Lai gan vairākos jautājumos atšķirības starp latviešu un krievu atbildēm ir būtiskas, tomēr vēl vairāk gadījumos nav tik svarīgi, vai atbildējis krievs vai latvietis, bet gan – cik viņam gadu un kur šis cilvēks dzīvo.
Pārskats par Latvijas Radio un portāla LSM.LV projekta “Partiju šķirotava: šķiro partijas gudri!” anketu
Lejuplādēt828.04 KB
Aptuveni 60 000 Latvijas iedzīvotāji, kuri par politiku interesējas pietiekami, lai aizpildītu visus 30 vēlēšanu anketas jautājumus, nav tipisks Latvijas sabiedrības šķērsgriezums. Tāpēc “Partiju šķirotavas” dati vairāk liecina par to, kas šobrīd notiek pilsoniski visaktīvākajā Latvijas sabiedrības daļā, mazāk – Latvijas sabiedrībā kopumā.
Vienlaikus tie liek uzdot jaunus, interesantus jautājumus par to, vai jaunās tendences pilsoniski aktīvākajā sabiedrības daļā būtu uzskatāmas par daļu no dziļākiem pārmaiņu procesiem Latvijas cilvēku vērtīborientācijās.
Viens no svarīgākajiem atklājumiem, kas izriet no “Partiju šķirotavas” datiem: starp anketas aizpildītājiem ir divas vērtību ziņā diezgan atšķirīgas grupas, kuras uz daudziem jautājumiem atbild atšķirīgi. Šīs grupas nošķir vecums.
Vienā grupā ir tie Latvijas cilvēki, kuriem uz vēlēšanu laiku bija mazāk par 36 gadiem, otrā grupā ir tie, kuri bija pārsnieguši 45 gadu vecumu.
Īpaši izteiktas paaudžu atšķirības novērojamas jautājumu blokā, ko dažkārt pieņemts apzīmēt par postmateriālajām, dzīvesveida vērtībām.
Piemēram, jaunākā paaudze daudz retāk attaisnos vardarbību ģimenē vai nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, daudz biežāk atbalstīs viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanas iespēju, kā arī saskatīs vērtību tajos Latvijas iedzīvotājos, kuru ādas krāsa vai reliģija atšķiras no Latvijas sabiedrības vairākuma.
Šajos jautājumos uzrādās ne tikai lielas vecuma atšķirības, bet arī spilgtas reģionālās atšķirības.
Cilvēki, kas ir aizpildījuši “Partiju šķirotavu” ārzemēs, domā līdzīgi kā Latvijas jaunākā paaudze, kamēr Latgales iedzīvotāji ir Latvijas sabiedrības konservatīvākā daļa.
Jaunāko paaudzi un diasporu vieno arī salīdzinoši lielākais atbalsts Eiropas kopīgo jautājumu risināšanai.
Reģionālās atšķirības ir īpaši spilgtas jautājumā par viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu – pēc intensitātes tās var salīdzināt vienīgi ar Latvijai tradicionāli sāpīgajiem etniskajiem jautājumiem.
Varbūt neparasti, bet etniskajos jautājumos vecuma atšķirības nav spilgti izteiktas. Jaunieši caurmērā nedaudz krasāk pozicionējas pret nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības vai iespējām skolās mācīties krievu valodā.
Šajos jautājumos “Partiju šķirotava” joprojām uzrāda izteikti dziļu polarizāciju starp krieviem un latviešiem: šo grupu atbildes atšķiras par vairāk nekā 50 procentpunktiem.
Vienlaikus jaunieši, salīdzinot ar citām paaudzēm, daudz retāk par draudu uzskatīja tos Latvijas iedzīvotājus, kuru ģimenes saknes ir Krievijā.
Jaunā paaudze arī gandrīz vienmēr bija gatava par latvieti uzskatīt katru Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no etniskās izcelsmes, ja vien šis cilvēks māk latviešu valodu un pats sevi uzskata par latvieti.
Paaudžu atšķirības atklājās arī reģionālajos jautājumos. Vecākai paaudzei raksturīgi īpaši stingri uzskati par to, ka Latvijas pašreizējais pašvaldību skaits ir pārmērīgs, kā arī par to, ka valstij būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un ģimenēm laukos pat tad, ja pārējai sabiedrībai tas maksās dārgi.
Minimālas vecuma atšķirības atklājās attieksmē pret mazajām skolām.
Dažos jautājumos paaudžu atšķirības ir mazāk izteiktas nekā reģionālās atšķirības. Piemēram, Latvijas diaspora izrādījās īpaši negatīvi noskaņota pret aplokšņu algām vai nodokļu nemaksāšanu, kamēr Latgales iedzīvotāju viedokļi bija atšķirīgi.
Negaidīts anketas atklājums – spilgti izteikta paaudžu viedokļu atšķirība jautājumā par to, vai jāslēdz bankas, kuras atmazgā naudu (pat tad, ja no banku slēgšanas cietīs Latvijas budžets).
Vecākās paaudzes stingri iestājas par cīņu pret naudas atmazgāšanu, kamēr jaunākajās paaudzēs viedokļi dalās. Šajā un aplokšņu algu jautājumā manāmas arī etniskās atšķirības, proti, latvieši salīdzinoši biežāk iebilst pret nodokļu nemaksāšanu vai naudas atmazgāšanu.
Vairāki “Partiju šķirotavas” “atradumi” signalizē par dziļāku pārmaiņu tendencēm Latvijas sabiedrības pilsoniski aktīvākajā daļā - cilvēkos, kuri interesējas par politiku un kuriem ir pietiekamas datorprasmes, lai atrastu un aizpildītu izvērstu vēlēšanu anketu.
Tomēr būtu jāuzmanās šos secinājumus attiecināt uz Latvijas sabiedrību kopumā – pirms tam “Partiju šķirotavas” signāli būtu jāpārbauda ar korektām socioloģisko pētījumu metodēm.
Ar pārskatu par “Partiju šķirotavas” rezultātiem var iepazīties domnīcas PROVIDUS mājaslapā.
