Klausītājs

"Klausītājs 3". Lietuvas pierobeža. Ēģipte. Kafija. Muzejs un dāņi

Klausītājs

Klausītājs 3. Lietuvas pierobeža. Ēģipte. Kafija. Muzejs un dāņi

Klausītājs 3. Lietuvas pierobeža. Sēlijas robežšķirtne

Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža. Sēlijas robežšķirtne» - par tiem, kurus esam pieradinājuši

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šī sērija liek atcerēties Antuāns de Sent-Ekziperī Mazā prinča teikto, ka mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši. Silvijas pieradinātā ir rīksts. Mazs zariņš, kurš dejo viņas rokās, signalizējot par vietām, kur rakt aku, bet gultu gan nelikt.

Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža. Sēlijas robežšķirtne» - par tiem, kurus esam pieradinājuši
Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža. Sēlijas robežšķirtne» - par tiem, kurus esam pieradinājuši

Palīgos, atrast āderes, pie viņas nāk cilvēki no visurienes, arī pašu ved uz dažādām vietām. Viņa atbrauc, pieiet pie krūma, nolauž zariņu un ar to  rokās staigā pa lauku. Kādā brīdī kociņš sāk rotēt! Tam var ticēt, var neticēt, bet vietās, kuras Silvija norāda, izrok aku un ūdens ir. Viņai jāuzņemas atbildība par zariņa “teikto”.  Ja viņa mānīsies, cilvēki viņai vairs neticēs. Godīgums laukos ir visvērtīgākā valūta.

Tā viņa dzīvo uz robežas diezgan vientuļo dzīvi. Kad sērija par Silviju bija piedzīvojusi pirmizrādi televīzijā, man piezvanīja kāda sieviete. Viņa esot Silvijas māsa, kura grib tuvo radinieci satikt. Ar Silvijas atļauju iedevu zvanītājas telefona numuru. Cerams, abas satiksies un kliedēs vientulību.

Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža. Sēlijas robežšķirtne» - par tiem, kurus esam pieradinājuši
Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža. Sēlijas robežšķirtne» - par tiem, kurus esam pieradinājuši

Sandra atbildība ir muiža, kuru viņš savā ziņā ir pieradinājis. Viņš neslēpj, ka vienmēr ir sapņojis par muižnieka statusu un nu tas ir piepildījies. Muiža ir diezgan liela atbildība, kuras priekus un bēdas Sandris apņēmies nest un sargāt. Viņa robežšķirtne ir Mūsa, kura atdala abas valstis un plūst kā pati dzīve. Zināms, ka vienā un tajā pašā upē nevar iekāpt divreiz. Arī ar muižu ir līdzīgi.

Sandra muižai cauri tecējuši dažādi ūdeņi un ļaudis. Ir jāsadzīvo ar muižas gariņu, viņš jāpieradina, lai atļauj piepildīt Sandra ambīcijas.

Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža. Sēlijas robežšķirtne» - par tiem, kurus esam pieradinājuši
Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža. Sēlijas robežšķirtne» - par tiem, kurus esam pieradinājuši

Mārītes dzīve visspilgtāk parāda dzīvi pierobežā. Mārīte tiešā nozīmē dzīvo uz tās. Jauni cilvēki laukos ir retums. Sevišķi jaunieši, kuri ir apņēmušies strādāt un darīt. Mārīte atzīst, dažreiz domā par komfortablo dzīvi pilsētā, kur ir iespējams satikt vienaudžus, iziet pasēdēt kafejnīcā. Te, uz pašas robežas, viņas vienīgie draugi ir vīrs un mazais puika, kurš kopš dzimšanas skraida starp Latvijas un Lietuvas robežstabiem. Un, protams, zirgi, govis un suņi. Šo māju un kustoņus ir pieradinājuši Mārītes vecāki un viņa ir apņēmusies dzimtajā vietā palikt, un rūpēties par šiem pieradinātajiem.

Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža. Sēlijas robežšķirtne» - par tiem, kurus esam pieradinājuši
Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža. Sēlijas robežšķirtne» - par tiem, kurus esam pieradinājuši

Arī tas ir godīgi, Mārīte saka, viņa vēl nav nopelnījusi atļauju doties prom uz komfortu. Un izskatās, ka viņa labāk jūtas tajā pierobežā. Mārīte paņem vienu no saviem zirgiem, uzkāpj virsū un aizjāj izvēdināt nogurumu un, kā tagad ir moderni teikt, relaksēties.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti