Runa ir par domu, ka turpmāk tabakas izstrādājumus mūsu valstī drīkstēs pirkt tikai tādas personas, kuras ir sasniegušas 21 gada vecumu. Protams, neviens neapstrīdēs domu, ka pīpēt nav labi jebkurā vecumā, nedz arī to, ka bērniem smēķēt noteikti nevajag. Es pats pirmo cigareti uzsmēķēju skautu nometnē Amerikā, kad man bija varbūt 14 vai 15 gadi, tas skaitījās “stilīgi” un negribējās vienam būt ārpus attiecīgā procesa. Kādu labu laiku pīpēju, šķiet 24 gadu vecumā to veiksmīgi atmetu, taču cigāru smēķētājs esmu joprojām. Zinu, ka tas nav labi. Zinu, ka tas nav veselīgi.
Taču es esmu tālu garām 18 vai 21 gada vecumam, un tāpēc tas nav likumdošanas jautājums, tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis paša gribasspēka.
Protams, saprotu, ka arī mūsdienās jaunieši uz cigaretēm var skatīties kā uz kaut ko tādu, kas apliecina briedumu, vai arī vienkārši kā uz laika kavēkli. Katrā gadījumā tā dēvētā “spaisa” sērga liecina, ka jaunieši ir gatavi pamēģināt ne to vien.
Taču aizliegt cigarešu pirkšanu līdz 21 gada vecumam? Šī ir slikta doma vairāku iemeslu dēļ, un sāksim ar to, ka šajās dienās vairākos laikrakstos ir redzētas pilnas lappuses reklāmas, kurās Finanšu ministrija un citas iestādes aicina rīkoties daudz stingrāk, lai mūsu valstī ierobežotu kontrabandas cigarešu apjomu.
Vai tiešām Saeimas deputāti domā, ja tagad pīpēšanas cenzs Latvijā tiks pagarināts par trim gadiem, tas visiem attiecīgā vecuma jauniešiem liks momentā pārtraukt smēķēšanu?
Cita starpā, ja jaunie noteikumi stātos spēkā šodien, tad tie stātos spēkā ar atpakaļejošu spēku visiem tiem, kuriem patlaban ir 18, 19 un 20 gadu. Ja jaunieši prot atrast “spaisu” un pietiekami daudzos gadījumos arī alkoholu, kas liek domāt, ka viņi pēc tam nespēs arī atrast cigaretes? Ja tas būs nelikumīgi, tad cigaretes tiks pārdotas “zem galda.” Nodoklis par tām netiks maksāts. Protams, var jautāt, vai tas ir pareizi, valsts budžetu bāzēt uz tā dēvētajiem “grēka nodokļiem”, taču ienākumus budžetā pīpētāji tomēr nodrošina pietiekami lielus, un laikā, kad politiķi ir skaļi nosodījuši finanšu ministru Andri Vilku par domu, ka nākamā gada budžetā tomēr būs jāpaaugstina nodokļi, tā liecinot, ka ar pašreizējo valsts ienākumu sistēmu viss ir kārtībā, diez vai būs prātīgi nogriezt vienu minēto ienākumu daļu.
Otrkārt, ko te teikt par samērīgumu? 18 gadu vecumā Latvijas iedzīvotājs drīkst vadīt automobili, viņš drīkst lietot alkoholu, viņš drīkst piedalīties vēlēšanās, viņam ir atsevišķās īpašuma un līguma saistību tiesības, un viņš drīkst iestāties Latvijas Bruņotajos spēkos un, piemēram, doties uz Afganistānu. Tagad pateikt - tā, čabulīši, tas viss ir kārtībā, bet smēķēt mēs tomēr neļausim? Vai arī smēķēšana tomēr nav pirmkārt cilvēka individuālā atbildība un, ja cilvēkam var uzticēt gudru balsojumu vēlēšanās vai bruņojuma izmantošanu kara apstākļos, tad nevar viņam uzticēt lēmumu šajā jomā?
Te tomēr ir runa par atsevišķu deputātu vēlmi, sev piešķirt valsts un sabiedrības auklītes lomu. Tā nē, bērniņ, tā nē!
Tā tas bija toreiz, kad tika lemts, ka visi Latvijas iedzīvotāji pēc kārtas nav spējīgi būt pietiekami atbildīgi par alkohola pirkšanu laikā pēc plkst.22 (tā, starp citu, gandrīz pilnībā iznīcinot diennakts veikalus kā šķiru), un tā tas ir arī šoreiz.
Protams, darbības imitācija politikā nav nekas tāds, kas būtu Latvijas politikāņiem vien raksturīgs. Pirms kāda laiciņa manā dzimtajā Amerikā Kongresa locekļi pavadīja laimīgu dienu spriežot par to, ka valsts likuma līmenī vajag noteikt, ka valoda Amerikas Savienotajās Valstīs ir angļu valoda, un tas nekas, ka pilnīgi nekas minēto valodu neapdraud un tāpat visiem ir skaidrs, ka tas tā ir. Mūsu valstī ir deputāti, kuriem šķiet, ka pats svarīgākais dzīvē, piemēram, ir ierobežot sievietes tiesības, pašai spriest par savu organismu, tajā skaitā arī jautājumos par grūtniecību un tās pārtraukšanu. Ir deputāti, kuri uzskata, ka joprojām ir jāaizliedz zemes pārdošana ārzemniekiem, lai arī, pirmkārt, tas ir Eiropas Savienības noteikumu klajš pārkāpums un, otrkārt, nav jau tā, ka laukos ir simtiem un tūkstošiem pašmāju tautiešu, kuri to vien gaida, kā nopirkt visu iespējamo zemi un sākt to apstrādāt. Tieši pretēji, daudzviet laukos ir liels, liels tukšums un klusums, un diez vai ļaut lieliem zemes gabaliem aiziet atmatā tikai tāpēc, ka kāds negrib zemi tirgot dāņiem, krieviem, ķīniešiem vai hotentotiem patiešām ir prāta darbs.
Jā, saprotu, kāpēc politiķi tā rīkojas. Gribam aizsargāt mūsu svēto zemi! Gribam pasargāt sievietes veselību! Gribam pasargāt jauniešu veselību! Bet vai tas ir izdarāms ar likuma palīdzību? Nē, nav vis. Abortu sieviete atrod arī tur, kur tas ir aizliegts (arī tas joprojām un ne gluži saprotamā kārtā ir šķēpu laušanas process manā dzimtenē). Ārzemnieki zemi mūsu laukos jau izsenis ir varējuši nopirkt ar vietējo bāleliņu starpniecību (un arī tad nav tā, ka visa zeme tiek skaisti apstrādāta). Tie, kas grib, alkoholu var atrast arī nakts stundās. Un gadījumā, ja 19 gadus vecam puisim Latvijas bruņotajos spēkos tiks pateikts, ka valsts tagad viņam aizliedz smēķēt? Viņš tās cigaretes atradīs vienalga. Vai kontrabandas cigaretes, vai cigaretes kaimiņvalstīs, kur nevienam nav ienācis prātā, ka tās vajadzētu aizliegt līdz 21 gada vecumam, vai arī citādāk. Labums nebūs ne puisim, ne valstij.
Un tāpēc šeit kārtējo reizi ir gadījums, kad “gudrajām galvām” vēl pirms trešā lasījuma būtu jāpadomā vēlreiz un pēc tam vēlreiz un vēlreiz. Tas ir prāta darbs vienmēr un it sevišķi tajos gadījumos, kad vēlme būt “labiņiem” ir lielāka par veselo saprātu.
