Diez vai kādam vēl jāskaidro, cik švaki Latvijas Radio (LR) pēdējās desmitgadēs ir bijis ar jauniešu klausītājiem. Varam daudzmaz stabili pieskaitīt tikai šīs auditorijas pretējos polus – tos, kuri dzird LR2 latviešu dziesmas, un tos, kuri uzticīgi seko NABA dzīves stilam. Cienījami, tomēr padsmit procenti nav pietiekami visas sabiedrības uzturētai raidorganizācijai.
Tādēļ, pirms diviem gadiem stājoties Radio vadītāja amatā, saņēmu sava priekšteča mantojumu – ideju un nedaudz naudas, lai izveidotu jauniešiem domātu projektu internetā. Diskusijas par to nebija īpaši auglīgas, jo bija skaidrs, ka tas nav paveicams ar tikai vienas tobrīd iesaistītās meitenes spēkiem.
Tāpēc piesaistīju Kārli Dagili – iepriekš jau Radio ziņās un citur iepazītu enerģijas avotu, kurš nupat bija piedalījies un tikai ar dažu punktu starpību nevinnējis Ziņu dienesta vadītāja konkursu.
Rezultātā 2012.gada jūlijā tapa 39.kabinets – Radio jauno žurnālistu skola, kuras audzēkņi vairāk nekā gada laikā saražojuši stāstus un reportāžas jauniešiem, un izauguši ne tikai par regulāriem Radio ziņu korespondentiem, bet arī citu „lielo" drukāto un interneta mediju materiālu autoriem.
Vienlaikus par Radio naudu tika izveidots arī Radio NABA jaunais portāls, kurā tika publicēti 39.kabineta gabali.
Tomēr sākotnēji cerētā ciešākā sadarbība diemžēl tā arī nenotika. Lielā mērā tāpēc, ka 39.kabineta autori, lai gan paši būdami studenti un vidusskolnieki, sevi neuzskatīja par NABA auditoriju.
Tas vēl vairāk lika aizdomāties, ka NABA varbūt ir ne tik daudz jauniešu, cik līdzīgi domājošu cilvēku grupa neatkarīgi no vecuma.
Tāpat kļuva skaidrāks, ka, lai nopietni runātu ar 15-30 gadus vecajiem, bez kārtīgas radiostacijas neiztikt. Sava loma, bez šaubām, bija "Radio 101" beigām. Sadarbībai bija gatava viena no attiecīgās auditorijas kulta personībām Toms Grēviņš, bez stabila informatīvā partnera palika Baltijas lielākais rokfestivāls „Positivus". Tieši tad mani līdz galam pārliecināja Kārļa degsme, ka šī ir iespēja, kas Latvijas Radio jāizmanto.
Pārceļot naudu no iepriekš plānotiem ļoti vajadzīgiem telpu pārbūves darbiem, tika pieņemts mans visai riskantais lēmums un radīts pieci.lv.
Sākotnēji ļoti apzināti orientēts uz "Positivus" izjūtām, lai pievērstu pēc iespējas lielāku uzmanību. Tomēr esam izpildījuši jau toreiz solīto, ka spēlēsim arī citus, ļoti dažādus festivālus un izpildītājus. Risks attaisnojās, jo ar šo soli Radio sevi parādīja pavisam citā gaismā un, spriežot pēc speciālistu atsauksmēm, jauno klausītāju pateicības un konkurentu satraukuma - veiksmīgi.
Kas attiecas uz slaveno pusmiljonu, šāds Radio vadības budžeta prasījums jauniešu radiostacijas attīstībai Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē tika iesniegts jau februārī. Līdz ar citām vajadzībām Radio darbinieku algu celšanai, interneta satura palielināšanai un jauniem raidījumiem LR1, LR2 un LR3. Mūsu sajūsma par LR5 konceptu nebūt nesastapās ar tikpat nedalītām jūtām padomē. Tas ir process, kas joprojām turpinās – mediju uzraugu prasības precizēt, pārstrādāt un paskaidrot gan plānoto saturu, gan naudas izlietojumu – un skaidrs, ka nekad nebeigsies un nevar un nedrīkst beigties. Tomēr vienīgi ar padomes atbalstu šī Radio vadības vēlme varēja tikt virzīta tālāk uz Finanšu ministriju un valdību. Arī šajā ziņā nevienu neesam mānījuši, jo jau agrā pavasarī padomē ļoti detalizēti stāstījām, kā domājam strādāt – vispirms internetā, kā nākotnē visstraujāk augošajā mediju platformā, pēc tam arī radio, apvienojot spēkus ar NABA, un kopīgos TV raidījumos ar Latvijas Televīziju.
Tas, ka rudens sākumā visa nauda tika arī piešķirta, man joprojām ir mazs brīnums, lai gan, droši vien, likumsakarīgs.
Liela nozīme, protams, bija valsts finanšu stāvokļa uzlabojumiem. Jādomā, nostrādāja arī vienotā sabiedriskā medija koncepcija, kas bija bijusi aktuāla visu iepriekšējo gadu un kuras sakarā es pats personīgi divreiz tikos ar premjeru, lai skaidrotu sabiedrisko mediju bēdīgo stāvokli un vajadzības, kamēr padome regulāri „apstrādāja" Finanšu ministrijas ierēdņus. Iespējams, naudas maka turētāji nosprieda, ka vienkāršāk ir iedot tos divus miljonus nozarei un miers. Nav jau nemaz tik daudz uz pārējā budžeta fona. Paldies viņiem par to! Tomēr sava loma bija arī mūsu vasarā jau paveiktajam un tādas bija manas domas n-tajās Ministru kabineta sēdēs – ar pieci.lv parādīt sevi pēc iespējas labāk, lai redz, ka neprasām priekš kaut kā tāda, ko paši vēl nezinām, kā tērēsim. Tagad varam darīt visu uz pilnu klapi.
Attiecības ar NABA, protams, ir īpašas. Jāatzīst, ka, lai gan Kārļa, Toma un NABA vadītāja Madara Štramdiera pirmā tikšanās notika jau kaut kad februārī un kontakti vienmēr uzturēti, savstarpējā komunikācija nav bijusi ideāla. Par sevi varu teikt, ka brīžiem vilcināšanās un ne līdz galam skaidra viedokļa formulēšana bijusi gan objektīvi neskaidras situācijas dēļ, gan aiz cieņas pret NABA komandas 10 gados paveiktajiem izcilajiem un unikālajiem darbiem un nevēlēšanās kaut ko ātri sačakarēt.
Ir pilnīgi saprotamas tās kaislības, kas virmoja, mums tiekoties ar kolektīvu NABAklabā. Jo, neliekuļošu, mans kā Radio vadītāja redzējums par 5.kanāla attīstību neparedz NABA darbību tieši tādu, kā līdz šim. Tomēr vaicāšu, vai tiešām patiesās dzīves vērtības var izpausties tikai vienā veidā un jebkādas atkāpes no tā uzskatāmas par briesmīgās patērētāju kultūras uzvaru?
Jauniešu ir daudz un dažādi, un citāds, kā zināms, uzreiz nenozīmē sliktāku. LR5 ir sabiedriskais radio ar sabiedriskā medija vērtībām – dažādību, visaptveramību, neatkarību, izcilību, atklātību un inovācijām. Pats redzēju, kā viena no spilgtākajām NABA personībām ar savu lielisko grupu šovasar kļuva par vienu no lielākajām „popsīgā" Positivus zvaigznēm, kamēr uz LABA DABA mūzikas, miera un mīlestības dienām Līgatnē dodas tūkstošiem tādu, kuri ikdienā, esmu gatavs derēt, nebūt nav tikai NABA klausītāji.
Tie ir dzīvie piemēri, kuri man dod pārliecību, ka arī LR5 var sadzīvot Grēviņa nosacītā meinstrīma rīta šovs un „Ej apskrieties" panki tuvāk vakaram. Ne tikai sadzīvot, bet kopā radīt kaut ko jaunu un tikai sabiedriskajā medijā ilgi dzīvotspējīgu. Ētera stundu un kur nu vēl interneta dzīļu ir pietiekami daudz, lai paliktu un jaunu uzplaukumu piedzīvotu gan NABA raidījumi, gan daudz kas cits, kas LR5 līdz šim nebija iespējams vienkārši naudas trūkuma dēļ. Šonedēļ sākam daudz konkrētāk runāt par to, ka arī jaunajā LR5 paliks leģendārais NABA zīmols, toties ar daudz plašāku apraidi un autoriem beidzot tiks samaksāts par viņu darbu.
Turklāt, nav runa tikai par Dagili un Grēviņu. Tie ir tikai divi cilvēki, bet vajadzīgi jau būs daudzi!
Jau tūlīt sludināsim konkursu uz žurnālistikas satura redaktoru, kuram jāgādā par stundu garu raidījumu un ziņām katru dienu.
Vēl meklējam raidījumu koncepcijas un vadītājus. Vesels izaicinājums ir jaunās studijas izbūve Zaķusalā un nepieciešamība veidot video saturu. Visi, kas var un grib, ļoti gaidīti piedalīties!
LR5 līdzšinējā attīstība ir mērāma gados ilgās neskaitāmās vērtēšanās, apšaubīšanā un rēķināšanā. Tagad esam sākuši darīt un darāmā vēl ir ārprātīgi daudz. Tiesa, arī laika līdz aprīlim, kad jāskan jaunajai LR5 programmai, it kā nav ļoti maz. Tādēļ viss jāpaspēj ar vislabāko un Latvijā vēl nebijušu rezultātu.
