Varbūt par to otro vispirms, jo man par to ir mazāk sakāma. Runa ir par tā dēvēto „Imantas hakeri" Denisu Čalovski. Intervija ar viņu ir lasāma šī mēneša "Playboy" žurnālā, un tur viņš blisina acis un turpina apgalvot, ka nē, viņš neko sliktu nav izdarījis un nē, viņam pilnīgi nav saprotams, kāpēc viņu aizturēja un labu laiku turēja cietumā. Intervētājs viņam jautā, ja būtu viss jāsāk no jauna, ko viņš darītu citādi, un D. Čalovskis atbild, ka viņš neko nav izdarījis, tāpēc uz to jautājumu nebūtu jāatbild.
No cilvēka teiktā acīmredzot izriet, ka Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu slepenie dienesti kādu dienu apsēdās pie galda un teica, „klau, puiši. Atradīsim kādu pilnīgi gadījuma rakstura cilvēku un dosimies uz viņa dzīvokli, lai tur ielauztos un viņu arestētu." Amerikas tiesas un prokurori nav mazi bērni. Protams, nevaru zināt, vai D. Čalovskis tik tiešām ir tā dēvētais Maiami, kurš palīdzēja no daudziem kontiem nozagt ļoti daudz naudas, bet diez vai pret viņu būtu izvirzītas apsūdzības, ja nebūtu nekāda iemesla tā darīt. Pagājušajā nedēļā manā radio raidījumā ASV vēstnieks teica, ka Amerika joprojām uzskata, ka cilvēks būtu izdodams un tiesājams. Kā visiem zināms, mūsu valstij ar Ameriku ir izdošanas līgums, un jācer, ka Eiropas Cilvēka tiesību tiesa atzīs, ka tas tomēr ir saistošs. Kibernoziegumi mūsdienās ir nudien baisa lieta, un, ja Deniss Čalovskis ir tajos piedalījies, tad viņam pienākas attiecīgais sods. Runa par to, ka, iespējams, viņam Amerikā piespriestu nepiedienīgi daudz gadu desmitu cietumā, nav nopietna, ja paskatāmies, kāds sods tur ir piespriests citiem, kas pieķerti līdzīgos nedarbos un grēkos.
Kas attiecas uz pirmo jautājumu, te runa ir par Nacionālās apvienības (NA) līderi Raivi Dzintaru, ar kuru intervija bija šīs nedēļas "Sestdienā". Vispirms vēlos aplūkot atbildi, kādu viņš sniedza uz jautājumu, kādēļ gan NA ir tik īss rezerves soliņš, ka gan kultūras, gan arī tieslietu ministra gadījumā tā bija spiesta atrast cilvēkus, kuri nemaz nebija partijas biedri. Uz to R. Dzintars atbild lūk, kā: „Vēsturisku notikumu rezultātā esam zaudējuši spējīgu un stipru tautas daļu, tādēļ kadru trūkums nav nekas tikai Nacionālajai apvienībai raksturīgs."
Nu, ja! No tā, ka pirms 70 gadiem liela daļa Latvijas inteliģences tika nogalināta čekas lēģeros, deportēta uz Sibīriju vai spiesta mukt prom no Latvijas, izriet, ka mūsdienās ir grūti atrast labus politiķus. Protams, var atzīt, ka nākamās paaudzes, kuras palika padomju Latvijā, skolā bija spiestas mācīties visādas muļķības par „zinātnisko komunismu," „ļaunajiem rietumiem" un visu pārējo, bet vainot to, kas notika pirms gandrīz trīs ceturtdaļa gadsimta, par kadru trūkumu mūsdienas? Nu, labrīt. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā diezgan liels tā dēvēto trimdinieku skaits piedalījās Latvijas politiskajā dzīvē, bet viņu skaits gadu gaitā ir samazinājies pat ļoti. Pēdējā valdība, kurā piedalījās kāds ārzemju latvietis, bija Aigara Kalvīša pirmā valdība, kura amatā bija no 2004. līdz 2006. gadam. Kaut kā sanāk, ka visām pārējām partijām nav bijušas problēmas atrast pienācīgus vietējos iedzīvotājus, kas ir spējīgi pārņemt ministra portfeli. Protams, ne vienmēr tie ir bijuši paši labākie kadri. Varam atcerēties Vinetu Veldri ar viņa zirgu eskadriļu, misteru „nasing spešal" Slakteri, lielo buldozeru Šleseru, kā arī pašu Kalvīti ar savu milzīgo pašpārliecinātību, bet tomēr.
Vēl R. Dzintars intervijā nāk ar domu, ka pret viņa vadīto politisko spēku visi ir sazvērējušies: „Kas tik šobrīd nav pacēlis kara zobenu pret Nacionālo apvienību – sākot ar tiem, kas ļoti vēlas risināt ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu, Andrejam Žagaram pietuvinātie cilvēki, tie, kurus sabiedrībā dēvē par sorosiešiem, uzturēšanās atļauju biznesā ieinteresētas personas ar Aināru Šleseru priekšgalā, prokrieviskie spēki, kuriem Nacionālās apvienības pozīcijas ir nepieņemamas, un tā tālāk."
Vai, dieniņ! Te gandrīz velkas paralēles ar Puzes ķeizaru, kurš arī šad tad apgalvo, ka pret viņu ir sazvērējušies visi pēc kārtas, tajā skaitā laikam ļaunā ragana no rietumiem. NA gadījumā man jāsaka, ka, pirmkārt, es pilnīgi atbalstu ebreju īpašuma restitūcijas jautājuma atrisināšanu, jo tas, kas mūsu valstī notika ar ebreju tautu, bija šaušalīgs noziegums un, ja arī tas notika okupācijas apstākļos, tā tomēr bija Latvijas teritorija, kurā tas viss notika, un ne jau bez latviešu līdzdalības. Otrkārt, Andreju Žagaru pazīstu sen, uzskatu viņu par draugu, un uzskatu, ka viņš vairāk kā jebkurš cits Latvijas Nacionālo operu attīstīja par to, kas tā ir tagad. Esmu „sorosietis," jā, pagājušā gadsimta 90. gados vadīju Sorosa fonda mediju programmu un fonda atbalstītājs būtu arī tad, ja tas tā nebūtu bijis, jo Sorosa fonds tomēr Latvijā ir ieguldījis masīvus līdzekļus gan izglītībā, gan mākslā, gan citās jomās. Jā, tas arī allaž ir uzstājis par atklātību un godīgumu politikā, bet to par kaut ko sliktu var atzīt tikai tie, kuri ir par aizkulišu lēmumiem, negodīgumu un korupciju politikā. Pilnīgi noteikti neesmu viens no tiem. Neesmu prokrievisks spēks, un par uzturēšanās atļauju jautājumu man domas dalās, lai gan lielākoties sliecos piekrist tiem, kuri saka, ka nekas briesmīgs tas nav, jo, pirmkārt, tik milzīgs tas atļauju prasītāju skaits nav un, otrkārt, process tomēr nozīmē arī budžeta ienākumus.
Ja R. Dzintars vēlas uzskatīt, ka tā visa dēļ esmu paņēmis rokā „kara zobenu," tad Dievs ar viņu, bet mani iebildumi pret Nacionālo apvienību tomēr ir pietiekami konkrēti. Nacionālisms nav nekas slikts, bet gan ebreju, gan arī uzturēšanās atļauju gadījumā tas NA rokās tomēr pārvēršas par ksenofobiju, un ksenofobija ir vienkārši aizspriedumaina un tāpēc nav nekas labs. Netīk man tas, cik ciešas saites (ja arī partijas runasvīri to noliedz) NA ir ar maksātnespējas administratoru industriju. Iebilstu pret to, ka no partijas ir izraidīts cilvēks, kurš tomēr ir bijis gluži labs tieslietu ministrs, ja arī man ir tikpat lieli iebildumi par to, ka minētais cilvēks ir parakstījies par „Uzvaras" pieminekļa nojaukšanu. Man netīk tas, cik aizspriedumaini par nelatviešiem, seksuālajām minoritātēm u.c. runā atsevišķi NA kadri. Tikpat ļoti, kā "Saskaņas centram" ar saviem radikāļiem, arī NA derētu padomāt, vai tiešām mūsdienu partijai ir pienācīgi savās rindās uzturēt savus radikāļus. Tāpat partijai derētu apcerēt to, vai tik tiešām 21. gadsimta otrajā dekādē demokrātiskā Eiropas valstī ir jāmēģina ierobežot sievietes reproduktīvās tiesības, kā to ir darījuši atsevišķi NA censoņi. Bet par visu vairāk partijai, kuras vadītājs runā par „kara zobenu" sazvērestību, derētu atcerēties seno krievu teicienu, „nevaino spoguli, ja ģīmis ir greizs." Pati vien vainīga ir pie tā, ka pret to ir tādi iebildumi.
