26. jūlijs - Jāzepa Vītola 150. dzimšanas diena un Annas diena – te esot gandrīz nacionālie svētki. Un tādi tie bijuši arī Vītola dzīves laikā – gan Jāzepa dzimšanas diena, gan viņa kundzes – Annijas vārda diena. Jāzeps Vītols ir teicis – „Gaujiena – mana paradīze”, un mēs – „Kultūras Rondo” veidotāji – tagad esam pārliecinājušies, ka tā tas tiešām ir. Deg sveces un lāpas, lido kāds iztraucēts sikspārnēns, migla ceļas virs dīķiem, kalmes un biškrēsliņi smaržo… Un mūzika skan naktī. Spēlē jaunie mūziķi – „Vītolēni” – muzikāli jaunieši, kuri te jau nedēļu pirms Vītola dzimšanas dienas dzīvo nometnē, muzicē un rada jaunus ansambļus un radošas grupas. Un viņiem šonakt nemaz nenāk miegs..
Deg sveces arī pie krusta Jāzepam Vītolam, kas atvests no Lībekas. Viņš pats pārapbedīts Rīgā. Un kāda maza meitenīte „Anniņu” istabā prasa mammai: „Vai viņš te dzīvoja ilgi un laimīgi?”
Vai ilgi? Laikam ne, bet laimīgi gan.
Gaujienas muižas aldara māju Latvijas valsts piešķir Jāzepam Vītolam 1922.gadā par īpašiem nopelniem. Un vēl 1943.gadā viņš savā paradīzē svin dzimšanas dienu ar kliņģeri, kam uzbērtas brūnās mandeles... Tad seko trimda Lībekā.
Bet šajā sestdienas rītā Gaujienā gan izskatās gandrīz tāpat kā senos laikos, kad Jāzeps Vītols izgājis tā paagrāk makšķerēt Anniņu dīķos, kur dzīvojot tās muzikālās zivis un kur, putnu dziesmas klausoties, tapusi ne viena vien kora dziesma. Tikai ermoņikas viņš pats šoreiz nespēlē. Un tā jau ar tikai tāda līdzību spēle – jo Apes kultūrvēstures gids Jānis Krišjānis tik līdzīgs Vītolam, un tas, kurš torīt makšķerē, ir viņš. Bet ermoņikas piespēlē kāds Māris – vietējais. Izskatās, ka te visi ir muzikāli. Bet būs arī zivis (tās šoreiz ķērušās ne Vītolam), zupa tiek vārīta, lai sagaidītu Latvijas diriģentu kori.
Te staigā diriģents Edgars Račevskis, kurš gaida Dziesmu dienas dalībniekus un šovakar diriģēs „Gaismas pili”. Viņš 1988.gadā atjaunoja Vītola Mūzikas dienas. To sākumi meklējami 1933.gadā, kad Vītols svinēja savu 70.jubileju, sarīkojot Gaujienā nelielus Dziesmu svētkus ar 300 koristu piedalīšanos.
Te Vītola krustmeita, profesore no ASV Maija Zīle, kura pašvaldībai savulaik novēlējusi mantojumā saņemtās mājas un rosinājusi tās atvērt publikai.
Te „Vītolēnu” nometnes vadītāji Ilze Dāve un Vigo Račevskis; te Ņujorkas latviešu kora diriģents Andrejs Jansons, kuram šovakar uzticēts diriģēt „Beverīnas dziedoni”; te „Anniņu” muzeja vadītāja Ineta Riepniece, kura paspēj visus aprūpēt un vēl zivju zupu turēt siltu.
Beidzot atbraukusi arī Televīzija ar Maiju Amoliņu priekšgalā, te gaida vēl kādu filmēšanas grupu, kura pārfilmējot filmu par Gauju, te arī muzikoloģe Zane Prēdele, kura raksta par Jāzepu Vītolu un atbraukusi satikt viņa krustmeitu.
Viņa pa ceļam klausījusies, kā „Kultūras Rondo” raida no Gaujienas, no Jāzepa Vītola paradīzes. („Kultūras Rondo”, 27.jūlijs, pl.11.05 Latvijas Radio 1)
Bet Gaujiena jau domā par Ojāra Vācieša 80.dzimšanas dienu, kas 13.novembrī. Te Ojārs Vācietis skolā gājis. Gaujienas vidusskolai ir Ojāra Vācieša vārds.
