Iveta Kažoka: 10 aforismi mūsdienu Latvijas pārvaldei un politikai

10  aforismi mūsdienu Latvijas pārvaldei un politikai.
  1. Labs politikas process nesākas ar jau gatavu risinājumu un nebeidzas ar pieņemtu lēmumu. Labs politikas process ir secīgs politikas process: pamanīta problēma - kārtīgi izpētīta problēma - piedāvāti risinājumu varianti - apspriesti risinājumu varianti - izvēlēts labākais risinājumu variants - pieņemts labākais risinājums - ieviests risinājums -  godīgi izvērtēta tā ietekme -  koriģēts risinājums. 
  1. Ja politiķis piedāvā nozīmīgas pārmaiņas bez nopietna izvērtējuma un pārmaiņu ietekmes modelējuma, ar pamatojumu, ka tic, ka tā būs labāk, šī politiķa aicinājums nav politika, bet gan reliģija.
  1. Ļoti ērtas un vienkāršas attiecības starp ministru un augsta ranga ierēdni ir aizdomīga parādība, kas parasti liecina, ka kāds no viņiem nesaprot savu lomu un funkciju. Ministram svarīga ir savas partijas priekšvēlēšanu solījumu izpilde, kā arī ātri pieņemti lēmumi, kuru ietekmi vēlētāji sajutīs pirms nākamajām vēlēšanām.  Ierēdnis ir amatpersona, kura darba pienākums ir domāt par ilgtermiņu, konsekventu politikas plānošanu un politiķim atgādināt par to, ka lēmumi jāpieņem tiesiski, labā un pārdomātā procesā.  Cieņpilna spriedze ir neizbēgama.
  1. Konsultēšanās par jau gatavu risinājumu nav konsultēšanās, bet gan teatrāls rituāls. Ja vien politiķis nav ieguvis izcilas aktiermeistarības balvu, šādām izrādēm ne tikai nav ticamības efekta, bet tajos iesaistītie to uztver sāpīgi, kā necieņu pret sevi. Necieņas motivēts sašutums ir taisnākā taciņa uz to, lai iedzīvotos ienaidniekos.
  1. Pretkorupcijas nodomu patiesumu mēra ne pēc tā, cik nikni un kaismīgi notiek cīņa pret korumpantiem, bet cik lielā mērā partijas pārstāvji paši uz sevi ir gatavi attiecināt augstus ētiskas un politiski atbildīgas rīcības standartus.
  1. Vara sāk jaunu politiķi korumpēt brīdī, kad šis jaunais politiķis notic, ka viņš/viņa pats spēj vislabāk izvērtēt, kāda rīcība ir vai nav ētiska,  un jebkādi standarti, kontrole, skats no malas ir lieka laika tērēšana, kurus labāk būtu vispār atcelt. No sabiedrības interešu viedokļa ir pilnīgi vienalga, vai ētiskas rīcības standarti un kontroles mehānismi tiek noniecināti vai atcelti apzinātas ļaunprātības rezultātā vai tādēļ, ka kādam politiķim vienkārši nav paticis, ka tie skar ne tikai tos ļaunprāšus, bet arī viņu pašu.
  1. Latvijas politikas mūžīgā kļūda - pieņēmums par savu neaizvietojamību. Visbiežākā izpausme - iedoma, ka vēlētājiem tāpat nebūs, kur likties, gan jau nobalsos atkal. Katrs jaunais Saeimas sasaukums sevi uzskata par politiski nemirstīgu. Reizi četros gados visus Saeimas namus oktobra otrajā pusē pārņem šoks un sēras.
  1. Partijas iekšējai demokrātijai un politiķa jaudai ir viena mēraukla: kas un kā risina neērto kompromisu situācijas, kad “nepatīk, bet mums nav citu variantu, jo savādāk  [sabruks partija, sabruks koalīcija, nobruks reforma, nobruks vienošanās, nepieņems budžetu, viņi mums pārmetīs par mūsu lietām]”. Iekšēji demokrātiska partija šādās situācijās plašākā lokā meklēs alternatīvus risinājumus, nedemokrātiska –  uz vārda ticēs saviem līderiem. Variantu trūkums reti kad ir kas vairāk nekā ērta kuluāru noruna un nevēlēšanās šim jautājumam tērēt papildus laiku.  Jaudīgu politiķi no nekam nederīga politiķa atšķir spēja arī šādās situācijās izdomāt, piedāvāt un iestāties par labāku risinājumu.
  1. Partijā, tāpat kā jebkurā lielā organizācijā, par sarežģītiem jautājumiem viedokļu atšķirība ir normāla, sagaidāma lieta. Ja partijā sarežģītos jautājumos gandrīz nekad nav dzīvas diskusijas, tad te ir darīšana nevis ar partiju, bet autoritāru sektu.
  1. Liberālisms, nacionālisms, konservatīvisms, sociālisms, ekoloģisms, centrisms, labējums, kreisums ir tukši vārdi ārpus konkrētā brīža un vietas konteksta. Politiskās idejas, virzieni, kustības nemitīgi mainās, pielāgojoties sava laika aktualitātēm un paaudžu maiņai.  Politisko dzīvotspēju nosaka spēja uzķert pārmaiņu vēsmas sabiedrībā un  uz tām reaģēt, kā arī tās vadīt. Lai pārmaiņas sabiedrībā spētu uzķert, politiķim ir daudz jāklausās.  Lai no klausīšanās būtu jēga, ir jāgrib dzirdēt.  
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti