Kārlis Streips: Kundzītes pārliecība

Labdien, lasītāj!

Nu ko.  Atvaļinājums pavadīts. Divas nedēļas Čikāgā bija ļoti jaukas, paldies, ka pavaicāji. Biju uz praidu, kas sita ļoti augstu vilni tāpēc, ka dažas dienas pirms tam ASV Augstākā tiesa bija pateikusi, ka aizliegt viendzimuma laulības Amerikas Savienotajās Valstīs neatbilst ASV konstitūcijai un tāpēc tā vairs nedrīkst darīt. 

Par to jau rakstīju tajā dienā, kad tas notika. Tas bija super. Kopā ar svaini Brendanu biju uz beisbola spēli, kurā mani mīļie "Chicago Cubs" spēlētāji ar rezultātu 1:2 piekāpās "St. Louis Cardinals". Mani mīļie "Chicago Cubs" pēdējo reizi čempionātā uzvarēja … 1908. gadā, lai gan toreiz tas bija otru gadu pēc kārtas. Biju pusdienās ar dāmām, kuras piedalās tajā pašā interneta diskusiju grupā par kulinārām būšanām, kādā piedalos arī es. Bija gardi. Šo to nopirku. Šo to apēdu. Šo to izdzēru.

Bet galvenais, kā jau katru gadu, bija tas, ka biju ciemos pie savas ģimenes. Dzīvoju pie māsas Žubītes, viņas dzīvokļa lielākā priekšrocība ir plašs un saulains balkons, uz kura sēdēt, dzert tēju vai alu, uzpīpēt kādu cigāru un lasīt grāmatas. Divās nedēļas pieveicu kādas 20 grāmatas. Man patīk lasīt.  Bet vēl vairāk man patīk būt kopā ar māsām un viņu ģimenēm. Nosvinējām māsas dēla Olivera 13. dzimšanas dienu. Bijām ciemos pie māsas vīratēva un pamātes. Kopā ar māsām Katrīnu un Andārti biju Amerikas 239. dzimšanas dienas svinībās (Žubīte tajā dienā bija Garezera latviešu vasaras nometnes un vidusskolas 50. dzimšanas dienas svinībās). Bijām uz parādi, kas mazas priekšpilsētas kontekstā bija visai grandioza, ar pūtējorķestriem no vietējām vidusskolām, un pat ar īstu, dzīvu kamieli (man kamieļa bija žēl - kamielim vajag dzīvot tuksnesī, nevis vazāties pa pilsētvides ielām). Vakarā bija superīgs salūts. Citā vakarā ar visām trim māsām biju Granta parkā, kur vasarā reizi nedēļā tiek demonstrēta kāda klasiska kinofilma, skatītāji sēž uz mauriņa un var līdzi ņemt ēdmaņu un dzeramo. Tā darījām arī mēs, našķojāmies, dzērām vīnu un ar baudu skatījāmies filmu "The Big Night", kas ir par itāļu restorāna nedienām un ir ļoti, ļoti laba filma. Atvaļinājuma pēdējā dienā baudīju tradīciju, kāda man un Žubītei ir jau gadu garumā, proti, pirms doties uz lidostu, apmeklēt jūras velšu restorānu "Red Lobster" un notiesāt lielu šķīvi tā dēvēto klemu (ēdamu gliemju). Lidojuma laikā no Čikāgas uz Helsinkiem lielākoties gulēju.

Par to šodien rakstu tāpēc, ka man kremt, ka Latvijā un citur pasaulē ir ļaudis, kuri vēlas jēdzienu "ģimene" sašaurināt un konfiscēt tikai un vienīgi atbilstoši savai "izpratnei" par to, kas tad tā ģimene tāda ir. Piemēram, šodien vienā no mūsu laikrakstiem autore, kuru ērtības labad apzīmēšu ar vārdu Kundzīte, raksta ar lielu sašutumu, ka Latvija acīmredzot pirms kāda brīža Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēka tiesību komisijā balsoja pret Krievijas un islāma valstu piedāvātu rezolūciju par "tradicionālās ģimenes" aizsardzību tāpēc, ka mūsu ārlietu ministrs ir gejs, un taujā, "vai ministrs var atļauties savu personisko viedokli un subjektīvās izjūtas pasniegt kā valsts nostāju?"

Diemžēl Kundzīte acīmredzot nav pamanījusi, ka pret minēto rezolūciju balsoja arī Amerikas Savienotās Valstis (ārlietu ministrs Džons Kerijs, heteroseksuāls, divas reizes precējies), Francija (ārlietu ministrs Lorēns Fabiuss, šķīries no sievas Fransuāzas Kastro), Vācija (ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, precējies, pirms pāris gadiem saslimušai sievai ziedoja vienu no savām zarnām), Japāna (Fušio Kišida, precējies), Lielbritānija (ārlietu ministrs Filips Hamonds, precējies, divi bērni) un citas valstis.  Rezolūcijas labojumu, lai atzītu, ka pasaulē ir dažāda veida "ģimenes" piedāvāja Dienvidāfrika (ārlietu ministre Maite Nkoana-Mašabane, atraitne, vīrs nomira 2007. gadā).   Krievija, kurā, kā zināms "tradicionālas vērtības" ir paceltas valsts ideoloģijas līmenī, piedāvāja savu labojumu -- Dienvidāfrikas piedāvāto labojumu vispār neapspriest.  Šo piedāvājumu Cilvēktiesību komisija apstiprināja ar vienas balss pārsvaru.  Katrā gadījumā Dž. Kerijam, L. Fabiusam un pārējām minētajām personām neviens neņemsies apgalvot, ka balsojuma pamatā bija viņu "personiskais viedoklis un subjektīvās izjūtas."

Protams, var arī jautāt, ko īsti Cilvēktiesību komisijā meklē tādas valstis kā Krievija un Saūda Arābija, jo abos gadījumos ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēka tiesības šī jēdziena patiesajā nozīmē tur netiek ievērotas nemaz. Taču Latvijas gadījumā tas tā nav, un pareizi vien bija, ka mūsu valsts balsojumā stāvēja kopā ar Eiropas Savienības valstīm un arī ar mūsu sabiedroto ASV.  Paldies tām visām.

Vēl Kundzīte ir atradusi par vajadzīgu apgalvot, ka "acīmredzot nedz Rinkēvičs, nedz Jansons [Raimonds Jansons, Latvijas vēstnieks ANO Ženēvā, kur atrodas minētas komisijas mītne, kurš konkrēti nobalsoja pret rezolūciju] nav iepazinušies ar Latvijas Republikas Satversmē rakstīto:  'Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības'."

Konkrēti nevaru apgalvot, bet pieļauju, ka Edgars Rinkēvičs ir "iepazinies" ar attiecīgi "rakstīto."  Vispār par to esmu pavisam pārliecināts.  Mani reizē uzjautrina un mulsina Kundzītes un viņai līdzīgo pārliecība, ka tāpēc, ka kaut kas ir ierakstīts Satversmē, tas ir negrozāms un uz mūžu mūžiem ieviests jēdziens.  Kundzīte acīmredzot nav "iepazinusies" ar tiem daudzajiem gadījumiem, kad mūsu Satversme ir labota, lai kaut ko no tās izņemtu vai pieliktu klāt, piemēram, domu, ka Saeima ir ievēlama uz trim gadiem, tā vietā apstiprinot, ka mēs to ievēlam uz četriem gadiem.  Tāpat "gudrās galvas" savulaik apstiprināja ļoti deklaratīvo un ne visai nozīmīgo Satversmes preambulu.  Neatceros, ka toreiz Kundzīte būtu par to raizējusies.

Vēl salīdzinājumam varu pieminēt ASV Konstitūciju, kurā jau pašā sākumā bija rakstīts, ka, lemjot par katra štata Kongresa apakšpalātas locekļu skaitu (tas ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita attiecīgajā štatā, patlaban visapdzīvotākajam štatam Kalifornijai tādu ir 53, bet septiņiem mazapdzīvotiem štatiem, tajā skaitā teritorijā lielākajam štatam Aļaskai, ir tikai viens), tumšādains cilvēks (konkrētajā laika posmā runa lielākoties bija par vergiem) ir uzskatāms par 60 procentiem no cita (baltādaina) cilvēka.  No šīs nepārprotami un skandalozi rasistiskās domas ASV atteicās 1865. gadā. Vēl ASV Konstitūcijā kādreiz bija rakstīts, ka vēlēšanu tiesības pieder tikai vīriešiem, attiecīgo Konstitūcijas labojumu nepieciešamais štatu skaits apstiprināja vien 1920. gadā.  Citiem vārdiem sakot, arī mūsu Satversmē nav absolūti nekā tāda, ko nevarētu atcelt.  Pat Satversmes pirmo pantu ("Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika")  Saeima var atcelt, vien tādā gadījumā ir vajadzīgs referendums.  Savukārt Satversmes labojums, kura galvenais mērķis bija ļaut Aināram Šleseram demonstrēt, kāds viņš ir mačo, nav vienlīdzīgs ar pirmo pantu.  Piedevām, manuprāt, tas pats par sevi nav īpaši konstitucionāls, ņemot vērā, ka tajā pašā Satversmē arī ir rakstīts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.  Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."

Savukārt attiecībā uz jēdzienu "ģimene" Kundzīte vēl ir nākusi ar šādu apgalvojumu:  "Ministrs Rinkēvičs acīm redzami uzskata, ka ģimene ir arī geju pārītis. Piedodiet, bet nav."  Piedodiet, Kundzīt, bet ir gan. Evita Goša, Līga Kļaviņa un viņu dēls Niko pilnīgi noteikti ir ģimene. Eltons Džons, Deivids Furnišs un viņu bērni pilnīgi noteikti ir ģimene. Rikijs Mārtins un viņa divi dēli pilnīgi noteikti ir ģimene. Tādu piemēru ir ļoti daudz. Kundzītei nav pilnīgi nekādu tiesību apgalvot, ka tikai viņai ir tiesības noteikt, kas ir un kas nav ģimene, vēl jo vairāk, ja viņas "ģimenes" veidošanas modelis ir bijis tāds, ka savulaik viņa varēja pat sacerēt veselu grāmatu par dažādiem vīriešiem, ar kuriem viņai savulaik ir bijušas attiecības. Piedodiet, bet lēkāt no gultas uz gultu diez vai būs atbilstoši "tradicionālajām vērtībām," par kurām Kundzīte šķiet esam tik ļoti satraukusies. Arī tad, ja viņa ir pārliecināta, ka pāris un "ģimene" var sanākt tikai, ja (piedodiet atkal) tam vienam ir krāniņš un tai otrai ir vāverīte.  Latvijā un citur pasaulē jau sen tas tā vairs nav. Krievijas rezolūcija ANO komisijā bija ar mērķi sašaurināt cilvēka tiesības, un saku vēlreiz - Latvija pareizi darīja, balsojot "nē."  Starp citu, tieši tāpat kā pirms pāris gadiem Latvija mierīgi nobalsoja par Eiropas Padomes rezolūciju par diskriminācijas izskaušanu pret LGBT cilvēkiem. Arī toreiz starptautiska instance (un arī Latvija kā valsts) bija krietni priekšā Kundzītei un viņai līdzīgajiem.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti