Man, un ne tikai man, ļoti patika šis Latvijas Universitātes kolēģa ieraksts tviterī:
Kas būtu ļoti interesanti - uzzināt skalāro reizinājumu matricu starp testā ieprogrammētajiem "kanonisko" atbilžu vektoriem. Man arī ir aizdomas, ka @AttistibaiPar un @progresivie vērtību vektori ir praktiski kolineāri. @lsmlv @ijabs @austers
— Vjačeslavs Kaščejevs (@SlavaVK) September 4, 2018
Šis ieraksts saņēma sirsnīgu un patiesu komentāru: “Es nemaz neizlikšos, ka sapratu, ko Tu uzrakstīji :)”.
Tad nu es šobrīd mēģinu sniegt atbildi kolēģim un, jādomā, vēl citiem interesentiem.
Tātad izmantoju partiju atbildes un palūdzu datoru veikt tā saukto vairākdimensiju mērogošanu (angliski - multidimensional scaling).
Rezultātā, mazliet, bet tiešām mazliet, vienkāršojot, redzam, cik kopumā līdzīgas bijušas katras partijas atbildes uz 30 jautājumiem (ja nav sanācis redzēt vai aizmirsies, skat. “Partiju šķirotava” ).
Jo tuvāk zemāk redzamajā attēlā ir punkti, kas apzīmē partijas, jo, vidēji ņemot, līdzīgākas bijušas atbildes, jo tālāk - jo atšķirīgākas.
Lūk, kas sanāca. Izpētiet, lūdzu, kārtīgi.
Pētot ņemiet vērā:
- Tās nav aritmētiski vidējās atbildes, kas saņemtas no katras partijas kandidātiem, tās ir katras partijas oficiālās atbildes, nezinām, kas ir autors personiskā nozīmē;
- Mēs nezinām, vai atbildes atspoguļo partiju īstās vērtības un mērķus, mēs zinām, ka tās vēlas, lai tām piedēvētu šādus mērķus un vērtības;
- Tuvums attēlā (līdzīgums atbildēs) nenozīmē “iesim nu kopā strādāt” – šis līdzīgums nav panākts, saskaņojot viedokļus vai diskutējot.
“Kurš ar kuru?” šajā gadījumā var arī nenozīmēt “rauties melnās miesās kopā”, bet var būt arī sagadīšanās, sajaucoties partijas ideoloģijai un vēlmei uzminēt, kas iecerētajam vēlētājam varētu patikt. Bet var arī nebūt.
