Saeimas un Eiropas Parlamentu vēlēšanu šabloni neder. Tas vien, ka zini partijas kopējo nostāju Saeimas jautājumos, maz ko pasaka par pašvaldību. Mazāka nozīme ir vērtībām, lielāka - dažādu piedāvājumu akcentiem, atpazīstamām personībām, niansēm, toņkārtām, programmu izstrādes rūpīgumam, solītā izpildīšanas reālistiskumam. 

Ne velti lielā daļā Latvijas pašvaldību pēc vēlēšanām visi deputāti strādā kopā, bez dalījuma pozīcijā un opozīcijā.

Nav brīnums arī tas, ka pašvaldību vēlēšanām partijas mēdz veidot kopīgus vēlēšanu sarakstus starp valsts līmenī konkurējošajiem spēkiem.

Tādēļ biju skeptiska pret domu par to, ka uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām būtu vajadzīgs partiju salīdzināšanas rīks - līdzīgs tam, kāda bija "Partiju šķirotava" uz Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lai gan Rīga ir Latvijas lielākā pilsēta, ar vairākiem "karstiem" jautājumiem, tomēr bija grūti izdomāt veidu, kā salīdzināt mēra amata kandidātu skatījumus tā, lai beigu beigās nenonāktu pie secinājuma, ka visi viens otram piekrīt, vai - tieši otrādi - anketā tiktu mākslīgi izcelti tikai tie nedaudzie jautājumi, kur skatījumi pamatīgi atšķiras.

Tādēļ šogad LSM.lv un “Providus” veidotajā vēlēšanu piedāvājumu salīdzinājuma jeb "Mēru šķirotavas" anketā mēra amata kandidātiem uzdevām vairāk jautājumu, nekā iekļuva anketas publiski pieejamajā versijā, lai savlaicīgi atsijātu tās tēmas, kur, kā izrādās, starp kandidātiem atšķirību nav. Papildus ielikām mēra amata kandidātus visai nepatīkamās spīlēs – uzdodot prioritārā secībā sarindot jau iepriekš dotus atbilžu variantus pat tad, ja kandidāts visus atbilžu variantus uzskatītu par svarīgiem un īstenojamiem.

Šāda pieeja ir nesusi daudzas interesantas atziņas, ar kurām vēlējos padalīties šajā rakstā. Atziņas attiecas uz mēra amata kandidātiem uzdotajiem 23 jautājumiem - ne tikai tiem 15, kuri iekļuva anketas gala versijā.

Rīgas visprioritārāk risināmā problēma - korupcija un naudas izšķērdēšana

Uzdodot mēra amata kandidātiem izvēlēties Rīgas visprioritārāk risināmo problēmu, kandidātu visbiežāk piesauktā problēma izrādījās saistīta ar Rīgas pārvaldi: korupcija un naudas izšķērdēšana (šī prioritāte konkurēja ar šīm divām: pārdomātas ekonomiskās attīstības vīzijas trūkums, vāji attīstīti sociālie pakalpojumi).

Tikai Konstantīns Čekušins ("Saskaņa") korupcijai bija piešķīris beidzamo (trešo) prioritāti. 

Atbildot uz jautājumu, kāds būtu efektīvākais veids, kā Rīgā apkarot korupciju, visi mēra amata kandidāti kā pirmās divas opcijas izvēlējās atklātus konkursus un dokumentu pieejamību. Pēdējā vietā visiem kandidātiem palika šī atbilde: "Rīgā korupcijas nav vairāk kā citās pilsētās."

Būtiskākas bija viedokļu atšķirības par citiem Rīgas pārvaldes jautājumiem - piemēram, par labāko veidu, kā iesaistīt rīdziniekus Rīgas darbā.

Daļa kandidātu ir īpaši atvērti iedzīvotāju iesaistei, pat tad, ja tas nozīmētu, ka rīdzinieki pieņems lēmumus bez Domes starpniecības (Cilinskis, Ozola, Staķis, Strods, Vītols), citiem kandidātiem skatījums uz rīdzinieku iesaisti ir piesardzīgāks, proti, viņi uzskata, ka Domei ir jākonsultējas ar rīdziniekiem, bet lēmumu pieņemšana tomēr jātur savās rokās (Čekušins, Kargina, Ķirsis, Nemiro, Valainis).

Atšķiras arī vērtējumi par to, cik publiski pamanāmam jābūt Rīgas mēram un Rīgas domei. Rīgas mēru kā pilsētas vizītkarti ar lielu publisku lomu redz tikai viens mēra amata kandidāts: Konstantīns Čekušins no "Saskaņas".

Tad, ja par Rīgas mēru kļūs Oļegs Burovs, Ralfs Nemiro, Mārtiņš Staķis, Vilnis Strods vai Dainis Vītols, tad rīdzinieki, visticamāk, savu jauno mēru redzēs reti, jo visi šie kandidāti uzskata, ka par mēru labāk lai runā viņa darbi.

Zolitūdes traģēdija iedvesmoja jautājumu par to, kādai ir jābūt Rīgas mēra politiskajai atbildībai. Atbildēs uz šo jautājumu izgaismojas divas lielas mēra amata kandidātu grupas: 1) mēra amata kandidāti ar piesardzīgu izpratni par politisko atbildību, proti, viņi uzskata, ka mēram būtu jāatkāpjas no amata primāri par sevis paša pieļautām kļūdām (Burovs, Čekušins, Nemiro, Staķis, Vītols), un 2) mēra amata kandidāti ar plašu izpratni par politisko atbildību, proti, viņi uzskata, ka mēram būtu jāatkāpjas no amata arī tad, ja tas palīdzētu atjaunot rīdzinieku uzticēšanos pilsētas domei, piemēram, lielas traģēdijas gadījumā (Cilinskis, Ķirsis, Ozola, Strods).

Liela vienprātība par to, ko darīt ar tiltiem un Rīgas centru, mazāka - par apkaimēm

Domājot par pilsētplānošanu un Rīgas infrastruktūras vajadzības, teju visi mēra amata kandidāti (izņēmums Ralfs Nemiro no "KPV LV") kā savu pirmo vai otro prioritāti norādīja tiltus un maģistrālās ielas.

Konkurencē starp pilsētas centra un apkaimju labiekārtošanu centrs šķiet prioritārāks Eināram Cilinskim, Konstantīnam Čekušinam, Tatjanai Karginai, Vilnim Ķirsim, Mārtiņam Staķim, Dainim Vītolam. Apkaimes - Oļegam Burovam, Ralfam Nemiro, Lindai Ozolai, Vilnim Strodam un Viktoram Valainim.

Atšķirīgas vīzijas par to, kas ir svarīgāk - attīstīt pilsētas centru vai tālākas teritorijas - parādās arī kandidātu attieksmē pret Rīgas jauno koncertzāli. Einārs Cilinskis, Vilnis Ķirsis, Linda Ozola, Dainis Strods to drīzāk redzētu kā pilsētas vizītkarti Rīgas centrā, tikmēr Oļegs Burovs, Konstantīns Čekušins, Tatjana Kargina, Vilnis Ķirsis, Mārtiņš Staķis, Dainis Vītols un Viktors Valainis dotu priekšroku kādai degradētai teritorijai, kurā koncertzāle varētu ienest jaunu elpu un darba vietas. Ralfam Nemiro šķiet svarīgi tas, lai koncertzāle pildītu savu funkciju, bet tās atrašanās vieta ir otršķirīga.

Izvēloties Rīgas centra galvenajām ielām nepieciešamos pilnveidojumus, gandrīz visi kandidāti dod priekšroku vieglāk izdarāmām lietām – koku stādīšanai, apstādījumu veidošanai, atbalstam ielu kafejnīcām. 

Konstantīns Čekušins un Ralfs Nemiro ir gatavi iet tālāk - viņi prioritizē velojoslu veidošanu un ierobežojumu noteikšanu personiskajam transportam.

Tikai viens mēra amata kandidāts - Dainis Vītols no "Vienoti Latvijai" - uzskata, ka ierobežojumu satiksmei Rīgas centrā šobrīd jau ir par daudz un tie jāsamazina, kā arī jāpalielina autostāvvietu skaits.

Rīgas mēra amata kandidāti ir teju vienās domās par to, kā risināt Rīgas centra satiksmes pārslodzes problēmu - 9 no 10 kandidātiem uzskata, ka tā primāri risināma, veidojot automašīnu stāvparkus ārpus centra, attīstot sabiedrisko transportu, tai skaitā dzelzceļu, starp apkaimēm.

Tikai Tatjana Kargina no "Jaunās Saskaņas" uzskata, ka labāks risinājums būtu maģistrālo savietojumu (ceļu, tiltu) ap centru būvēšana.

Nepopulārākā doma ir iebraukšanas maksa privātajām mašīnām par iebraukšanu centrā.

Idejiski virzoties tālāk no pilsētas centra, var manīt lielākas kandidātu atšķirības. Interesantākā tendence jautājumā par to, kā attīstīt pilsētas apkaimes - mēra amata kandidāti sašķeļas pilsētas pārvaldes decentralizācijas piekritējos (Čekušins, Kargina, Ķirsis, Nemiro, Ozola, Strods, Vītols) un skeptiķos (Burovs, Staķis, Valainis). Vēl viens populārs atbildes variants - pilsētai jāpalīdz veikt apkaimju daudzdzīvokļu namu renovācija.

Starp mēra amata kandidātiem gandrīz nav domstarpību jautājumā par “Rail Baltica” projektu - 8 no 10 kandidātiem to redz kā Rīgas nākotnei centrālu projektu, kuram ir jāpiekārto Rīgas sabiedriskā transporta organizācija un pilsētas labiekārtojumu prioritātes. Tikai Vilnis Strods no "Nacionālā Savienība Taisnīgums" to redz kā valdības projektu, par kuru Rīgai nav atbildības.

Reti kurš no kandidātiem (izņēmums - Kargina, Ķirsis, Vītols) uzskata, ka Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums nav rīdzinieku interesēs, proti, rada grūti pārvaramas grūtības finansēt pilsētas infrastruktūras vajadzības (it sevišķi tiltus).

Lielākā daļa kandidātu uzskata, ka ar šīs infrastruktūras vajadzībām rīdziniekiem ir jātiek galā pašiem (Burovs, Čekušins, Ozola) vai ar tuvāko pašvaldību palīdzību (Cilinskis, Nemiro, Staķis, Strods).

Skatījumi uz sociālajiem jautājumiem - eklektiski

Mēra amata kandidātu atbildes uz jautājumiem, kuri skar sociālās tēmas, raksturojamas kā eklektiskas un situatīvas, proti, reti kuram mēra amata kandidātam no atbildēm ir noprotams, kuras sabiedrības grupas intereses viņš primāri pārstāv - turīgākos, vidusšķiru vai trūcīgākos.

Tikai viens mēra kandidāts (Vilnis Strods) uzskata, ka Rīgā nav vajadzīgs īpašs risinājums tam, lai turīgākie iedzīvotāji un maznodrošinātie iedzīvotāji nedzīvotu sociāli izolēti.

Pārējie kandidāti dotu priekšroku vai nu to apkaimju attīstīšanas prioritizēšanai, kur dzīvo lielākais maznodrošināto rīdzinieku skaits (Čekušins, Nemiro, Ķirsis, Ozola, Staķis, Valainis) vai pienākuma uzlikšanu jauno daudzdzīvokļu namu attīstītājiem daļu no dzīvokļiem atdot pašvaldībai kā sociālos dzīvokļus (Burovs, Cilinskis, Kargina, Vītols).

Atbildes par to, kura no Rīgas mājokļu problēmām ir risināma vissteidzamāk, sadalās diezgan līdzīgi - mājokļu sliktā kvalitāte un zemā energoefektivitāte (Burovs, Cilinskis, Čekušins, Staķis, Valainis), īres mājokļu dārdzība Rīgā (Kargina, Ķirsis, Nemiro, Ozola), mājokļu nepieejamība sociāli mazaizsargātām grupām (Strods, Vītols).

Sociāli sarežģīts jautājums ir par sabiedriskā transporta biļešu cenām. Būtiskākā atšķirība starp kandidātiem: kā risināt dilemmu starp biļešu cenu celšanu un atlaižu samazināšanu. Ar atlaidēm aizsargātās grupas šobrīd ir prioritārākas Oļegam Burovam, Konstantīnam Čekušinam, Vilnim Strodam un Dainim Vītolam. Citi kandidāti tomēr labāk pārskatītu atlaides, nekā celtu biļešu cenas.

Ja saasinātos Covid-19 krīze, gandrīz visi mēra amata kandidāti (izņēmums – Tatjana Kargina) mudinātu rīdziniekus izvēlēties citus transporta veidus, mazāk populāras ir atbildes par sabiedriskā transporta reisu skaita palielināšanu, kādu maršrutu atcelšanu vai biļešu cenu politikas mainīšanu.

Domājot par Covid-19, kandidātiem ir diezgan liela vienprātība par to, ka Rīgas domes prioritātēm Covid-19 epidēmijas laikā ir jābūt rīdzinieku veselībai un sociālajai pasargātībai.

Rīgas mēra amata kandidāti ir arī gandrīz vienisprātis (izņēmums - Vilnis Strods), ka piemērotākā metode tam, lai Rīgu padarītu pieejamāku cilvēkiem ar invaliditāti, ir pašvaldībai rādīt piemēru savās iestādēs (iepretī sodiem vai balvām privātajiem uzņēmējiem). Toties vienprātības nemaz nav vispār attiecībā uz labāko risinājumu bērnudārzu pieejamībai. Ralfs Nemiro, Vilnis Strods un Viktors Valainis uzskata, ka pašvaldībai bērnudārzi būtu primāri jābūvē pašai, Oļegs Burovs, Konstantīns Čekušins, Vilnis Ķirsis, Linda Ozola, Mārtiņš Staķis dotu priekšroku atbalstam privāto bērnudārzu veidošanai, tikmēr Einārs Cilinskis, Tatjana Kargina, Dainis Vītols palielinātu "aukļu pabalstus" vecākiem, kuru bērni nav tikuši bērnudārzos.

Tradicionāli "karstie" pilsētas identitātes jautājumi - šoreiz niansētāki un klusāki

Valodas, vēstures, vērtību jautājumi jau vairākas desmitgades ir "karsti" ne tikai valsts, bet arī Rīgas līmenī. Partiju atšķirības parādās arī šajās vēlēšanās, taču klusāk un niansētāk nekā agrāk.

Mēra amata kandidātiem tika jautāts, kam būtu nākotnē jādzīvo Rīgā. Oļegs Burovs, Konstantīns Čekušins, Tatjana Kargina, Ralfs Nemiro, Mārtiņš Staķis, Dainis Vītols Rīgu redz primāri kā pilsētu ar pasaules elpu, kur ērti jūtas visdažādāko izcelsmju iedzīvotāji. Einārs Cilinskis, Linda Ozola, Vilnis Strods izvēlējās atbildes variantu, ka Rīgai jābūt latviskākai. Tikmēr Vilnis Ķirsis un Viktors Valainis deva priekšroku attīstības vīzijai, kura būtu orientēta uz pašreizējiem iedzīvotājiem - latviešiem, krieviem un citām mazākumtautībām.

Visi mēra amata kandidāti, kuri redz Rīgu kā pilsētu ar pasaules elpu, uzskata, ka Rīgas pašvaldībai būtu jākomunicē vismaz trīs valodās: latviešu, krievu, angļu. Visi pārējie kandidāti dod priekšroku komunikācijai tikai latviešu valodā, taču interesantas ir viņu tālākās izvēles starp komunikāciju divās valodās (latviešu un krievu) un komunikāciju trīs valodās (latviešu, krievu, angļu). 

Einārs Cilinskis, Vilnis Ķirsis, Linda Ozola nevēlas redzēt komunikāciju krievu valodā, ja vien pašvaldība paralēli nekomunicē arī angliski. Tikmēr Vilnis Strods un Viktors Valainis labāk tad izvēlas komunicēt divās valodās (latviešu, krievu), nevis trīs. 

Polarizētas ir vairāku mēra amata kandidātu atbildes par Uzvaras pieminekļa likteni.

Četri mēra amata kandidāti (Burovs, Čekušins, Kargina, Nemiro) uzskata, ka tas ir jāatstāj tāds, kāds tas šobrīd ir. Linda Ozola un Vilnis Strods dotu priekšroku demontāžai vai pārvietošanai. Pārējie mēra amata kandidāti atbalstījuši kompromisa variantu par to, ka piemineklim jāpievieno skaidrojošās norādes par Otro pasaules karu un okupācijas režīmiem. Gandrīz visi no viņiem (izņēmums - Einārs Cilinskis no “Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība”) kā otro opciju ir norādījuši pieminekļa atstāšanu tur, kur tas šobrīd atrodas.

Visbeidzot, tradicionāli "karsts" ir jautājums par Rīgas praidu

Ar atrāvienu biežāk saņemtā atbilde no mēra amata kandidātiem (9 no 11)  - mēra attieksmei pret praidu ir jābūt identiskai kā pret citiem pasākumiem, protestiem, gājieniem. Vienlaikus, skatoties tālākās atbilžu prioritātes (izvēle starp "labāk, lai praida gājiena Rīgā nebūtu" un "jāpanāk, lai Rīgas praids kļūtu par lielāku notikumu/festivālu, līdzīgi kā Berlīnē, Stokholmā vai Madridē"), kandidātus var iedalīt trīs grupās.

Pie pirmās grupas pieskaitāmi piesardzīgi atbalstošie kandidāti, kuri tad, ja praids notiek, to redzētu kā vērienīgu pasākumu, līdzīgi kā citās Eiropas pilsētās (Čekušins, Ķirsis, Nemiro, Staķis, Vītols).

Pie otrās grupas - piesardzīgi noliedzošie, kuri labprātāk praida gājienu Rīgā neredzētu (Burovs, Cilinskis, Ozola, Valainis). Trešajā grupā - stingri noliedzošie pasākumi, kuriem attieksme pret praidu ir sliktāka nekā pret citiem Rīgā notiekošajiem protestiem un pasākumiem (Kargina, Strods).