Inita Kresa-Katkovska speciāli no Dohas: Katara – jaunā gadsimta kausējamais katls

Ielidojot Kataras galvaspilsētā Dohā, pirmie ieraugāmi pie pasu kontroles lielu rindu izveidojuši pārsvarā augumā mazi, melnīgsnējie vīriņi. Nodomāju, varbūt viesstrādnieki steidzami izsaukti, lai pēdējā vakarā vēl ko pielabotu, gatavojoties pasaules handbola čempionāta oficiālajai atklāšanai. Pirmie iespaidi nebija tālu no patiesības.

Uzturoties Dohā čempionāta laikā, aizvien pārliecinājos, ka celtniecības darbi apsīkst tikai piektdienās. Kā islāma pasaulē, tā te ir vienīgā noteiktā nedēļas brīvdiena. Citās dienās jau no astoņiem rītā brauc smagie auto, dun āmuri un ar pamatīgiem decibeliem darbojas urbji. Melnā darba darītāji, dienā pārguruši, atpūšas parku zālājos un viņus daudz neuztrauc pilsētas kopaina tūristu vērtējumā.

Doha ir Kataras lielākā pilsēta, un pie Persijas līča galvenokārt nodarbojas ar naftas ieguvi un zvejniecību. Valstī, kur, pateicoties bagātīgajām naftas atradnēm, šobrīd ir panākts iespaidīgs labklājības līmenis, arābi šos līdzekļus izlieto ar pompu – apzaļumo tuksnešus, janvārī uztur pie dzīvības puķu dobes, būvē mākslīgas salas un ceļ vismodernākos namus un sporta halles. Iespējas un ieguldītos līdzekļus apliecina tirdzniecības centrs „Villagio”. Pēc Venēcijas parauga ielu vietā ūdens kanāli, bet gondolas pircējus pieved pie attiecīgās veikala nodaļas. Turpat tirdzniecības centrā iespējams arī uzvilkt slidas un ledus hallē paslidot un vienā iepirkšanas reizē apvienot ziemas priekus ar vasarīgu izbraucienu laivā.

Tuksnesī izveidotā pilsēta atgādina milzīgu būvlaukumu, toties ir lietas, kas pārsteidz un priecē. Pie ikviena iestādītā kociņa pievadīta laistīšanas sistēma. Pat janvārī pie plus 25 grādiem veldzi gaida arī izveidotās puķu dobes un tajā esošās petūnijas.

Mājinieki katarieši visu dara ar vērienu, ir pašpārliecināti gan par savu varēšanu, gan iespējām. Pasaules handbola čempionāta atklāšanas ceremonijā nekas netika tulkots no arābu valodas angliski.

Nauda netiek skaitīta, arī uzaicinot vispieprasītākās estrādes zvaigznes. Piemēram, vienu no mūsdienu jauniešu elkiem Farelu Viljamu, kā arī Gvenu Stefani handbola čempionāta dalībnieki un viesi varēja klātienē redzēt, vien iegādājoties biļeti uz dienas spēlēm.

Sporta arēnā sastaptie līdzjutēji no Dānijas apstiprināja, ka baumas par spāņu fanu noalgošanu ir patiesas. Puišiem Dohā strādā vecāki, paši te studē un viņi apstiprināja, ka katariešiem ir lielas ambīcijas un līdzjutēju algošana notiek arī nacionālajā čempionātā. Taču tas viss darīts ar mērķi attīstīt handbolu, lai sportistiem nebūtu jāspēlē tukšās tribīnēs. Un tās tiešām nav tukšas, īpaši arābu valstu divcīņās. Ēģiptieši, libānieši, tunisieši un indieši ir galvenais darbaspēks celtniecībā. Tā ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc Ēģiptes spēles ir tik labi apmeklētas un spēj piepulcināt līdz pat septiņiem tūkstošiem fanu.

Lielākā Dohas problēma ir sastrēgumi ielās. Kā zināja stāstīt arēnā sastaptais līdzjutējs no Krievijas, kurš pats strādā Dohā, tad šobrīd tiek veidots tāds eksperimentāls ceļu variants. Daudzi no jau uzbūvētajiem un pat nobruģētajiem ceļiem tikšot nojaukti un labāku infrastruktūru radīs citviet, lai cienīgi sagaidītu 2022.gada pasaules futbola čempionāta dalībniekus.

Vai apzināti vai nē, bet sabiedriskā transporta funkcijas veic taksometri. Baltie ir dārgāki un atrodami pie luksusa viesnīcām, bet hoteļa administrācija iesaka naudas taupīšanas nolūkos nolīgt zaļos taksīšus. Reizi pārmaksājot, nākamajās reizēs jau notiek diņģēšanās. Par 20 vietējiem riāliem var aizbraukt 15 minūšu attālumā. Apmēram tikpat jāmaksā par saldējumu, un aukstais deserts nemaksā dārgi. Drīzāk gan takša cenas varētu nosaukt par pieklājīgām, jo, mūsu naudā pārrēķinot, benzīns maksā 25 centus litrā.

Eksperiments ar taksistiem viesa aizdomas, ka ne visi prot lasīt. Angļu valodā elementāras frāzes prot visi, taču, parādot kaut ko uzrakstītu uz lapiņas vai pasniedzot viesnīcas vizītkarti, šoferi ātri novērsās un zvanīja „draugam”, lai tiktu skaidrībā par brauciena galamērķi. Pie taksistiem arī tika noskaidrots, ka islāma valstī oficiāli nelieto alkoholu. Par to jau brīdināja pieczvaigžņu viesnīcas administrācija, ka minibārs ir empty (tukšs).

Taksisti savukārt rādīja mobilajā tālrunī nofotografētas dažādas pudeles un par 180 riāliem bija gatavi tirgot gan vodku, gan nepazīstama nosaukuma brendiju, ja vien tāda vajadzība būšot. Šoreiz nebija, bet žurnālisti – alus cienītāji - jau bija izpētījuši, ka Dohas „Radisson Blue” varot piebraukt un iegādāties hokeja faniem tik pierasto dziru. Daudz vienkāršāk ir dailes cienītājiem, jo islāma mākslas muzejs apmeklētājus Dohā gaida bez maksas. Muzeju projektējis leģendārais Ķīnā dzimušais amerikāņu arhitekts I.M. Pei, kurš radījis arī Luvras muzeja stikla piramīdu.

Katarā ir 2,3 miljoni iedzīvotāju, taču tikai desmitā daļa ir dzimuši katarieši. Valsts finansiāli ieinteresē un nekautrējas dažādos projektos uzaicināt ārvalstu speciālistus arī no Eiropas. Tas liecina, ka nākotnē Katara un Doha varētu kļūt a la Amerika - daudznacionāla valsts ar milzīgām izaugsmes iespējām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt