Aizdomās par tīšu iebraukšanu protestētāju pūlī policija aizturējusi 20 gadus vecu Ohaio studentu, kuram bija pastiprināta interese par neonacismu un kura nu jau izdzēstajā “Facebook” kontā bija redzams arī Donalda Trampa priekšvēlēšanu sauklis “Atjaunot Amerikas varenību”. Aizturētajam Džeimsam Fīldsam junioram līdzās slepkavībai draud apsūdzības arī terorismā.
Baltie nacionālisti izpelnījušies asu nosodījumu sabiedrībā, bet Trampa izvairīšanās paziņojumā nosodīt vardarbīgās rasistu grupas, visticamāk, atstās negatīvu iespaidu uz jau tā zemajiem prezidenta reitingiem.
Šarlotsvila, kas atrodas gleznainās Šenandohas kalnu kores pakājē un kura iedzīvotāju skaita ziņā ir nedaudz lielāka par Ventspili, var lepoties ar vienu no garākajām gājēju ielām Amerikā. Mazie veikaliņi, saldējuma bodītes un grāmatnīcas ielas galā noslēdzas ar apjumtu laukumu, kur uzbūvēta skatuve, sanesti krēsli un vasaras laikā tur regulāri notiek dadzi bezmaksas brīvdabas pasākumi.
Šarlotsvilai ir nozīmīga vieta Amerikas vēsturē. Tajā dzīvoja viens no Savienoto štatu dibinātājiem un trešais valsts prezidents Tomass Džefersons. Pilsētā atrodas universitāte un atšķirībā no pārējā Virdžīnijas štata, nospiedošs pārsvars tajā ir demokrātu atbalstītājiem.
Arī pēdējās prezidenta vēlēšanās novembrī Donaldu Trampu atbalstīja vien 13% Šarlotsvilas iedzīvotāju.
Pilsētā ir vairākas vietas, kur pieminēta pilsoņu karā karojošā konfederātu armija un tās vadība par Virdžīnijas armijas ģenerāļa Roberta Lī statujas pārvietošanu lēma jau aprīlī. Šeit jāpiebilst, ka Lī bija centrālā vergturību atbalstošo dienvidu štatu armijas figūra, kas kara sākumā guva lielus panākumus, taču zaudēja izšķirošajā kaujā Getīsburgā un divus gadus vēlāk padevās ziemeļniekiem.
Baltie nacionālisti apgalvo, ka statuja ir daļa no Eiropas imigrantu mantojuma, un Konfederātu kara veterānu dēlu organizācija bronzā kaltās un 1924.gadā uzstādītās Lī statujas pārvietošanu apstrīdēja tiesā. Maijā noritēja pirmais lāpu gājiens, kuru rīkoja tā sauktie alternatīvie labējie. Pasākumā izskanēja arī atbalstoši saukļi Krievijai. Jūlijā līdzīgu pasākumu rīkoja arī viena no Amerikas Kukluksklana organizācijām, kas vēsturiski veidojusies no konfederātu armijā karojošajiem. Arī šis lāpu gājiens sastapās ar vairākiem simtiem protestētāju. Sadursmes policija apslāpēja, izmantojot asaru gāzi.
Šie gājieni un sadursmes Šarlotsvilai pievērsa lielu balto nacionālistu uzmanību, un uz gājienu 11. augustā ieradās jau vairāki simti alternatīvo labējo organizāciju biedru.
Diskusijas par pilsoņu kara simboliem Amerikā nav nekas jauns. Lai arī kopš paša kara pagājuši 150 gadi, dienvidu un ziemeļu skolās izpratni par šo Amerikas vēsturē nozīmīgo laiku mēdz mācīt atšķirīgi. Dienvidu štatos pretošanās verdzības atcelšanai joprojām tiek vērtēta varonīgāk. Tomēr dienvidu pusē karojošo simbolu lietošanas jēga un būtība sašķobījusies līdz ar afroamerikāņu pilsonisko tiesību kustības laikiem pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.
Politiķi, kuri neatbalstīja plašāku tiesību piešķiršanu melnādainajiem, vēstures aizsegā konfederātu simbolus izmantoja, lai paustu savu attieksmi pret segregācijas izbeigšanu skolās. Visskaļākais piemērs ir Dienvidkarolīnas galvaspilsētas Čārlstonas Kapitolija mastā uzvilktais sarkanais dienvidnieku kaujas karogs ar zilu diagonālu krustu un baltām zvaigznēm pa vidu. Tas tur plīvoja no 1962.gada
Politiķu attieksme pret šo simbolu strauji izmainījās 2015.gadā pēc asiņainā slaktiņa melnādaino metodistu baznīcā Čārlstonā, kur 21 gadu vecais Dilans Rūfs lūgšanu laikā nošāva deviņus cilvēkus. Viņš savā mājaslapā līdzās rasistiskajam manifestam plaši bija eksponējis arī konfederātu karogu. Tas bija pietiekams iemesls, lai par karoga aizvākšanu nobalsotu gan demokrātu, gan republikāņu politiķi.
Pēc Čārlstonas notikumiem preces ar karoga simboliku tika izņemtas no “Walmart” plauktiem. Arī citas ASV pilsētas sekoja Čārlstonas piemēram. Tomēr līdz ar Donalda Trampa kampaņu un viņa pārsteidzošo nokļūšanu prezidenta amatā konfederātu simbolu pārvietošana ieguvusi jaunu pretsparu. Piemēram, jūnija beigās pilsētas tēvi Sentluisā lēma par bronzas monumenta pārvietošanu uz pilsoņu kara muzeju, kamēr statujai nav atrasta labāka vieta. Līdzīgi lēmumi bijuši arī Ņūorleānas un Ostinas pilsētās, bet par centrālo protestu vietu tomēr kļuvusi mazā Šarlotsvila.
Kā zināms, Tramps savās uzrunās, tvītos un arī parakstītajos lēmumos asi vēršas pret imigrantiem no musulmaņu valstīm, un tas vairo labējā spārna atbalstu, kas uzskata, ka balto rase ir pārāka pār citām vai kas iebilst pret musulmaņu kultūras izplatību Amerikā. Arī izvairīšanās savā sestdienas paziņojumā nosodīt labējos radikāļus izpelnījusies šo organizāciju atzinību. Tikmēr asu kritiku par to pauduši gan demokrāti, gan republikāņi. Pat Trampa meita nosodījusi šos radikāļus, kamēr Trampa paziņojuma skaidrošana uzticēta Baltā nama administrācijai.
Ir skaidrs, ka izvairīšanās nosodīt savus kvēlākos atbalstītājus neveicinās Trampa popularitāti pārējā sabiedrībā, kurai jau tā viedoklis par Trampa darbību ir negatīvs.
Biežā viedokļu atšķirība no Republikāņu partijas Trampa popularitāti nevairo. Tieši otrādi. Augustā Trmapa darbības vērtējums sasniedzis vēsturiski zemāko atzīmi.
Vairākās ASV pilsētās svētdien notika bojā gājušās sievietes Hezeres Heijeres piemiņas pasākumi un gājieni pret rasismu. Arī sociālajos tīklos sabiedrība vērsusies pret Šarlotsvilas labējo apvienotā gājiena dalībniekiem, kuri piedalījās bez aizsegtām sejām. Pēc tam, kad tviterī izveidotajā kontā atpazīts viens no gājiena dalībniekiem, viņš atlaists no hotdogu restorāna Kalifornijā. Amerikas interneta adrešu nodrošinātājs “GoDaddy” liedzis savus pakalpojumus arī vienai no neonacistu mājaslapām, kas izplatīja nomelnojušus materiālus par bojā gājušo.
Arī slavenības izteikušas savu nosodījumu, piemēram, basketbolists Lebrons Džeims tviterī jautāja, vai šie notikumi parāda virzienu, kurā dodas Amerika un vai tas saskan ar Trampa saukli “Atjaunot Amerikas varenību”.
