Pieļauju, lasītāji zinās, ka šoreiz runa ir par Saskaņas deputāti Jūliju Stepaņenko un viņas pieteikto domu, ka skolās vajagot aizliegt materiālus "kas var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību." Vēl piebilstot, ka skolās vajagot mācīt "tikumisko audzināšanu, kura atbilst Satversmē ietvertajām normām par sabiedrības vērtībām." Vēstīts, ka attiecīgajā Saeimas komisijas sēdē par šo domu pozitīvi ir arī izteikušies politikāniski darba rūķi no Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības (LRA).
Protams, pirmais instinkts var būt par to visu mazliet paņirgt. LRA ir tā instance, no kuras, piemēram, nāk pat ļoti tikumiski perfektais Artuss Kaimiņš, kurš savā pēdējā "Suņu būdas" izlaidumā nodemonstrēja pat elpu aizraujoši tikumisku valodiņu, ar teātra kolēģi Gintu Grāveli apspriežot raidījuma "Dejo ar zvaigzni" nianses (tiem, kuri šodien nav redzējuši attiecīgo ziņu, varu pateikt priekšā, ka godājamais deputāts minēto raidījumu ne reizi vien, bet gan daudz reižu aprakstīja ar vārdu, kurš sākas ar "s" un arīdzan beidzas ar "s", bet nav nedz "skaists," nedz "simpātisks," nedz "substantīvs." Nē vārdiņā ir vien četri burtiņi, un tā adjektīva variantā ir seši, lai arī tajā gadījumā tas sākas un beidzas ar "s".) Tiesa, godājamais deputāts nedarbojas Jūlijas Stepaņenko pārstāvētajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, no LRA puses tur darbojas kāds Ivars Brīvers, bet tomēr.
Otrkārt, ja deputāti Stepaņenko tik ļoti satrauc skolēnu "fiziskā attīstība," tad droši vien vajadzētu vairāk satraukties par ik rudeni dzirdēto jautājumu par smagām skolas somām, kādas vēl fiziski nenobriedušiem bērniem jāstaipa no mājām uz izglītības iestādi un atpakaļ. Ja deputāte savukārt domā par "intelektuālo attīstību," tad droši vien viņai vajadzētu teciņus doties uz Krievijas vēstniecību, lai pateiktu, ka nevajag vairs Latvijas skolās izplatīt grāmatas, kurās par vēsturi un citām lietām ir rakstīti klaji meli un muļķības. Jo melīgām mācību grāmatām ar "intelektuālo attīstību" nav nekāda sakara vispār.
Taču, ja nopietni - ir skaidrs, par ko Jūlija Stepaņenko ir sacepusies jautājumā par "Satversmē ietvertajām normām par sabiedrības vērtībām." Visticamāk deputāte Jūlija pirmkārt domā par bēdīgi slaveno 110. pantu un, ja tā, tad konkrēti izglītības jautājumā deputātei kaut kur rievainajās vielās ir ieķērusies atmiņa par grāmatiņām, kurās tika diskutēts par to, ka dzimumu lomas ne vienmēr atbilst stereotipiem, bet kurās ļoti "tikumīgi" ļaudis mūsu valstī tūdaļ pasteidzās saskatīt transvestītismu, homoseksuālisma slavināšanu un sazin vēl ko. Lai arī acīmredzot "tikumīgie" ļaudis grāmatiņu pat rokās turējuši nebija, kur nu vēl izlasījuši, jo patiesībā tajās nekā no tā nebija vispār.
Savukārt, abstrahējoties konkrēti no bēdīgi slavenā 110. panta un to saistāmā cilvēka tiesību jautājuma, joprojām ir vērts padomāt par to, ka brīžos, kad politikāņi sāk spriest par "tikumību" skolās, ļoti bieži bērns tiek izmests laukā pa logu kopā ar vannas ūdeni. Jo nepārprotami pirmkārt te ir runa ne par ko citu, kā par izglītības materiālu cenzūru.
Konkrēti deputātes Stepaņenko kontekstā minēta organizācija „Papardes zieds”, kura jau 20 gadus un ilgāk negurstoši ir centusies Latvijas sabiedrībai mācīt par seksuālo un reproduktīvo veselību. Droši vien "tikumīgiem" cilvēkiem tas nepatīk, jo seksuālas un reproduktīvas lietas ir tādas, par kurām "tikumīgiem" cilvēkiem gribas raukt degunu un teikt fui. Tur arī droši vien ir daļa no "tikumīgās" deputātes pārdomām par to, ko pieļaut Latvijas skolās.
Taču tādā gadījumā jājautā, ko deputāte Stepaņenko tā vietā grib skolēniem stāstīt par reproduktīvo veselību, jo doma, ka mūsdienās bērni tādai sarunai ir par jaunu, vienkārši neatbilst nekāda veida realitātei. Mūsdienās ar televīziju, kino, video spēlēm un it īpaši internetu bērni Latvijā un citur pasaulē ir redzējuši un dzirdējuši ne to vien. Droši vien pietiekami daudzi skolas vecuma bērni internetā noskatījās minēto deputāta Kaimiņa diskusiju ar aktieri Grāveli pilnā komplektā ar četru burtu vārdiņu, kurš sākas un beidzas ar "s." Tajā brīdī, kad jauna meitene vai jauns puisis sevī saskata pārošanās iespējas, ir izmisīgi svarīgi būt drošiem, ka viņi zina pilnīgi visu par seksuāli transmisīvām slimībām, negribētu grūtniecību un to, ko darīt, lai to novērstu. Mūsdienās bērnam pateikt "vienkārši pasaki nē" nav reāli. Vispār tas nekad nav bijis reāli, jo mēs taču visi atceramies, kāda vētra pusaudžu gados ir bijusi mūsu hormonos. Pusaudzes grūtnieces ir bijušas vienmēr, vienkārši kādreiz par to nebija "pieņemami" runāt atklāti. Bet, ja mūsdienās Latvijā ir pusaudzes grūtnieces, tad tas acīmredzot liecina, ka izglītības sistēma attiecīgo meiteni vienkārši ir pievīlusi.
Lielie "tikumības" aizstāvji Saeimā acīmredzot vēlas šo problēmu padarīt vēl smagāku. Labi, nekādu „Papardes ziedu”. Ko tālāk? Kas vēl "tikumīgiem" deputātiem nepatīk? Iedvesmu viņi droši vien var gūt no ārzemēm, tajā skaitā no Amerikas, jo no Amerikas nāk ne tikai tanki, kuri šajās dienās atsevišķiem eksemplāriem mūsu sabiedrībā sociālos tīklos ir likuši vilkt paralēles ar 1940. gadu, tā uzskatāmi apliecinot, ka arī viņus Latvijas izglītības sistēma ir pievīlusi gana smagi. No Amerikas arī nāk, piemēram, "tikumīgu" cilvēku doma, ka vajag aizliegt visas grāmatas par mazo burvi Hariju Poteru, jo "tikumīgiem" bērniem neklājas lasīt par burvjiem un raganām un vilkačiem. Ir ļaudis, kuri vēlas aizliegt Marka Tvena daiļradi, jo tajā "ne tā" runāts par tumšādainiem cilvēkiem (paralēle mūsdienu Latvijā būtu doma, ka ir aizliedzams Blaumanis, jo viņa darbos vīd vārdiņš par ebrejiem, kurš mūsdienās skaitās nepieklājīgs). Jūlija Stepaņenko var ķerties pie darba! Iespējas ir visdažādākās.
Taču, protams, tas viss būs izniekots laiks un zemē nosviesta nodokļu maksātāju nauda (jo acīmredzot deputātei Stepaņenko par piedalīšanos Saeimas komisijas sēdēs arī kaut ko maksā). Jo "tikumība" tomēr ir pat dikti stiepjams jēdziens. Vai Latvijas skolu sistēma vēlas, lai Jūlija Stepaņenko kļūst par izglītības sistēmas "tikumības" uzraugu un partorgu? Diez vai. Un vai sabiedrība vēlas, lai viņa par tādu kļūtu? Noteikti nē. Bērnu attīstība un izglītošana pirmkārt ir ģimenes darbs (tajā skaitā padomājot arī par to, ka bērnu dedzināt ar cigareti vai mest ārā pa logu pilnīgi noteikti nav "tikumīgi," ja arī tas notiek tajās ģimenēs, kuras šleserveidīgie mēdz saukt par "normālām"), un, otrkārt, skolas darbs. Un patiesībā, treškārt, arī sabiedrības darbs, un paldies „Papardes ziedam” par nenogurstošo darbu sabiedrības izglītošanā par spīti nereti instinktīvi aizspriedumainajai (lai neteiktu aunpierīgai) attieksmei, kāda par šiem jautājumiem reizēm ir mūsu valsts darba ļaudīm.
Taču tas nav un nekad nebūs politikāņu darbs. Politikāņi a priori nevar runāt par morāli un tikumību, vēl jo vairāk ne valstī, kurā joprojām kukuļdošana tiek uzskatīta par kaut ko saprotamu, tieslietu sistēma ir lēna kā sacietējis medus, "sponsori" politikāņiem ir būtiskāki par visu pārējo, un, ja kas, mūsu valsts parlamentā ir viena partija, kura uzskata, ka ir pavisam normāli uzturēt partnerattiecību līgumu ar caru Vladimiru un viņa režīmu kaimiņzemē. Tā būtu tā partija, no kuras arī ir cēlusies Jūlija Stepaņenko. Un tāpēc - atkāpieties no šī jautājuma, cienītā. Jūs nepārliecināt. Un patiesībā Jūs nepārliecinātu arī tad, ja Jūs nāktu no kādas citas partijas. Pastāstīšu vēl vienu stāstiņu. Amerikā Arizonas štatā kāda izglītības padome nolēma, ka "tikumīgiem" cilvēkiem nav pieņemams, ka skolas grāmatās tiek runāts par grūtniecības pārtraukšanu, un tāpēc no augstākā līmeņa vidusskolniekiem (Amerikā ir tāda "honors" (goda) programma, kurā veiksmīgākie skolēni mācās augstākā līmenī) paredzētas bioloģijas grāmatas vienkārši izplēst laukā to lappusi, kurā pieminēts aborts. Tas liekas kā prātam neaptverams absurds? Paskatieties spogulī, Stepaņenko kundze. Jūsu domas par "tikumību" nav un nebūs tālu no tā.
