Līdz šim no Latvijas drafta ceremonijās piedalījušies tikai Andris Biedriņš un Kristaps Porziņģis. Dāvi Bertānu un Jāni Timmu pirms vairākiem gadiem izvēlējās attiecīgi ar 42. un 60. kārtas numuru un loģiski, ka
ārzemnieki ar mazākām izredzēm uz pasākumu nebrauc.
Bertānam līdz debijai pasaules spēcīgākajā līgā bija jāgaida pieci gadi. Nokļūt NBA viņu neatturēja pat vairāk smagi savainojumi. Jāni Timmu ar pēdējo 60.numuru izvēlējās 2013.gadā. Viņš aizvadījis divas labas sezonas Sanktpēterburgā un nule uz trim gadiem pievienojies ambiciozajam Spānijas klubam "Baskonia".
Anžejs Pasečņiks uz drafta ceremoniju atbrauca ar savu aģentu Artūru Kalnīti.
Viņam, kā visiem citiem, tika šūts speciāls uzvalks, taču atšķirībā no Porziņģa savus vecākus uz Ameriku viņš līdzi neņēma. Tas tādēļ, lai varētu pilnībā koncentrēties saviem tiešajiem pienākumiem - atrādīties komandām un sniegt intervijas medijiem. Likumsakarīgi, ka pirmais jautājums visiem bija par viņa Latvijas vienaudzi Porziņģi. Un pamatoti, jo jāatzīst, ka
Porziņģa iespējamais maiņas darījums bija daudz lielāka aktualitāte drafta ceremonijas laikā nekā komandu izvēlētie jaunie spēlētāji.
Anonīmi fani pat bija samaksājuši vairākus tūkstošus dolāru, lai uz slavenās Medisonskvērgārdenas arēnas ar gaismas reklāmas palīdzību aicinātu neaizmainīt Kristapu uz citu komandu. Anžejs kādā intervijā sacīja, ka zinot - Kristaps pārāk laimīgs neesot.
Tā kā potenciālā maiņas darījuma partneri Bostonas "Celtics" prasīto par Porziņģi uzskatīja par nepiepildāmu, atliek vien izvirzīt teoriju, ka "Knicks" īpašnieks Fils Džeksons šādi parādījis attieksmi pret Kristapa neierašanos uz pēcsezonas tikšanos.
Anžeja Pasečņika draftēšana nedēļas nogalē saplūda ne tikai kopā ar Līgo svētkiem, bet vēl virkni citu patīkamu panākumu sportā - sieviešu basketbola izlases kvalificēšanos Pasaules kausam un Anastasijas Sevastovas pirmo WTA trofeju pēc atgriešanās tenisā. Tomēr viņam pašam šis neapšaubāmi ir lielākais panākums karjerā. Uz to ar nelielu atslābināšanās pauzīti iets pēdējos piecus gadus.
Pati ceremonija gan ne tuvu nav tāda kā "Oskara" balvas pasniegšanā. Lai arī netrūka sarkanā paklāja, televīzijās radītajā pasākumā izpalika joki un glamūrs. Pie TV ekrāniem Amerikā to noskatījās apmēram 2 - 3 miljonu skatītāju, bet
arēnā brīvu vietu bija daudz. Sanākuši bija galvenokārt bērni - autogrāfu mednieki.
Pasākuma spriedzes moments ir katras piecas minūtes, kas komandām dotas, lai pieņemtu lēmumu, kuru spēlētāju izvēlēties. Pa vidu notiek arī maiņas darījumi, jo tām komandām, kas izvēlas beigu daļā, bet ļoti grib iegūt kādu sev tīkamu nākotnes cerību, ir krietni jāpasvīst, lai kāda cita komanda izvēlētos to viņu vietā un pēc tam piekristu to atdot apmaiņā pret citiem spēlētājiem vai drafta izvēlēm citos gados.
Ar to arī var izskaidrot, kā Anžejs no “maģiskā” pārvērtās par “sešinieku”. Tas, ka par Anžeju interesi izrāda Filadelfija, bija zināms iepriekš, taču basketbolista aģents to viņam pateica tikai ap 22.-23.kārtu, kad tuvojās brīdis, kad komisāram Adamam Silveram beidzot vajadzēja nosaukt Pasečņika uzvārdu. Lai gan prognozēs visbiežāk izskanēja Portlendas "Trail Blazers", Sanantonio "Spurs" vai vietējās Bruklinas "Nets" komandu nosaukumi, dedzīgākā par Anžeju izrādījās ASV neatkarības deklarācijas pilsētas komanda. Tās nosaukumā ietverts deklarācijas rakstīšanas gada skaitlis.
Pirmās telefonsarunas ar komandas pārstāvjiem speciāli tam atvēlētā telpā bija paredzētas pavisam drīz, taču tās aizkavējās, jo aizkavējās arī pati maiņas darījuma apstiprināšana.
Interesanti, ka pirmās oficiālās intervijas un preses konferenci Anžejs sniedza Orlando kluba cepurītē, bet līdz Latvijas Televīzijas intervijai tā tika nomainīta ar jaunā kluba emblēmu.
Tas viss notika ap pusnakti, kad pie savām komandām vēl nebija tikuši aptuveni 20 no kopumā 60 basketbolistiem.
Neskatoties uz vēlo nakts stundu, nekāda lielā svinēšana Anžeja nometnē pat netika apspriesta. Jau nākamajā rītā pirms pulksten 11 viņam bija jābūtu uz preses konferenci 200 kilometru attālajā Filadelfijā. Preses konferencē Anžejs jokoja, ka visu nakti nav varējis aizmigt, jo turpinājis smaidīt. Tāpat viņš sacīja, ka jūtas lepns par sevi un Latviju.
Starp kluba vadības interviju rindiņām ir noprotams, ka "Sixers" jau šovasar labprāt redzētu Anžeju komandas rotācijā un pārbaudītu viņa sniegumu NBA vasaras līgā.
Taču garantijas, ka nākamajā sezona Anžejs regulārajā sezonā varētu iziet laukumā uz vairāk nekā dažām minūtēm spēlē nav nekādas. Turpretim okeāna pretējā krastā viņam ir ne tikai garantēts līgums un spēles laiks pašreizējā komandā, bet arī vilinoši piedāvājumi no Spānijas ambiciozākajiem klubiem. Izvēle tuvākajās nedēļās nebūs vienkārša.
Saprotams, ka spēlēšana Latvijas izlasē šovasar, lai arī netiek izslēgta, noteikti nav prioritārais jautājums.
