Bedrainais sākumceļš
"Pieci.lv" no savas darbības pirmsākumiem regulāri ir atradies neveiklā pozīcijā. Kad 2013. gadā tika pieņemts lēmums par šāda radio izveidi, uzmanību piesaistīja Saeimas piešķirtais finansējums. Tas, cik šķietami viegli un ne visai caurskatāmi projekts ieguva sākotnēji ieguva atbalstu, radīja augsni sazvērestības teorijām par to, kā viss notika un ko naudas sagādātāji ar šādu ieguldījumu cer sev iegūt atpakaļ.
Kopš radiostacijas darba uzsākšanas gan nav bijis īpaša pamata runāt, ka šis medijs saturiski kalpotu kādām slēptām interešu grupām. Tomēr nepareizības vai šaubu sajūta daļai politisko lēmumu pieņēmēju un radio tirgus dalībnieku ir palikusi.
Par to atgādināja kaut vai pērn Saeimas Budžeta komisijas priekšlikums no "Pieci.lv" šā gada budžeta paņemt nost 130 tūkstošus eiro un iedot citām stacijām. Šī iecere gan neguva atbalstu, lai gan komercstacijas jau noskatītos 130 tūkstošus eiro priekš latviešu mūzikas platformas veidošanas dabūja.
"Pieci.lv" par ērtu kritikas mērķi ir padarījuši arī lielie sākotnējie plāni. Iecere sasniegt vismaz 100 tūkstošus klausītāju vecumā no 15 līdz 30 gadiem bija apsveicama — ja šis ir jauniešu radio, tad ievērojamai jauniešu daļai ir jābūt tās auditorijā. Taču arī tagad, pēc vairāku gadu darba, šis mērķis joprojām ir attāls.
Nepagāja ne gads kopš "Pieci.lv" darbības sākuma, un Latvijas Raidorganizāciju asociācija toreizējās izpilddirektores, tagadējās NEPLP locekles Guntas Līdakas personā prasīja paskaidrojumus — par radiostacijas darbību, naudas tērēšanas pamatojumu un auditoriju. Toreizējais Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis šo to arī paskaidroja. Vienlaikus viņa mēģinājumi skaitīt IP adreses un dažādu materiālu skatījumus, kā arī sekotājus sociālajos medijos kā daļu no reālās radio auditorijas īsti pārliecinoši tomēr nebija.
Nopietnu datu par to, kas, ko un cik vispār klausās internetā, Latvijā īsti nemaz nav.
Argumentu vietā — pieņēmumi
Tomēr "Pieci.lv" darbojas. Tā attīstības vektors ir cerīgs. Radio jau pašlaik popularizē Latvijas mūziku, un tajā izskan jaunu cilvēku veidots un jauniem cilvēkiem paredzēts saturs. Tomēr jautājums paliek — kā to novest līdz iecerētajai auditorijai.
To, ka nepieciešami ir jauni risinājumi, saprot gan “Pieci.lv” vadība, gan NEPLP. Tomēr krasi atšķiras viedokļi par to, kas tieši ir darāms. NEPLP ir lēmusi palikt pie uzskata, ka ir būtiski jāpalielina Latvijas mūzikas īpatsvars “Pieci.lv” saturā.
Pēc tam, kad šī ideja publiskajā telpā parādījās pirmo reizi, par to radās arī daudz pārpratumu un pieņēmumu, kurus pēc tam NEPLP locekļi, gods kam gods, mēģināja gaisināt. Pamata doma bija tāda: sabiedriskajam medijam ir jābūt vērstam uz Latvijas sabiedrību, jāceļ saulē Latvijas mūzika (turklāt tā tiek saprasta plaši — nevis tikai kā mūzika latviešu valodā), un, kā rāda atsevišķi piemēri, ar Latvijas mūziku citas stacijas ir spējušas iemantot lielāku auditoriju nekā “Pieci.lv” ar pašreizējo formātu.
Tomēr tas, ka Latvijas/latviešu mūzika var piesaistīt auditoriju, gan pats par sevi nenozīmē, ka tā arī vienmēr piesaistīs auditoriju, turklāt vēl pavisam konkrēta vecuma cilvēkus. Galu galā, arī ārzemju mūzika ļoti labi piesaista auditoriju — bet starp dažādajām radiostacijām, kurās dominē citzemju dziesmas, ir pamatīgas reitingu atšķirības.
Nav redzams, ka tieši ar Latvijas ģeogrāfisko, sociālo vai kultūras telpu saistīta mūzika glābs “Pieci.lv”. Jauniešu kanāls uzplauks tad, ja tas orientēsies uz to, ko jaunieši vēlas dzirdēt (gan mūzikā, gan citā saturā), un spēs to piedāvāt jauniešiem ērtos formātos. Tieši tik vienkārši un reizē sarežģīti.
Pētījumu, kas pamatotu, ka tieši Latvijas mūzika ir “Pieci.lv” situācijas risinājums, nav — ir tikai NEPLP pārstāvju pieņēmumi. Par to, vai pienākuma uzlikšana vienai stacijai atskaņot vietējo mūziku būtiski palīdzēs attīstīties Latvijas mūzikas nozarei, šaubas ir izteicis izdevējs Guntars Račs. Par to, kādu mūziku Latvijas jaunieši lielākoties klausās, var palasīt mūzikas sociologa Jāņa Daugavieša blogā.
Viņa apkopotie dati nedod pārliecību, ka Latvijas mūzika patiesi ir ceļš uz jauniešu ausīm. Mediju vide, protams, ne tikai pakļaujas auditorijas gaumei, bet arī to veido. Tomēr, pat ja iecere būtu nodarboties ar ko tādu, arī tad ir nepieciešama cita pieeja.
NEPLP piesauc un ignorē sabiedrības pārstāvjus
Tas, ka publiskās diskusijas, lai vai kādas tās bija, nespēja būtiski mainīt NEPLP pozīciju, lai nu tagad paliek pašas iestādes ziņā. Taču uzmanību piesaista arī tas, kā NEPLP šo lēmumu pasniedza. Konkrētāk, tās mēģinājums sava lēmuma skaidrojumā piesaukt arī Sabiedriski konsultatīvo padomi (SKP).
Izvēloties no sabiedrisko organizāciju pieteiktajiem kandidātiem, pārstāvniecība SKP ir veids, kā sabiedrība var līdzdarboties jautājumos, kas skar elektronisko mediju vides attīstību. (Es SKP pārstāvu Latvijas Žurnālistu asociāciju.)
Arī SKP formulēja savu atzinumu par plānotajām pārmaiņām “Pieci.lv” un iesniedza to NEPLP. Atzinums bija lakonisks un, manuprāt, skaidrs. Citēju:
- NEPLP SKP piekrīt, ka gados jaunas auditorijas un studējošo sasniegšana un piesaiste sabiedrisko mediju, tai skaitā Latvijas Radio, saturam ir svarīgs uzdevums. 2014.gada vasarā izvirzītais mērķis un mērķauditorija nav sasniegta, bet esošā LR 5 komanda ir veikusi lielisku darbu vairāk vidējās paaudzes mērķauditorijas sasniegšanai.
- NEPLP SKP uzskata, ka lineārie formāti (tiešraides saturs) nav efektīvākais veids gados jaunas auditorijas piesaistei.
- NEPLP SKP pašlaik neredz pietiekamu pamatojumu pieņēmumam, ka palielinot Latvijas mūzikas īpatsvaru Latvijas Radio “Pieci.lv” programmā, tiks sasniegta un piesaistīta lielāka gados jaunas auditorijas daļa, nekā ar esošo kanāla formātu.
- NEPLP SKP rekomendē NEPLP un sabiedriskajiem medijiem sagatavot plānu gados jaunas auditorijas piesaistei sabiedrisko mediju saturam.
Un tagad paraudzīsimies, kas rakstīts NEPLP izplatītajā informācijā par tās lēmumu. SKP esot “norādījusi, ka ir pamats diskusijai par LR5 saglabāšanu FM apraidē, jo lineārais radio nav efektīvākais veids jauniešu auditorijas sasniegšanai”. Turpretī “NEPLP uzskata, ka nav pamata atteikties no jauniešu uzrunāšanas arī FM formātā”. Nekas cits no SKP viedokļa medijiem un sabiedrībai paredzētajā paziņojumā nav iekļauts.
Tas, vai “Pieci.lv” vajadzētu vai nevajadzētu palikt arī FM diapazonā, vispār ar šo radiostaciju saistītajās diskusijās nebija centrālais jautājums. SKP iekšējās diskusijās gan izskanēja arī skeptiski viedokļi par to, vai mērķauditorija šādā veidā radio vispār klausās. Tomēr gala atzinumā, kuru atbalstīja vairākums, netika mudināts atteikties no raidīšanas radio viļņos. Akcents bija uz to, ka ir jāattīsta arī jauni formāti, lai aizsniegtu jauniešus, kuri klasisko radio neklausās un kuru galvenā mediju vide ir tiešsaistē.
Svarīgākais, ko SKP gribēja pateikt — NEPLP ideja par “Pieci.lv” formāta maiņu nav pārliecinoša. Šī ideja iekšēji konfliktē: no vienas puses, NEPLP vēlas stiprināt Latvijas mūzikas vidi, bet, no otras — stiprināta Latvijas mūzikas vide var nebūt tas, ko jaunieši grib no radio sagaidīt.
Ja tik tiešām izmaiņas tiek veiktas, tad arī jāmaina “Pieci.lv” darbības pamata ideja un jāatsakās no orientēšanās tieši uz jauniešu auditoriju.
Taču NEPLP savu preses relīzi uzvērpa tā, lai SKP iesaisti konkrētā jautājuma lemšanā atzītu, taču vienlaikus to ignorētu. Iestāde ir izcēlusi mazāk būtisku SKP viedokļa aspektu, bet noklusējusi to, par kuru SKP un NEPLP viedokļi nesakrita.
Nav tā, ka NEPLP obligāti būtu jāpiekrīt SKP vai jebkura cita viedoklim. Taču, ja nepiekrīt, to derētu skaidri arī pateikt un paskaidrot.
Vai šādi sākas ceļš uz jauniešiem domāta populāra radio jauno ēru? Par to man ir zināmas šaubas.
