Latvijas Televīzija translēs Kristus Augšāmcelšanās nakts dievkalpojumu no pareizticīgo Kristus Piedzimšanas katedrāles.
Martā pēc piedošanas svētdienas dievkalpojuma translācijas no pareizticīgo Kristus piedzimšanas katedrāles (dievkalpojumus no pareizticīgo baznīcām tāpat kā luterāņu, katoļu, baptistu dievkalpojumus pārraidām reizi mēnesī un šīs konfesijas svētkos – Lieldienās un Ziemassvētkos) saņēmām skatītāja vēstuli ar pārmetumu, kāpēc gan LTV pārraida dievkalpojumus Latvijas pareizticīgās baznīcas metropolīta Aleksandra vadībā, norādot uz viņa atkarību no Krievijas un Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila, kurš atbalstot Krievijas iebrukumu Ukrainā. Līdzīgi pārmetumi izskan sociālajos medijos. Tāpēc, pirms atkal sagaidām jautājumus par pareizticīgo Lieldienu dievkalpojuma pārraidīšanu, vēlamies paskaidrot, kāpēc to darām.
Latvijas pareizticīgo baznīcā dažādu tautību cilvēki
Pareizticīgie nav tikai krievi. Latvijas Pareizticīgā baznīca (LPB) apvieno dažādu nacionalitāšu cilvēkus – gan krievus, gan latviešus, gan baltkrievus, ukraiņus, igauņus, gruzīnus, romu tautībai piederīgos un vēl daudzu citu tautību cilvēkus, – tā ir daudznacionāla. Arī daudzi tūkstoši ukraiņu bēgļu, kuri šobrīd dzīvo Latvijā, ir piederīgi pareizticībai. Interneta grupās, kur tiek koordinēta palīdzība bēgļiem, šajās dienās daudzi vaicā – kad notiks Lieldienu dievkalpojumi un kurus dievnamus apmeklēt, lai svētkos dzirdētu dievvārdus.
Ņemot vērā LPB ilglaicīgo pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, vēsturiski izveidojies, ka Pareizticīgās baznīcas centrālā dievkalpojumu valoda Latvijā ir baznīcslāvu (jeb senslāvu) – ne mūsdienu krievu valoda, vienlaikus Latvijā ir arī pareizticīgo draudzes, kur dievkalpojumi notiek latviešu valodā. Pareizticīgo dievkalpojumus LTV ēterā un internetā skatās ne tikai pareizticīgie kristieši – šo iespēju iepazīties ar pareizticīgo dievkalpojumiem, svētkiem un dievnamiem izmanto daudzi Latvijas un citu valstu iedzīvotāji, kuri nav piederīgi pareizticībai. Tāpēc LTV ieskatā nebūtu pareizi pārtraukt šo dievkalpojumu pārraidīšanu un diskriminēt šo Latvijas iedzīvotāju daļu.
“Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai” – tā rakstīts sabiedriskajā pasūtījumā, kas ir viens no galvenajiem LTV darbības dokumentiem.
Pareizticība ir viena no četrām lielākajām Latvijas kristīgajām konfesijām, tai piederīgos ticīgos (lielāko daļu) garīgi aprūpē LPB, kura savas ilglaicīgās pastāvēšanas laikā Latvijas teritorijā vienmēr ir bijusi kanoniski piederīga Maskavas patriarhātam (izņemot vien vēsturisko notikumu iespaidotu laika periodu no 1935. līdz 1940. gadam). Lai arī LPB kanoniski ir piederīga Maskavas patriarhātam (MP), tā ir autonoma savā administratīvajā, kalpošanas un saimnieciskajā darbībā - ar MP tā ir saistīta tikai garīgās dzīves jautājumos (vietējās baznīcas veic savu kalpošanu atbilstoši savu ticīgo garīgajām vajadzībām un veido savu administratīvo dzīvi pēc savas atrašanās valsts likumiem).
Tādējādi var apgalvot, ka LPB nav atkarīga no Krievijas ne materiālajā, ne finansiālajā vai administratīvajā ziņā, norāda LTV pareizticīgo dievkalpojumu redaktore Anita Āboliņa.
Latvijas pareizticīgo baznīca nosoda karu Ukrainā
Par Latvijas pareizticīgo baznīcas nostāju Krievijas iebrukuma sakarā. Metropolīts Aleksandrs savu personīgo un visas Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) viedokli paudis gan 7. martā, reliģisko konfesiju vadītājiem tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, gan sprediķī Piedošanas svētdienā (dievkalpojuma ieraksts bija redzams LTV1 ēterā 13. martā).
Viņš nosodījis karu un paudis, ka LPB pienākums ir Latvijas saliedētības nodrošināšana. “Karš – tas ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks. Tāpat kā asinsizliešanas un viss pārējais. Mūsu uzdevums ir lūgt Dievu, lai tiktu pārtraukts šis karš, un veicināt Latvijas sabiedrības vienotību. Mēs, Latvijas krieviski runājošie krievi, neesam atbildīgi par to, ko dara citu valstu valdības. Tāpēc mēs esam vienoti, vēlreiz saku, un gribu, lai visi mēs esam kopā Dieva priekšā un mūsu dārgās Latvijas priekšā. Baznīcā mēs nekad neesam dalījuši un nedalām ļaudis pēc viņu nacionālās piederības, mums nekad nav bijis starpnacionālu strīdu, savstarpējas neuzticības. Un šodien mēs visi vienoti lūdzamies par ukraiņu, krievu un citu tautas ciešanu pārtraukšanu,” sacīja metropolīts Aleksandrs.
Baznīcas Sinode vēršas pie garīdzniekiem un pārējiem sabiedrības locekļiem ar aicinājumu turpināt lūgties par karadarbības pārtraukšanu un miera stiprināšanu. Pareizticīgo dievnamos skan zvani un notiek aizlūgumi par karadarbības pārtraukšanu Ukrainā.
