Atzīšos, ka šis ieraksts – mans pirmais ieraksts sadaļai „Ārpus ētera” - tapa smagu sirdi. 1997.gadā es pabeidzu 9.klasi Daugavpils Eksperimentālajā pamatskolā, un jau izlaiduma dienā sajutu – valstī notiek kaut kas briesmīgs. Kaut kur tālu tālu Latvijas rietumos spilvenā aizgūtnēm raud kāds vajāts, stūrī iedzīts cilvēks. Tikai tagad es sapratu, ka tas bija Aivars Lembergs, kurš tolaik vēl nebija radis pie tik smagiem likteņa belzieniem.
Tagad, sešpadsmit gadus vēlāk, es esmu dilemmas priekšā. Ko darīt, ja man šķiet, ka Ventspils pilsētas domē kaut kas nenotiek godīgi vai saprotami? Ja šķiet, ka Pilsētas mārketinga nodaļu varētu pārdēvēt par Lemberga mārketinga nodaļu un neviens pat nebrīnītos? Ja šķiet dīvaina domes iecere mēnesi pirms vēlēšanām aplīmēt pilsētas autobusus ar domes labo darbu attēliem, kas nāktu talkā jau tagad ik uz soļa pilsētā sastopamajiem informatīvajiem karuseļiem uz milzu plazmas ekrāniem (55, 65 un 75 collas)?
Ja izbrīna tas, ka Lemberga privāto mājaslapu uztur Ventspils attīstības aģentūra, kura turklāt maksā Lembergam četrreiz lielāku algu nekā pati dome? Un ja interesē, cik tad dome un Ventspils brīvosta samaksā biedra naudās šai biedrībai, kuras izdevumos Lemberga alga veido būtisku pozīciju? Un ja joprojām gribu saprast, kāpēc Ventspils brīvostas pārvaldes nesen pirktais gandrīz 100 tūkstošus latu vērtais „Audi A8” limuzīns, kas nodots Ventspils pašvaldības policijai, regulāri vadā Lembergu uz Rīgas apgabaltiesu un atpakaļ?
Uzdodot šādus jautājumus, es taču apstiprinātu Lemberga viedi prognozēto. Re, viņam taču ir taisnība par Ušakovu – 3.maijā Rīgas Centra rajona tiesa skatīs administratīvo lietu par „Saskaņas centra” bukletiem publiski pieejamajā Rīgas mēra kabineta priekštelpā. Draudzīgā interneta portālu komentētāju saime tagad mani oficiāli dēvē par Pavļiku Morozovu – virtuālu tēlu - pionieri, kurš nodeva čekistiem savu ģimeni par graudu slēpšanu. Jo nav ko noliegt - mans un Pavļika nodarījums ir ļoti līdzīgi.
Savukārt Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa pēc mana jautājuma par to, kāpēc Ušakova analīze par vēlēšanu konkurentu programmu ievietota domes portāla oficiālo ziņu sadaļā, izdomāja, ka raksts jāpārliek kaut kur dziļi pie frakcijas viedokļiem.
Manas šaubas pastiprināja arī „Neatkarīgās Rīta Avīzes” komentētāja Bena Latkovska tviterī vaicātais manai darbavietai – Latvijas Radio: „Kāpēc sab. radio par nodokļu maks. naudu tiek algoti darbinieki, kuri atklāti atbalsta vai nīst noteiktus politiskos spēkus? Manuprāt, sabiedriskā medijā politiskā neitralitāte ir primārais priekšnoteikums, lai tur varētu strādāt.” Jo politiski visneitrālāk taču būtu klusēt par politisko partiju, to vadītāju un biedru pārkāpumiem, meliem vai neizdarībām. Tas acīmredzot ir tas, ko nodokļu maksātāji par savu naudu gribētu saņemt – neatkarīgi no viņu partejiskās piederības.
Ja kaut kas nepatīk – ej uz privātajiem medijiem, durvis ir vaļā. Tad varēsi kā Bens Latkovskis vienu dienu rakstīt komentāru, citu - oficiāli apmaksātu materiālu pielikumā „Neatkarīgā Ventspilī” – interviju ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli, kurš jau virsrakstā paziņo: „Gada sākums Ventspils ostai bijis izcils.” Nu, vai tas nebūtu izcili?
Tāpēc beigās nolēmu, ka neko šai sadaļai par piedzīvojumiem Ventspils pilsētas domē nerakstīšu.
Arī ne to, kā Pilsētas mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska skaidro, kādā veidā 1.jūnija pašvaldības vēlēšanās no saraksta „Latvijai un Ventspilij” startējošais Ventspils domes deputāta amata kandidāts Aivars Lembergs ieguva ekskluzīvu iespēju: Ventspils domes oficiālā portāla sadaļā „Pārvalde” ievietotu video, kurā vairāk nekā septiņas minūtes stāsta par sarakstu un programmu, pamanoties nokritizēt arī vēlēšanu konkurentus. Arī ne to, kā, Duļbinskas ieskatā, tas saskan ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 33.pantu, kas saucas „Administratīvo resursu izmantošanas aizliegums”.
Vienkārši ielikšu nelielu audio.
Mea culpa.
