Kārlis Streips: Jā, bet nē, bet jā, bet nē, bet jā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Nezinu, cik daudzi šī bloga lasītāji kādreiz ir skatījušies Lielbritānijas komēdijas šovu „Mazā Britānija” (Little Britain), bet tie, kuri to ir redzējuši, iespējams, atpazīs virsrakstā minēto tekstu. Viens no diviem aktieriem, kuri raidījumā tēlo gandrīz visus pēc kārtas, attēlo visnotaļ nevīžīgu meiteni vārdā Vikija, kura uz visiem neērtiem jautājumiem, piemēram, „Vai tu esi izpildījusi mājas darbu?” atbild ar „Jā, bet nē, bet jā, bet nē, bet jā,” pirms sākt runāt par pavisam kaut ko citu.

Šāds teksts man ienāca prātā, kad šorīt atvēru pastkastīti un tur atradu kārtējo depešu no Saeimas deputātes Ivetas Grigules, kurā viņa kārtējo reizi vaimanā par Latvijas pazaudēto varu un suverenitāti un visu pārējo. Nezinu, no kurienes I.Grigule dabū nepieciešamo naudu, lai ik pa brīdim izdotu veselu laikrakstu pati par sevi, bet ne par to šis stāsts.

Stāsts ir par to, ka lielā gaudotāja par to, cik briesmīgi Eiropa Latvijai ir atņēmusi visu ko pēc kārtas, avīzi lielā mērā izdot tāpēc, ka viņa grib iekļūt … Eiropas Parlamentā.

Šī ir lieta, kura mani mazliet mulsina. Pagājušajā nedēļā žurnālā „The Economist” bija raksts par radikāļiem, kuri vēlas iegūt Eiropas Parlamenta (EPP mandātu. Runa ir, piemēram, par Lielbritānijas neatkarības partiju (UKIP), kura atklātā tekstā apgalvo, ka Lielbritānijai vajag no Eiropas Savienības izstāties pavisam. Līdzīga veida partijas ir arī citās Eiropas valstīs, tā dēvētie „eiroskeptiķi” maijā paredzētajās EP vēlēšanās, tā „The Economist”, varētu iegūt līdz pat 20 procentiem mandātu. Tiesa, minētā materiāla autors citēja kādu Eiropas grandu sakām, ka diez vai viņi visi sanāks kopā vienā grupā, jo ārpus eiroskepticisma tām ir pietiekami daudz dažādu viedokļu par citām lietām, tajā skaitā dažas ir vairāk vai mazāk rasistiskas, citām galvenais ir apgalvot, ka musulmaņi grasās ieņemt visu Eiropu un pārvērst to par islama emirātu. Taču vienalga šķiet, ka kādam, kas uzskata, ka Eiropas Savienība (ES) ir visa ļaunuma iemiesojums, vēlēties tapt ievēlētam Eiropas Parlamentā, ir apmēram tas pats, kas vides aizsardzības organizācijas „Greenpeace” aktīvistam kļūt par naftas industrijas preses sekretāru vai pretkorupcijas organizācijas „Transparency International” pārstāvim pievienoties Sicīlijas mafijai. Protams, var teikt, ka organizāciju ir arī iespējams graut no iekšpuses, taču diez vai šo eiroskeptiķu plāni ir tik ļoti viltīgi. Diez vai arī tā pati Iveta Grigule vēlas iekļūt Eiropas Parlamentā tikai tāpēc, lai pateiktu, ka to vajag slēgt un viss.

Protams, Latvijā viņa būs tikai viena no daudziem cilvēkiem, kas maijā vēlēsies iegūt EP mandātu. Pēdējo gadu laikā mūsu valsti Briselē ir pārstāvējuši dažādi ļaudis.

Tatjanai Ždanokai Eiropas Parlaments ir vieta, kur censties veidot tā dēvēto „krievu pasauli” un, ja godīgi, visai regulāri melot par to, kas mūsu valstī notiek.

Tā, piemēram, pagājušajā nedēļā viņa organizēja izstādi ar visnotaļ provokatīvo nosaukumu „Demokrātijas veidošana vai nacisma rehabilitācija – Baltija krustcelēs,” kurā, tā ziņo mediji, „temati skāruši plašu jautājumu loku - no sabiedrības reakcijas uz atsevišķiem radikāļu neonacistiskiem izlēcieniem līdz Baltijas valstu valdošo politiķu un varas institūciju šaubīgām darbībām, kas nejauši vai ar nodomu veicinot rasisma un ksenofobijas izplatīšanos.”

Tāpat tur darbojas Aleksandrs Mirskis, kurš šajās dienās ir izcēlies ar to, ka viņš ir konfiscējis tēlnieka Ojāra Feldberga veidoto pieminekli barikāžu aizstāvjiem Zaķusalā un liedzis tam pieeju, jo zeme, uz kuras tas atradās, tagad pieder A. Mirska mātei, un Eiropas Parlamenta deputāts to tur negrib redzēt.

Tas viņam atgādinot „fallu,” un viņš esot trīs reizes rakstījis Latvijas Televīzijai ar prasību „novākt akmeni no mūsu teritorijas.” Atbilde nav sekojusi, tāpēc A. Mirskis ir nolēmis rīkoties pats uz savu roku. Abos gadījumos, diez kas nav.

Savukārt "Vienotībai", šķiet, kandidātu ir pat par daudz. Pēdējās nedēļās partija plaši reklamējusies laikrakstos, tur Eiropas Parlamenta lielie grandi stāsta, cik labi ir sadarboties ar "Vienotības" cilvēkiem. Zināms, ka šoreiz sarakstā pirmā vieta būs Sandrai Kalnietei, bija doma, ka otrs sarakstā būs Artis Pabriks, bet nesen medijos ziņots, ka viņam sanāks vien trešā vieta, jo otra esot rezervēta Valdim Dombrovskim.

Pats V. Dombrovskis vēl nav publiski ziņojis, kas viņam šajā kontekstā ir padomā, taču "Vienotībai" Eiropas Parlamentā patlaban ir arī Inese Vaidere, Kārlis Šadurskis un Krišjānis Kariņš, un diez vai tai spīd maija vēlēšanās iegūt veselus sešus no astoņiem mandātiem, kādi Latvijai ir pieejami.

Nacionālā apvienība uz Briseli grib sūtīt Baibu Broku, kura tikai nupat ir kļuvusi par Latvijas tieslietu ministri. Par to esmu rakstījis citreiz. Arī citas partijas noteikti piedāvās savus sarakstus.

Nevēlos teikt priekšā, par ko balsot, bet man nu reiz liekas neloģiski savu balsi atdot kādam, kas Eiropas Savienību uzskata par Latvijai kaitīgu padarīšanu. Tāpat noteikti vērts padomāt par tiem, kuri Eiropu izmanto, lai par mūsu valsti stāstītu muļķības un pasaciņas.

Taču pats galvenais – maijā mums visiem jādodas uz iecirkņiem. Vēlēšanas būs 24.maijā, tā būs sestdiena un, ja laiks būs skaists, daudziem cilvēkiem droši vien būs vēlme doties pie dabas krūts un nevis uz iecirkni, taču Latvijas nākotne Eiropas Savienībā ir pārāk būtiska, lai pret šo procesu attiektos vieglprātīgi.

Jo tas, ka Latvijai ir vieta pie Eiropas galda, pats par sevi ir svarīgi, bet vēl jo nozīmīgāk tomēr ir tas, kuri cilvēki pie tā galda sēž.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti