Pacēlājs bija piepildīts ar padsmit cilvēkiem. Kā pēdējie iespraucās divi jauni cilvēki, visticamāk - brālis un māsa. Vienam rokā akustiskā ģitāra, otram - pastiprinātājs un tamburīns. Brauciens ilga aptuveni 20 sekundes un abi mūziķi nekavējoties visus iepriecināja ar pāris uz vietas sacerētiem pantiem par braucienu liftā karstā dienā. Brīdi vēlāk viņi iekārtojās uz gājēju tilta un pievienojās neskaitāmajiem pilsētas ielu muzikantiem.
Nešvilu par mūzikas pilsētu pamatoti uzskata jau no 19.gadsimta vidus, bet pēdējos 100 gados tā ir Amerikas kantrī mūzikas meka - vieta, kur piepelnīties "hony-tonk" bāros vai izsisties līdz ierakstu līgumam kā Teiloras Svifta gadījumā. Galu galā Nešvila bija ir Džonija Keša mājvieta un katru gadu miljoniem tūristu šeit ierodas aplūkot viņa vārdā nosaukto muzeju un kantrī mūzikas slavas zāli.
Šajās dienās uz Tenesī štata galvaspilsētu, kas pēc iedzīvotāju skaita ir nedaudz mazāka par Rīgu, traucās visi, kas uz debesskrāpju fona vēlējās vērot saules aptumsumu. Viesnīcu numuriņi pilsētā un aptuveni 100 kilometru rādiusā iztirgoti jau labu laiku iepriekš. Rindā uz iekļūšanu Džonija Keša muzejā jāgiada četras stundas. Katrā piektajā krustojumā sastopami T-kreklu un aptumsa vērošanai nepieciešamo briļļu tirgoņi.
Aptumsuma vērošana ir lieta, kas jāplāno krietni iepriekš. Ja vēlies savam fotoaparātam nopirkt ultravioleto staru filtru, kas ir pietiekami drošs saules iemūžināšanai, tad "Walmart" vai "Target" plauktos dienu pirms lielā notikuma tos neatrast. Līdzīgi ir ar labākajām aptumsuma vērošanas vietām. Tie Nacionālie parki, kas gadījās eklipses ceļā, biļetes uz saviem īpašajiem pasākumiem iztirgojuši jau februārī.
Par gaidāmajiem sastrēgumiem esmu ziņās brīdināts jau iepriekš. Lielceļu malās paziņojumi brīdina neapstāties eklipses laikā. Mašīnas ceļā uz Nešvilu ir daudz. Tā piekrāmētas ar brīvdienu ekipējumu līdz pašai augšai un izskatās kā pārēdušās vaboles, kas pieplakušas pie zemes. Amerikāņi labāk paņem vienu saules sargu un krēslu par daudz nekā par maz.
Benzīntankā, pa ceļam uz Nešvilu pārdevējs papbrīdina, lai uzmanos no trakajiem. Taču vīnīgais, kas likās varētu ietilpt šajā kategorijā bija kāds pusis, kurš dikti vēlējās iekļūt fotkadrā. Arī nekādi apokalptiski notikumi, kādus neviens vien pareģoja YouTube dzīlēs, nebija vērojami.
Ja vien neskaita uz turpat netālā tilta kādai automašīnai sprāgušo riepu un tai sekojošai policijas patruļu vizītei.
Tenesī štatā uz FM skalas ir pilns ar tā saucamajām talk radio stacijām, kur viens vai vairāki komentētāji stundām apspriež aktuālos notikumus. Tie šajās dienās bija trīs - Tramps (pieņemu, ka pastāvīgais temats), neonacisti un saules aptumsums. Kādā brīdī radio aicināja cilvēkus dalīties ar savām sajūtām un jau pēc brīža tika atreferēta kādas klausītājas e-pasts, kurā viņa aprasta dīvainas sajūtas pakrūtē un iespējamo pārvēršanos par vilkaci.
Pati eklipse? Atceros savu bērnību, kad prātoju kā būs sagaidot jaunu tūkstošgadi. Šis notikums no manas atmiņas jau izgaisis. Eklipses gaidīšana ir līdzīga. Kulminācijas brīdim tuvojoties, viss kļūst tumšāks it kā būtu uzliktas saules brilles. Tad vēl vienas un vēl vienas un tā līdz brīdim, kad sienāžu orķestris jau nomāc apkārtējo sajūsmas spiedzienus un iestājas pilnīga krēsla. Divas minūtes un tas ir cauri.
Amerikāņi atlikušo pusotru stundu un pilnīgu saules atgriešanos no mēness ēnas vairs negaida. Krēsli un saules sargi tiek salocīti. Teleskopi un fotostatīvi sabīdīti atpakaļ. Un mašīnu straume kā sarkana lava aizplūst atpakaļ ziemeļu virzienā.
Video ieskats kā Kārlis Dagilis vēroja aptumsumu:
.
