Kārlis Dagilis: Pārsteigums, kas neizbrīna

Vēsturiskais Aļonas Ostapenko panākums "Roland Garros" kortos visai tenisa sabiedrībai pasaulē ir milzīgs pārsteigums, taču, vēlreiz noskatoties spēli un izsverot visus argumentus un saliekot punktus uz i, Latvijas tenisa vēsturē lielākā ir uzvara ir likumsakarīga.

Pirms spēles

Zinot valsts iedzīvotāju skaitu, sportam atvēlēto finansējumu un bēdīgo infrastruktūru, fakts, ka Latvijai ir divas pasaules Top 50 līmeņa spēlētājas, pats par sevi ir unikāls. Savulaik esmu iepazinis situāciju Latvijas tenisā no iekšpuses, kur pieaugušo reitinga turnīri notiek pat skolas basketbola laukumā, kur siena atrodas pusotra metra attālumā no sānu līnijas.

Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka Latvijā nevar izaudzināt profesionālus tenisistus un Ernesta Gulbja un Anastasijas Sevastovas uzvaras pasaules klases turnīros tam ir pierādījums. Taču jāatceras, ka viņu skološanās notikusi ārzemēs. Tas, ka Aļona Ostapenko viņus panāks, bija laika jautājums. Prestižā Vimbldonas junioru turnīra trofeju par skaistām acīm neviens nedod.

Ostapenko pēc veiksmīgās ienākšanas WTA profesionāļu tūres apritē uz brīdi 2016.gada vidū apstājās un sāka arvien biežāk zaudēt. Vēl pirms mēneša zemā reitinga dēļ viņai turnīros bija jāspēlē kvalifikācijas mači. Tomēr māla sezonā bija uzsākta uz viļņa. Finālam Čārlstonā sekoja turnīri ar vismaz trim uzvarām katrā. Gados jaunai sportistei tik daudz uzvarētu spēļu iedeva lielu pārliecību, bet izkaisītais spēļu grafiks ļāva sataupīt spēkus.

Jau vairākkārt izskanējis, ka Ostapenko nometnē neviens negaidīja spēlēšanu Francijas atklātā turnīra otrajā nedēļā. Galu galā māls līdz šim tika uzskatīts par Ostapenko tenisam neparocīgāko segumu. Spēlēt ārā, kur precizitāti var ietekmēt tādi faktori kā vējš, vienmēr būs izdevīgāk tenisistēm, kas pārvietojas ātrāk, spēlē no aizsardzības un izvēlas drošākus sitienus.

Ostapenko līdz šim spēlējusi augsta riska tenisu ar spēcīgiem sitieniem, uzbrukumiem pie pirmās izdevības un “krāsojot” līnijas.

Ja spēle iet no rokas un izdodas saglabāt stabilitāti lielākajā spēles daļā, šāds teniss nes augļus. Tā bija arī pēdējās divās nedēļās Francijā. Ostapenko iepriekš pierādījusi, ka turnīros prot tikt tālu, taču pēdējai barjerai līdz šim nebija izdevies pārkāpt.

Ja pret visām līdzšinējām pretiniecēm varēja piesardzīgi prognozēt mūsu sportistes uzvaru (kaut vai pret titulēto, bet jau trīs reizes pieveikto Vozņacki), tad finālā ārpus Latvijas būtu grūti atrast speciālistu, kurš prognozētu šādu iznākumu. Ostapenko līdz šim savus finālus bija allaž zaudējusi un pretim sestdien stājās stabila spēlētāja, kura izšķirošo spēli "Roland Garros" kortos jau reiz spēlējusi. Simona Halelpa jau pirms turnīra bija tā galvenā favorīte.

Pirms spēles bija skaidrs, ka, lai pierādītu pretējo, Ostapenko būs jāturas pie tradicionālā spēles plāna -  jāturpina bumbiņa sist agresīvi un maksimāli precīzi. Turklāt jāspēj noturēt līmenis visas spēles garumā. Aļona savā līdzšinējā karjerā pierādījusi, ka stabilitāte nav viņas stiprā puse un Ahileja papēdis - vāji izpildītā otrā serve - atļauj pretiniecei viegli izrēķināties ar gandrīz katru knapi pāri tīklam pārdabūtu bumbiņu.

Spēle

Spēles sākums attaisnoja visas prognozes par spēles raksturu. Ostapenko asi uzbruka, bet Halepa meistarīgi aizsargājās. Cīņa bija skatāma. Iznākumu pirmajā setā izšķīra pieredze. Ostapenko savas iespējas neprata izmantot, sasteidza sitienus un nepamatoti kļūdījās svarīgos punktos, kamēr Halepa nospēlēja stabilāk un drošāk un sagaidīja pārsteidzīgus pretinieces lēmumus. Nekādi brīnumi rumānietei nebija jārāda.

Otrā seta otrajā geimā, šķiet, pat paši lielākie optimisti jau bija zaudējuši cerības uz Ostapenko uzvaru, kad cīņa izteikti nosvērās par labu rumānietei. Kļūdu skaits un sasteigti uzbrukumi no mūsu spēlētājas turpinājās. Īsā brīdī Aļona jau atradās bezdibeņa malā - rezultāta tablo rādīja 4-6, 0-3 un Halepai bija breikbumba, lai panāktu graujošu četru geimu pārsvaru. Priekšā bija redzama finiša līnija...

Tas, kas šajā mirklī ļāva lauzt cīņas gaitu bija divi faktori. Ostapenko palika uzticīga savam uzbrūkošajam tenisam un šķietamā zaudējuma tuvuma iespaidā nomierinājās un pat atslābinājās.

Turpretī Halepas sniegumā parādījās pirmais nopietnais kritums, kas tenisā ir raksturīgi. Stabilu spēli no sākuma līdz beigām var aizvadīt tikai retais. Halepas pasivitāte tika bargi sodīta un Ostapenko izlīdzināja rezultātu pa setiem.

Uz mirkli atguvusi pārliecību, trešā seta ievadā kritumu nu jau piedzīvoja Ostapenko. Viņa atkārtoja Halepas kļūdu un brīdī, kad pie tīkla bumbiņa jātriec “grīdā”, Ostapenko to izvēlējās laist garām un dabūja sāpīgi noskatīties kā tā iekrīt laukumā. Šoreiz no krīzes izdevās pamosties ātrāk un spēle jāglābj bija tikai no 1-3. Arī bez veiksmes neiztika. Tā smaida drosmīgajiem un ārā lidojoša Aļonas sistā bumbiņa pēc saskares ar tīkla trosi pārsteidzoši mainīja virzienu un piezemējas laukumā. 4-3 Ostapenko labā!

Šāds notikumu pavērsiens Ostapenko vēl vairāk deva pārliecību izpildīt riskantus sitienus, bet Halelpa to fonā sāka izskatīties bezspēcīga. Ilgā glābšanās un līdzīgais rezultāts neļāva arī piezagties domām par uzvaru, kas nepieredzējušiem spēlētājiem var radīt nopietnas psiholoģiskas problēmas mača galotnē. Tām vienkārši neatlika laika un Ostapenko kā iesāka šo cīņu, tā arī to pabeidza - ar skaistu jaudīgu un bezbailīgu uzbrukuma tenisu.

Ja paskatās statistiku, tad 54 netverami sitieni uzbrukumā un tikpat daudz nepiespiestās kļūdas vienas tenisistes (Ostapenko) izpildījuma un 8 pret 10  - otras (Halepas), visu pasaka priekšā, kurš uzbruka un kurš aizstāvējās. Kopumā tas uzvarētāju nenoteica. Maču izšķīra uzlabojumi servēšanā. Zinot, ka Ostapenko ar otro servi uzvarēja tikai katru trešo izspēli, pirmās serves precizitāte bija noteicošā. Pirmajā setā trāpīts 48% pirmās serves, 2.setā - 69% un 3.setā - 65%. Vēl viens izšķirošs faktors no statistikas ailēm - pēdējais sets Ostapenko padevās īpaši agresīvs. Viņa nekautrējās diktēt noteikumus arī pie pretinieces pirmās serves.

Pēc spēles

Sportiskā ziņā Ostapenko panākums ir viegli pielīdzināms Oskara vai "Grammy" balvai, olimpiskajam zeltam vai Stenlija kausam hokejā. Lai kā mēs lepotos ar Vihrova, Štromberga, brāļu Dukuru, boblsejistu un Vainšteina panākumiem un pat sensacionālo futbola izlases iekļūšanu Eiropas čempionātā, dzirdēt Latvijas himnu globālas uzmanības sacensībās vienā no pasaules populārākajiem sporta veidiem ir vēl nebijis sasniegums mazajai Latvijai.  

Ostapenko pašai noteikti netrūkst esošo un potenciālo padomdevēju kā savu karjeru veidot tālāk. Viņa rangā pakāpsies uz 12.vietu un tēmēs sezonas noslēgumā spēlēt prestižajā turnīrā ar astoņu pasaules labāko spēlētāju līdzdalību. Kopā ar iespaidīgo naudas balvu tas būs mazākais. Panākums "Grand Slam" piegādā daudz sponsoru piedāvājumu un papildu pienākumus ārpus tenisa kortiem. Saglabāt atvērtību pret pieaugošo interesi no faniem un žurnālistiem pa spēkam ir tikai īsteniem profesionāļiem.

Vai aizņemtajā grafikā pietiks laika veikt uzlabojumus - īpaši servēšanā? Pieredze liecina, ka pēc pirmā nopietnā panākuma daudziem ir grūtības nākamajos turnīros.

Galva triumfa reibonī var sagriezties ātri un nākamo šāda līmeņa tituli var iet secen kā karjeru beigušās serbietes Anas Ivanovičas gadījumā. Pirmās atbildes preses konferencē liecina, ka Ostapenko apzinās nepieciešamību pilnveidot savu sniegumu.

Vai sporta funkcionāri Latvijā šo panākumu pratīs izmanot? Mums ir tikai viens pašas zemākās klases starptautisks profesionāļu tenisa turnīrs pieaugušajiem vīriešiem. Pagājušogad apmeklēju tā finālu. Spēle notika Lielupes tenisa centra kortā, kur pat nav tribīņu un aptuveni 30 sanākušo interesentu, galvenokārt pārējie turnīra dalībnieki un pāris entuziastu, Miķeļa Lībieša spēli noskatījās stāvot kājās vai sēžot uz korta nožogojuma apmales. Atvainojos par salīdzināšanu, bet Igaunijā pērn bija veseli četri turnīri.

Ja reiz Latvijas tenisa panākumi ir lielāki nekā ziemeļu kaimiņiem, vai nebūtu laiks Latvijas Tenisa savienībai piesaistīt sponsoru un pieteikt vismaz vienu zemākā līmeņa ATP vai WTA turnīru?

Starptautiskā prakse rāda, ka vietējie spēlētāji uz tiem labprāt atbrauc pat, ja alternatīva ir kāds ienesīgāks turnīrs ārzemēs. Turklāt tā būtu iespēja arī citiem Latvijas tenisistiem iegūt pasaules mēroga pieredzi, jo organizatori vietējiem var izdalīt īpašos ārpus kārtas uzaicinājumus. Šobrīd junioru vecumā atzīstamu sniegumu jau rāda 16 gadus vecā Daniela Vismane.

Latvijā jāuzlabo arī tenisa līdzi jušanas tradīcijas. Šis sporta veids pārsvarā dzīvo "Eurosport" kanālā un interese par to šeit ir tik pat liela, cik, piemēram, par snūkeru. Tāpēc nav brīnums, ka daudziem nesaprotama ir sarežģītā punktu skaitīšanas sistēma. Valsts lielajās televīzijās teniss rādīts tik cik sporta ziņās un cepuri nost Latvijas Televīzijas priekšā, kas pēdējos gados operatīvi ieguvusi translācijas tiesības un noorganizē tiešraidi izšķirošajām spēlēm.

Un nobeigumā arī par kādu potenciāli nepatīkamu lietu. Nacionālisti jau sākuši apkārt cirkulēt ekrānšāviņus no Ostapenko "Instagram" konta ar tur publicētiem Uzvaras dienas apsveikumiem 2015., 2014. un arī 2013.gadā. Varbūt šis būtu īstais brīdis, lai beidzot pārtrauktu iedzīvotājus dalīt tajos, kas 9.maijā atzīmē vai neatzīmē uzvaras svētkus? Galu galā šobrīd mēs visi svinam kopīgu uzvaru un kopīgi veidojam Latvijas vēsturi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti