Kārlis Streips: Kas īsti notiek NEPLP?

Man jau ļoti sen ir licies, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir viena visnotaļ nevajadzīga iestāde. Laikā, kad to vadīja Zigmunds Skujiņš (un tās nosaukums bija Radio un TV padome), tā bija tukša pļāpātava, Kleckina laikā bija bēdīgi slavenais, lai neteiktu kretīniski absurdais stāsts par “horizontālo taimkodu”.  Un tad mums ir pašreizējais variants, kurš pēdējā laikā ir kļuvis par vienkārši prātam neaptveramu iestādījumu.

Jau rakstīju par NELPL sodu Radio 5 gadījumā, kur 8000 sodu piešķīra par to, ka kādā jauniešiem domātā raidījumā skanēja rupjības repa mūzikas kontekstā.  “Svētulīgums”, ar kādu padome pret to reaģēja, bija absurds, vēl jo vairāk tāpēc, ka minētais raidījums skanēja nakts vidū, kad diez vai īpaši daudz bērnu to klausījās.

Bet šodien uzzinātais tomēr ir kronis visam. Latvijas Televīzija pirms kāda laika demonstrēja gados jauna režisora Kārļa Lesiņa veidotu dokumentālu filmu “Gambija – otra Jamaika”.  Cita starpā tajā bija stāstīts, ka viena daļa Gambijas iedzīvotāju naudu pelna, audzējot un, acīmredzot, arī tirgojot marihuānu.  Vienā Latvijas portālā lasīju, ka LTV esot saņēmusi “neskaitāmas sūdzības” par šo filmu, par ko drusku šaubos, jo nekas nav neskaitāms. Taču tas te nav galvenais.

Galvenais ir tas, ka, pirmkārt, pēc visām “neskaitāmajām sūdzībām”, Latvijas Televīzija attiecīgo filmu momentā izņēma no repertuāra. Acīmredzot, šoreiz ar “horizontālo taimkodu” problēmas nebija, problēmas bija ar saturu. Tāpat filma arī nav noskatāma šajā portālā, bet būdams izpalīdzīgs, es pateikšu ka to var atrast šeit  un šeit un, ja kāds to vēl nav redzējis, tad iesaku ļoti, jo tā, ja kas, ir par teritoriju, kura kādreiz bija Kurzemes hercogistes kolonija.  Piedevām, filmas centrā ir regeja kultūra, tā ir jautra, lai gan kolēģis Lesiņš arī nopietni ir ziņojis par valsts sabiedrisko un politisko iekārtu. Vispār malacis. Vai kolēģi LTV tiešām nesaprot, kas ir vārda brīvība, kas ir žurnālistika? Kas ir dokumentāla filma?   Acīmredzot nē.

Otrkārt, un te nu jāsaka, es ceru, ka lasītājiem žoklis nokritīs līdz grīdai: NEPLP Latvijas Televīzijai par filmas demonstrēšanu uzlika divarpus tūkstošu eiro sodu. Jo tur tiekot “popularizēta marihuāna”.

Nemaz nezinu, kur te sākt. Laikam ar to, ka marihuānai nekāda “popularizēšana” nav vajadzīga.

Ja to vajag kādam arī mūsu valstī, tas to atradīs, un ne jau tāpēc, ka LTV ir demonstrēta filma par to, ka marihuānu ražo kaut kur Āfrikā.

Filmā ir ļoti skaidri pateikts, ka “zālīte” ir regeja kultūras sastāvdaļa, absolūti tur nekas netiek reklamēts vai veicināts. Un diez vai kaut viens cilvēks, kurš to noskatījās Latvijā (starp citu, tieši pēc Jāņiem, kurus nu nekādi neuzskatīt par pilnībā skaidrā prātā esošiem svētkiem), sēdēja savā dīvānā un domāja “ok, man tagad ir jākļūst par narkomānu”. Paldies, bet marihuāna pavisam labi tiek galā pati ar sevi. Latvieša veidotas dokumentālās filmas kontekstā tās eksistencei nav ne karsts, ne auksts.

Taču vēl jo vairāk - vai arī NEPLP nav neviens, kas saprot, kas ir dokumentāla filma??? Kas izriet no lēmuma sodīt LTV par šo filmu? Varbūt tad vajag arī sodīt par Sandija Semjonova hrestomātiskajām dokumentālajām filmām par Tuvajiem Austrumiem un citiem karstiem punktiem mūsu zemeslodē tāpēc, ka tur tiek “popularizēts karš” vai “popularizēti ieroči”?

Sodīt par tikpat hrestomātisko “Vai viegli būt jaunam?” tāpēc, ka tur tiek “popularizēts jaunības maksimālisms?” Varbūt var arī ķerties klāt “Šķērsielai”, kur ir visai skaidri redzams, ka atsevišķi ielas iemītnieki ar grādīgajiem dzērieniem nebūt nav uz Jūs.  “Popularizēta alkohola lietošana!”

Un kāpēc apstāties pie dokumentālajām filmām?  “Limuzīnā Jāņu nakts krāsā” cilvēki ir redzami pīpējam.  “Popularizēta smēķēšana!”  Un tur arī bija lakstošanās starp precētu vīrieti un uzspēlēti koķetu jaunkundzi. “Popularizēta laulības pārkāpšana!” Un kur nu vēl mūsu valsts televīzijas seriāli?! Arī tur notiek visādi zili zaļi brīnumi, kas diez vai popularizē īpaši “tikumisku” dzīves veidu. Vai tad vispār slēgt visu bodi ciet, ja reiz radio un televīzijas padomē strādā tādi cilvēki, kuri uzskata, ka dokumentāla filma par Gambiju “popularizē narkomāniju”?

Te sakāmas divas lietas.  Pirmkārt, ticu un ceru, ka Latvijas Televīzija sodu pārsūdzēs un ātri vien atradīsies tiesnesis, kurš saprot, kas ir dokumentāla filma, proti, tā ir filma, kurā tiek dokumentēts tas, kas notiek tajā vietā, kurā filma tiek veidota. Grūti ticēt, ka Aija Dulevska, Dainis Mjartāns, Ivars Zviedris un Dace Ķezbere to nesaprot, lai gan pēdējā gadījumā to pavisam droši nevaru teikt, jo tā ir dāma, kura pēc izvirzīšanas NEPLP amatam kādā intervijā atklātā tekstā stāstīja, ka jā, protams, viņas vadītā televīzija ņēma naudu par intervijām, jo citādi jau tā nebūtu varējusi eksistēt, tā apliecinot, ka Dace Ķezbere arī nesaprot atšķirību starp žurnālistiku un informatīvu prostitūciju.

Un tāpēc otra lieta: ir laiks šo kantori beidzot klapēt ciet. Valsts pasūtījumu mierīgi var pārraudzīt Kultūras ministrija, kā nekā tur nesen ar lielu pompu tika atvērta Mediju politikas nodaļa, kuru vada mans labs paziņa Roberts Putnis. Frekvenču piešķiršanu tikpat mierīgi var veikt kāda no Satiksmes ministrijas attiecīgajā jomā strādājošajām instancēm.

Jo, ja Latvijas Republikas galvenais elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraugs nudien nesaprot, kas ir dokumentāla filma, tad ir pilnīgi skaidrs, ka no tā nav pilnīgi un absolūti nekādas jēgas.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti