels “vismaz tuvākos četrus gadus”, darbaspēka nodokļus samazinās u.tml.  Acīmredzot, īpaši dzirdīgas ausis neatradās, un partija, tā teikt, palika dziļos kandidātos.

Pagājušā gada kongresā partija par valdes priekšsēdētāju Repšes vietā ievēlēja kādreizējo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci. Viņš bija viens no vairākām (bet ne īpaši daudzām) amatpersonām, kuras atkāpās no amata pēc tā dēvētās Zolitūdes traģēdijas, cita starpā tāpēc, ka izrādījās, ka viņa dzīvesbiedres vadīta biedrība bija saņēmusi ziedojumus no attiecīgā veikala celtniecības firmas "Re&Re". Pats Pūce vērsās pie KNAB, lai uzzinātu, vai viņš ir pārkāpis likumu, KNAB atbildēja, ka nē. Kopš tā laika cilvēks lasa lekcijas Latvijas Universitātē, vada raidījumus "TV24" un "Radio SWH". 

“Latvijas attīstības” kontekstā Juris Pūce ir novērsies no domas, ka partija ir “labēji konservatīva”.  Redzamākās aktivitātes pēdējā laikā redzamas portāla “Manabalss.lv” kontekstā, kur Pūce ir iesniedzis divas iniciatīvas. Vienā ir paredzēts valsts līdzfinansējums bērnudārziem zem lozunga “atdodiet manu bērnudārzu”.  Man rakstot, zem iniciatīvas parakstījušies mazliet vairāk par 2000 cilvēkiem, tas vēl ir tālu no 10 tūkstošiem parakstu, kādi vajadzīgi tās iesniegšanai Saeimā (patlaban minētos 10 tūkstošus parakstu izdevies savākt sešām iniciatīvām, vēl divos gadījumos parlaments ir izdarījis iniciatīvā prasīto vēl pirms attiecīgā parakstu skaita savākšanas).

Taču otra Jura Pūces iniciatīva ir tā, kas šodienas tematam ir būtiskā, proti, tā ir iniciatīva par kopdzīves likuma apstiprināšanu Latvijā. Tieši šī fakta dēļ brīvdienās no “Latvijas attīstības” valdes aizgāja viens no partijas dibinātājiem, Vladimirs Reskājs, bilstot, ka jautājums par kopdzīves likumu esot bijis “pārsteigums vairākiem biedriem, arī es negribu uz tādiem pamatiem būvēt savu politisko karjeru”.  Protams, partijas kongresā tika runāts ne par to vien.  Galvenais uzsvars bija uz ekonomiskām lietām, partijas pārstāvji apgalvoja, ka Latvijas politiskā vara nav lemtspējīga, premjerei neesot redzējuma par valsti, birokrātija ir problēma, mikrouzņēmuma nodoklis – izpostīts. Partijas pārstāvji apstiprināja rezolūciju, kurā Saeima aicināta ieviest viena gada pārejas periodu jebkādiem nodokļu grozījumiem un atjaunot atvieglotu nodokļu režīmu maziem uzņēmumiem. Tiks dibināts “Uzņēmēju klubs”, kurā uzņēmēji varēs dalīties pieredzē un runāt par savu interešu aizsardzību.

Tomēr medijos vēstīts, ka lielākās debates kongresa debašu laikā bijušas par ko citu, proti, par “tikumības” grozījumiem Izglītības likumā, par ko esmu rakstījis citreiz.  Viens no runātājiem raizējās, ka viņa neparastās matu krāsas un seksuālās orientācijas dēļ viņu varot “laukā sadedzināt uz sārta”. Viens no “Latvijas attīstībai” redzamākajiem cilvēkiem, Edgars Jaunups, stāstīja, ka savulaik Aināra Šlesera inspirētie un “gudro galvu” apstiprinātie Satversmes grozījumi par laulības definīciju ir “aizcirtuši durvis tolerancei pret dažādu formu kopdzīves modeļiem”.

Taču visvairāk mani, šorīt avīzes lasot, pārsteidza vēstījums par “Latvijas attīstības” aktivitātēm no Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles, kura laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka “šī partija vairāk pārstāv ultraliberālo galu, un neesmu pārliecināta, vai tas sakrīt ar Latvijas liberāļu gaidām”.

Nudien gribas iebrēkties, “et tu, Ilze??!”  Doma, ka valstij vajadzētu sakārtot kopdzīves jautājumus ir “ultraliberāla”?!  Doma, ka Zolitūdes traģēdijā civilvīru zaudējušai kundzei vajadzētu samaksāt to pašu kompensāciju, kādu saņēma citas atraitnes, jo viņa to nesaņēma tāpēc, ka nebija “pareizi” apprecējusies – tā ir “ultraliberāla”?!  Tiešām?

Es jau saprotu, kas te ir par lietu. Te ir bailes ar ļoti, ļoti lielām acīm, jo ne jau par nabaga atraitni te ir runa.  Runa ir par domu, ka, kolīdz valsts atvērs likumu par kopdzīvi, ļaunprātīgie geji tūdaļ centīsies iešmaukt pa pavērto durvju spraugu, kā to reiz bilda viena no mūsu valsts laikrakstu pārstāvēm.  Manabalss.lv iniciatīvā par LGBT cilvēkiem vispār nav bilsts ne vārda, tur ir visai skrupulozi uzskaitītas atšķirības starp “pareizām” un “nepareizām” ģimenēm un konstatēts, ka “valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt”.  Jā, tikpat ļoti, kā uz “nepareizi” precētiem divdzimumu pāriem, attiecīgās problēmas arī attiecas uz vispār neatzītiem viendzimuma pāriem, taču, kā minēju, Manabalss.lv iniciatīvā par to vispār nav runas. Taču vienalga, tieši šīs iniciatīvas dēļ viena no prātā gaišākajām deputātēm ir nolēmusi, ka “Latvijas attīstība” ir “ultraliberāla”.

Liberālismam kā politiskajai filozofijai ir gara bārda, tās pirmsākumi meklējami Apgaismības laikmetā, kad filozofi sāka iebilst pret monarhu absolūto varu.  Jau 17.gadsimtā filozofs Džons Loks pauda uzskatu, ka katram cilvēkam ir dabiskas tiesības baudīt dzīvi, brīvību un īpašumu, savukārt valdībām ar sabiedrību ir jāveido “sociāls līgums” par šo tiesību nepārkāpšanu.  Amerikas Savienoto Valstu neatkarības deklarācija ir liberālisma šedevrs, tajā ir teikts, ka “uzskatām kā pašsaprotamu patiesību, ka visi cilvēki ir radīti vienādi, to radītājs tiem ir devis neapstrīdamas tiesības uz dzīvību, brīvību un laimi.  Lai nodrošinātu šīs tiesības, cilvēki rada valdības, kuras savu tiesiskumu iegūst ar pārvaldīto personu atļauju.”  Krievijā revolūcija pret caru sākotnēji bija liberāli iedvesmota, lai arī drīz vien varu tur sagrāba boļševiki, kurus par liberāliem nu neuzskatīt nekādi.

Savukārt mūsdienās jēdziens “liberālisms” Latvijā un citur ir devalvēts. Amerikā pagājušajā nedēļā Hjūstonas pilsētas (Teksasas štatā) iedzīvotāji referendumā atcēla pilsētas domes apstiprinātus noteikumus par LGBT cilvēku aizsargāšanu. Jautājuma centrā nokļuva nudien muļķīga “diskusija” par to, ka patiesībā tiesību aizsargāšana nozīmēs, ka vīrieši varēs saģērbties sieviešu drēbēs un iet sieviešu tualetēs, lai tur izdarītu sazini ko.  Lieki teikt, tas tur nebija galvenais jautājums, bet, kā zināms, vēlētājus ar skaļiem lozungiem var apmānīt gana viegli, aptaujās pēc notikušā pietiekami daudzi pilsētas iedzīvotāji teica, ka viņu izpratnē nudien referendums bija tikai par to, ka vīriešiem nevajadzētu iet sieviešu tualetēs.  Un nevis par plašu aizsardzību pretdiskriminācijas jomā, kā tas bija patiesībā.

Latvijā savukārt tieši kopdzīves likums acīmredzot ir kļuvis par neakceptējami “ultraliberālu” jēdzienu.  Ir tiesa, ka laikā kopš ārlietu ministra Edgara Rinkēviča “iznākšanas no skapja” un paziņojuma, ka viņš cīnīsies par kopdzīves likuma apstiprināšanu, mūsu valsts “gudrās galvas” ar Solvitu Āboltiņu priekšgalā ir klupšus krišus apgalvojušas, ka nē, nē, par tā kaut ko saruna nebūs vispār, ja kāds nāks ar pieteikumu, tas tiks automātiski noraidīts u.tml.  Zolitūdes traģēdijas upure acīmredzot var iet ieskrieties. Un ne tikai viņa vien.

Patlaban portālā Manabalss.lv iesniegumu par kopdzīves likumu ir parakstījušas 6202 personas, tajā skaitā šo rindu autors.  Pēdējā persona iniciatīvu parakstīja pirms divām stundām.  Acīmredzot, ja pat Ilze Viņķele uzskata, ka kopdzīves likums ir “ultraliberāls”, arī tad, ja izdosies savākt 10 tūkstošus parakstu (un esmu pārliecināts, ka ar laiku tas izdosies), tad mūsu pagalam “tikumīgajā” politiskajā sistēmā tam nekādas lielas izredzes nespīd.  Taču tam tā nav jābūt, jo, kā jau minēju, tas ir jautājums ne tikai LGBT cilvēkiem, bet arī tiem ļoti, ļoti daudzajiem heteroseksuālajiem pāriem, kuri dzīvo kopā un veido ģimeni bez “pareizajiem” papīriem.  Un tāpēc paldies Jurim Pūcem un “Latvijas attīstībai”. Jo kopdzīves likums nav nekas “ultraliberāls”. Tas ir vienkārši liberāls, jo tas stāv pretī tumsonīgai pārliecībai, ka ir tikai viens “pareizs” variants, kā veidot savu dzīvi. Tā tas nav, un tā tas nebūs nekad.

****

PS. Pirmdien es portālā ievietoju blogu par liberālismu, kurā cita starpā es paudu pārsteigumu par Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles apgalvojumu, ka "Latvijas attīstībai" ir "ultraliberāla" politiska partija.  Otrdien deputāte man piezvanīja un teica, ka viņas teiktajam ar kopdzīves likumu nebija nekāda sakara, viņa runāja par partijas ekonomisko politiku.  Materiāls, no kura es paņēmu Ilzes teikto, vakar bija laikrakstā "Diena," un tajā pirms viņas teiktā tomēr bija saruna par kopdzīves likumu, bet par partijas ekonomiskajiem uzskatiem nekā tur nebija.  Katrā gadījumā, ja es nepareizi uztvēru Ilzes Viņķeles teikto, tad no visas sirds viņai atvainojos.  Taču joprojām es palieku pie tā, ka Saeimā attieksme pret kopdzīves likumu nav pieņemama, un es ļoti ceru, ka tie deputāti, kuriem pret šo attieksmi ir iebildumi, tā pateiks skaļāk un biežāk.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti