Ivars Āboliņš: Kurš būs nākamais Latvijas futbola federācijas prezidents?

Uz Latvijas futbola federācijas (LFF) prezidenta posteni ir pieteikušies divi pretendenti – ilggadējais tās vadītājs Guntis Indriksons un ilggadējais viņa oponents Krišjānis Kļaviņš. Vēlēšanas gaidāmas pavasarī un līdz tām noteikti piedzīvosim vēl daudz ko jautru un atraktīvu. 

Par to noteikti parūpēsies Kļaviņš, kuram pēc lieka vārda kabatā nekad nav bijis jāmeklē. Viņš būs aktīvs, pamanāms un skaļš. Un tik pat droši var prognozēt, ka Indriksons visu šo laiku turēsies ēnā, varbūt sniegs kādu interviju, taču kopumā vairāk nodarbosies ar tā saukto aizkulišu darbu. Sabiedriskās attiecības un publiskās aktivitātes nekad nav bijis viņa stiprā pusē un Indriksons vienmēr izvēlējies vairāk dzīvoties tur, kur viņš ir mazāk pamanāms.

Vai Kļaviņam ir izredzes šajās vēlēšanās uzvarēt? Droši vien, ka visgodīgākā atbilde būtu – nē, nav.

Indriksons, visticamāk, savu aizkulišu mājasdarbu nokārtos sekmīgi, iegūs nepieciešamo balsu skaitu un arī turpmāk vadīs LFF. Protams, ja vien nenotiks kādi lieli satricinājumi. Piemēram, tādi kādi nesen notika Lietuvā, kur tiesībsargājošās institūcijas veica kratīšanu LFF telpās un arī tās vadītāja darba kabinetā.

Tomēr neskatoties uz nelielajām izredzēm Kļaviņa, lai cik arī pretrunīgi viņš netiktu vērtēts futbola sabiedrībā, kandidatūras pieteikšana kopumā noteikti ir vērtējama ar plusa zīmi. Indriksonam ir konkurents, biedriem ir izvēles iespējas, turklāt Kļaviņš jau iepazīstinājis sabiedrību ar detalizētu savu Latvijas futbola attīstības koncepciju. Laba tā vai slikta, lai spriež tie, kuriem nāksies balsot. Taču ir piedāvāts pavisam cits skatījums uz lietām un tas noteikti nav maz. Un pārmaiņas ne vienmēr atnes pirmais to vēstnesis vai pirmais, kurš tās pieprasa. Visbiežāk tas ir daudz ilgāks process un pēc visa spriežot tā tas būs arī šoreiz.

Pārmaiņas LFF noteikti ir nepieciešamas un to saprot daudzi. Tomēr tik pat daudzi saprot, ka šobrīd Indriksonam nav reālas alternatīvas – tāda vīra, kurš var atnāk un pārliecinoši viņu sakaut.

Tāpēc var prognozēt, ka daudzi uz savas balss nodošanu par labu Indriksonam skatīsies, kā uz balsošanu par mazāko ļaunumu. Vienlaikus gandrīz tik pat droši var prognozēt, ka, visticamāk, šis būs pēdējais Indriksona termiņš.

Arī no malas LFF prezidents izskatās noguris un četri gadi noteikti ir pietiekams laiks, lai tiktu atrasts cienīgs viņa aizstājējs. Un to noteikti darīs gan pats Indriksons, gan viņa opozīcija. Vai par šo aizstājēju, ja virsroku gūs opozīcija, kļūs Kļaviņš? Atkal – droši vien, ka visgodīgākā atbilde būtu – nē, nekļūs. Taču šīs LFF prezidenta vēlēšanas var kļūt par sava veida robežšķirtni Latvijas futbolā. Lai gan prezidents paliks vecais, neatgriezenisku pārmaiņu process būs sācies. Kādas būs šīs pārmaiņas – to rādīs laiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti