Kārlis Streips: Kas īsti notiek atsevišķos medijos?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēdējā laikā vairākos mūsu valsts masu informācijas līdzekļos bijušas manāmas lietas, kas rada jautājumus.

Pirmkārt, portāls politika.lv. Jau rakstīju par kāda Ivara Prūša komentāru par to, ka Ukrainā krievi vispār nekaro, patiesībā tur karo amerikāņi un Amerikas CIPs, Ukrainas armija ir pavisam sabrukusi, visi ukraiņu nacionālisti ir "fašisti" u.tml.  Nu tam klāt ir nācis komentārs no kāda Ulda Sēnes, kurā autors apgalvo, ka Latvijas politiķi, kuri vēlas mūsu valstī redzēt NATO karabāzi, esot saucami pie “kriminālatbildības,” jo tādu lēmumu nedrīkstot lemt bez tautas nobalsošanas.  “Šīs amatpersonas ir noziedznieki, un to jums apgalvos jebkurš pašmāju un ārvalstu jurists, kas vēl ir saglabājis uzticību morālei un ētikai, un tiesiskumam kā tādam vispār” – tā autors. 

Tāpat Sēne mums stāsta, ka eiro ieviešana mūsu valstī esot bijusi “nelikumīga,” to saistot ar minēto jautājumu un apgalvojot, ka “saujiņa mafijas marionešu” esot pārņēmusi kontroli mūsu valstī.   Doma par NATO bāzēm ir “nekā citādi kā par noziedzīgu nosaucama” un “viennozīmīgi apdraudēs šo teritoriju iznīcināšanai kārtējā pasaules kara gadījumā.”

Tas nu ir tikpat liels murgs, kā “pārliecība,” ka Krievijai ar notikumiem Ukrainā nav nekāda sakara.  Pirmkārt, diez vai atradīsies īpaši daudz “pašmāju un ārvalstu” juristu, kuri teiks, ka valstsvīri, kuri spriež par Latvijas Republikas drošības nākotni, ir noziedznieki. Šis tomēr ir būtisks jautājums laikā, kad Krievijas uzvedība ir kļuvusi vienlīdz agresīva un neprognozējama. Piedevām, tā nav tikai mūsu valsts, kura cer uz lielāku NATO alianses aizsardzību, par to pašu tiek spriests Igaunijā, Lietuvā, Polijā un citur. Vai arī tur visos gadījumos lēmēji ir “noziedznieki”?  Nu nē.

Otrkārt, nebūt nav skaidrs, ka NATO bāzes ierīkošana mūsu valstī, ja arī NATO būtu gatava tā darīt (un vismaz pagaidām, kad vēl nav noticis šajā nedēļas nogalē paredzētais samits Velsā, nekas tamlīdzīgs vēl nav lemts), būtu pakļaujams referendumam.

Laikā, kad Latvija gatavojās uzņemšanai pasaules varenākajā militārajā aliansē, doma, ka par to vajadzētu rīkot tautas nobalsošanu nāca tikai un vienīgi no toreizējās apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kura mūsdienās ir pārtapusi par Latvijas Krievu savienību.  Kopumā tika spriests, ka Satversme šādu referendumu nepaģērē, referendums būtu ļoti dārgs prieks, un vispār sabiedrība par iestāšanos NATO bija lēmusi, iepriekšējās Saeimas vēlēšanās lielākoties balsojot par partijām, kuras to atbalsta.  2004. gadā Latvija iestājās NATO bez jebkāda referenduma, un neatceros, ka pēc tam kāds būtu bildis, ka tāpēc, piemēram, toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga būtu saucama pie kriminālatbildības.

Treškārt un galvenokārt,

pretoties pret NATO klātbūtnes paplašināšanu mūsu valstī tomēr var tikai kāds, kam Latvijas drošība nerūp. 

Kā daudz jau konstatēts, Latvijā jau tagad ir NATO bāzes tādā nozīmē, ka Latvija ir NATO, Latvijas bruņotie spēki tāpēc ir daļa no NATO spēkiem, un tāpēc bāzes Ādažos un citur automātiski ir NATO bāzes. Arī tad, ja NATO piekristu bāzes pilnveidošanai mūsu republikā, tas, visticamāk, nenozīmētu pilnīgi jaunas bāzes celtniecību, bet gan pašreizējo bāzu paplašināšanu. Jā, Krievija jau tagad ir paziņojusi, ka tādā gadījumā tā paplašinās savu militāro klātbūtni pierobežā, bet jau tagad netālu no mūsu robežas ir helikopteru bāze Pleskavā, Krievija jau tagad ir rīkojusi “mācības,” kurās paredzēts kodoluzbrukums Varšavai u.tml.  Vai Sēnem arī ir iebildumi pret NATO kara lidmašīnām, kuras patrulē mūsu debesīs?  Pret ļoti lielo skaitu mācību, kuras alianse šogad rīko un rīkos mūsu teritorijā?  Varbūt, bet man iebildumu nav, un pieļauju, ka to pašu var teikt par vairākumu mūsu valsts iedzīvotāju.  Ja Sēne vēlas referendumu, tad uz priekšu – referendumu pieteikšanas process ir pietiekami konkrēts. Vien ir visnotaļ ticams, ka Satversmes tiesa uz uzskatu, ka attiecības ar starptautisku organizāciju ir kaut kā pakļaujamas nobalsošanai, skatītos ar visai šķību aci.

Patlaban draudi Latvijas drošībai, ja pagaidām vēl lielākoties teorētiskā plāksnē, ir lielāki un konkrētāki nekā jebkad pirms tam mūsu valsts atjaunotās neatkarības vēsturē.  Mums jābūt pateicīgiem par absolūti jebko, ko NATO ir gatava darīt šo draudu novēršanā.

Nākamais – par "Neatkarīgo". Tur darbojas divi censoņi Ritums Rozenbergs un Uldis Dreiblats, kuri atsevišķos jautājumos uzvedas kā suņi, kas ir ieķērušies lupatā un neparko nevēlas to laist vaļā.  Visbiežāk, protams, jautājums ir par Puzes ķeizara tiesāšanu, par kuru Rozenbergs un Dreiblats ņirdzīgi ir rakstījuši jau sen. Patlaban viņu redzes lokā ir Jānis Grigalis, kurš patlaban ir kandidāts "No sirds Latvijai" sarakstā (tiesa, Rīgas apgabala sarakstā 21. vietā, kas viņa ievēlēšanu padara par gana neticamu arī tādā gadījumā, ja Ingunas Sudrabas veidojumam izdosies pārrāpties pāri 5% barjerai).  Lieta tāda, ka Grigalis savulaik ir absolvējis PSRS Bruņoto spēku Ārzemju valodu institūtu, kas, abu autorprāt, nozīmē “pašsaprotamu pieņēmumu, ka šīs augstskolas absolventu darba devējs un uzraugs bija PSRS Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).”  No tā savukārt abi censoņi ir izsecinājuši, ka “ārvalstu izlūkdienesta darbinieks pretēji Vēlēšanu likuma aizliegumam tomēr kandidē Saeimas vēlēšanās.”  Un par to pēdējo nedēļu laikā viņi ir rakstījuši atkal un atkal, un atkal, un atkal.

Vēlēšanu likumā ir teikts, ka kandidāti nedrīkst būt personas, “kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki.”  Par to, vai Grigalis bija GRU “štata darbinieks,” neprotu spriest, bet vienu gan skaidri zinu, proti – Grigalis savulaik bija štatā Valsts prezidenta kancelejā, kad Valsts prezidente bija jau minētā Vīķe-Freiberga. Jādomā, ka kanceleja savus potenciālos darbiniekus pārbauda gana cītīgi un uzmanīgi, tajā skaitā, visticamāk, viņus arī aplūko mūsu valsts drošības dienesti.  Acīmredzot toreiz nekas kaitīgs konstatēts netika.

Taču vēl vairāk ir jautājums, pirmkārt, par noilgumu. Kopš PSRS sabrukuma tomēr ir pagājis ceturtdaļgadsimts, un diez vai 2014.gadā kandidātu vērtēšanā par galveno būtu jāuzskata tas, ko viņi darīja pirms tam. Lasītāji zinās, ka Eiropas tiesas ir ļoti skābi skatījušās uz dažādiem šāda veida aizliegumiem mūsu valstī.  Tāpēc jau kādreizējais kompartijas boss Alfrēds Rubiks mierīgi varēja kandidēt uz Eiropas Parlamentu arī tad, kad viņam bija liegta piedalīšanās Saeimas vēlēšanās. Tāpat Jānis Ādamsons, kuram savulaik neļāva kandidēt Saeimas vēlēšanās, jo viņš esot bijis čekas štata darbinieks, no Eiropas tiesas panāca atzinumu, ka tas, ko viņš tolaik darīja, nebija tā uzskatāms, un Ādamsons Saeimas deputāts ir šobaltdien un 4. oktobrī politiskā veidojuma “Saskaņa sociāldemokrātiska partija” Vidzemē būs 4. vietā. Tātad ir visnotaļ ticams, ka Saeimas deputāts viņš būs arī pēc vēlēšanām.

Ir tomēr arī jautājums par samērīgumu.

Neesmu manījis, ka "Neatkarīgās" autori būtu uztraukušies par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītāju Brigmani, kurš padomju laikā bija Kompartijas  Saldus rajona pirmais sekretārs, kur nu vēl par Puzes ķeizaru, kurš Ventspilī bija pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs.

Tas nozīmē, ka arī Grigaļa gadījumā iebildumi ir lieki. Centrālā vēlēšanu komisija viņa kandidatūru nav noraidījusi, un tas nozīmē, ka par viņa nākotni politikā tomēr spriedīs vēlētāji un nevis divi sašutuši ļaudis vienā laikrakstā.

Un pēdīgi par "Dienu". Tur vairāku nedēļu garumā katru dienu vesels atvērums ir veltīts "Norvik" bankai, reizēm, lai banka var stāstīt, cik tā laba, bet biežāk, lai tā var sūdzēties par saķeršanos ar kādu uzņēmumu, šodien, piemēram, jautājot “vai Bankas publiski paustie fakti un ar tiem saistītie apstākļi nav gana nopietni, lai tiem pievērstu uzmanību”. Katru dienu virs šī teksta ir vārdi “Apmaksāta publikācija,” un pieņemu, ka "Diena  tāpēc iekasē visnotaļ ievērojamu piķi, bet vai laikraksts, kurā ir tikai 20 lappuses, tiešām divas no tām katru dienu pēc kārtas var atļauties veltīt šai vajadzībai?  Kaut kā dīvaini. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti