Jānis Utāns: Kaifojam par sportu, šovu, mūziku un latviešiem

Manas pirmās olimpiskās spēles oficiāli ir sākušās. Atklāšanas ceremonija bija grandioza. Pāris fakti no piedzīvotā. Nokļūšana līdz stadionam ļoti ērta, nekādas rindas, kaut no LTV ofisa izbraucu tikai 50 minūtes pirms sākuma, ceļā jāpavada 20 minūtes. Drošības pārbaudes ļoti ātras, ar savu akreditāciju tieku labās vietās.

Pēc sākumā pirmajiem priekšnesumiem pārņem zosāda, šoreiz nevis no Phjončhanas vēja, bet no lieliskā gaismu, deju, mūzikas un salūta šova. Dzīvē visus priekšnesumus interesanti vērot arī tamdēļ, ka var redzēt aizkulises, kā tiek sagatavotas visas dekorācijas, to TV skatītāji diemžēl vai par laimi neredz. Cik redzēju ekrānos TV bilde – it īpaši helikoptera skati – satriecoši.

Lepnums pārņēma, kad stadionā iesoļoja Daumants.

Pa visu stadionu no LED gaismām izveidots Latvijas karogs - neaprakstāmas emocijas. Tagad kāds, kurš lasa smiesies par manu sentimentu, bet bija satriecoši. Ballīti iegrieza amerikāņu iznācies. Tieši pirms viņiem stadionā sāka skanēt „Gangmam style” un viss pūlis iekustējās, amerikāņi arī atraktīvi.

Tribīnē blakus stāvēja Ķīnas basketbola leģenda Jao Miņs. Gandrīz katrs gribēja ar viņu nobildēties, bet viņa atbilde visiem: „No pictures, no pictures”. Kādas 500 reizes – traka dzīve tik slavenam un mīlētam cilvēkam Āzijā.

Lāpas iedegšana, tas ko Māris Rīmenis pirms atklāšanas teica, ka korejieši gribēs parādīt savu vienkāršību un labestību. Skaisti, graciozi lāpu ar slidojumu iededz olimpiskā čempione daiļslidošanā. Beigām treknu punktu pieliek pirotehnikas šovs, vēl viens elpu aizraujošs mirklis. Pēc noslēguma ātru interviju sniedzu Olimpiskajai televīzijai, beigās ierunāju viņiem frāzi „I Love Pyeongchang”, šobrīd varu teikt, ka es esmu noķēris to olimpiādes sajūtu.

Skatoties atklāšanu daudz domāju par olimpisko garu un vai tas ir sagrauts? Redzot tos visus atlētus un zinot, cik daudz darba viņi ieguldījuši, tad pāris blēži, kas sportu padara par farsu manās sajūtās neļaus noniecināt to darbu, ko ieguldījuši šie sportistu tūkstoši.

Pēc noslēguma ceremonijas izdevās aiziet līdz stadiona centram, tur bija sapulcējušies visi šova veidotāji – viņi svinēja to daudzo darba nedēļu noslēgumu. Pa stadionu skan Coldplay „Something just like this”, visi priecājas, grib bildēties ar mani un Šalmi. Mēs kaifojam, kaifojam no tās iespējas būt pašā centrā, tur kur sākas manas olimpiskās spēles. To arī darām kaifojam par sportu, šovu, mūziku un latviešiem. Ir labas emocijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti