FIFA pēdējā laikā ir skāruši vairāki nopietni korupcijas skandāli, un šobrīd no amata ir atstādināts tās ilgadējais vadītājs Zeps Blaters. Vēl vairākus ietekmīgus FIFA locekļus pirms dažiem mēnešiem aizturēja policija, bet pār vienu no izvirzītajiem kandidātiem, no amata atstādināto UEFA vadītāju Platinī, šobrīd gulstas ļoti smaga nelegālu maksājumu saņemšanas ēna. Ikvienam ir skaidrs, ka FIFA ir korupcijas saēsta un tai steidzami nepieciešamas pārmaiņas.
Būtībā nākamā gada februārī savā veidā izšķirsies ne tikai vienas organizācijas, bet arī vesela sporta veida – futbola liktenis.
Ja notiks tikai kosmētiskais remonts un jaunais prezidents visu turpinās Blatera garā, no FIFA agri vai vēlu novērsīsies sponsori un sporta karaļa reputācija tiks iemīdīta dubļos pa īstam un visu acīs. Tas ir neizbēgami un, šķiet, to saprot visi.
FIFA vadība šobrīd vairāk atgādina pašapmierinātus un no realitātes tālu atrautus Eiropas Savienības klerkus, kurus primāri uztrauc tas, cik tieši labā viesnīcā viņi varēs pārnakšņot un cik tieši dārgā restorānā pavakariņot. Un nevis, kā attīstīt futbolu vai kā iespējami labākā vietā sarīkot Pasaules kausa izcīņas finālturnīru.
Vēl pirms mēneša šķita, ka drošākās izredzes uz uzvaru ir UEFA prezidentam Platinī, taču nu tās iepriekš jau minētā korupcijas skandāla dēļ ir kļuvušas tuvas nullei. Francūzis sporta veidā un UEFA ir uzsācis vērienīgas un revolucionāras pārmaiņas, kuras, kļūstot par prezidentu, domājams, ieviestu arī FIFA. Tagad ir skaidrs, ka tā nenotiks, un ir liels jautājums – vai pati organizācija vispār saprot, kādu ceļu tai iet?
Vai kāds no atlikušajiem sešiem kandidātiem ir tikpat spēcīgs līderis kā Blaters vai Platinī? Šobrīd par ticamāko nākamo iespējamo prezidentu, pēc visa spriežot, jāuzskata Ali bin al Huseins.
Tomēr viņam nav tā saukto mazo valstu (kuru skaitā ietilpst arī Latvija) atbalsta un ir liels jautājums, vai tādu izdosies iegūt. Lai kāds arī nebūtu bijis Blaters, par futbola otrā, trešā un ceturtā ešelona valstīm viņš tomēr vienmēr rūpējās.
Jā, visticamāk, pārsvarā savtīgu iemeslu vadīts, taču ierindas futbola saimniecību pārstāvjiem svarīgākais bija iegūtais sausais atlikums, nevis aizkulišu politiskās spēles. Tāpēc jordānietim, lai cerētu uz līdzšinējo Blatera varenības balstītāju atbalstu, būs jādod tiem pretī kādi solījumi, un nav skaidrs, vai viņš to būs gatavs darīt un svarīgākais – vēlāk arī sasolīto īstenot.
Jebkurā gadījumā tuvākie mēneši futbolam būs ļoti izšķirīgs laiks, kurā taps skaidrs, vai tas arī turpmāk būs varenākais sporta veids pasaulē, vai arī korupcijas rūsa to saēdīs pilnībā, neļaujot attīstīties un metot lielu ēnu ne tikai pār futbolu, bet sporta industriju kā tādu.
