Ingvilda Strautmane: Singa - manas bērnības balss

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Tajā rītā es saku: „Šodien eju ciemos pie Singas”.”

Mans septiņpadsmitgadīgais dēls jautā: ”Kas ir Singa?”

Un es saprotu, ka izaugusi paaudze bez Jaunatnes teātra un radio iestudējumu klausīšanās. Izaugusi paaudze ar Hariju Poteru, internetu, datoriem, mobilajiem telefoniem un sociālajiem tīkliem. Es nezinu, kā pastāstīt - vai teikt, ka Singa ir Karlsons, un Karlsons bija manas bērnības „sociālais tīkls „? Vai teikt, ka Singas balsī runājuši visi mīļie pasaku un lugu tēli, nerātno vilcēnu ieskaitot no „Sniegbaltītes skolas”. Redz, to mans dēls zina, jo šī raidluga izdota diskā. Viņa draudzene savukārt klausījusies, kā Singa lasa pasakas. Nu jau ir labāk. Un vēl es saku - „Singa ir aktiera Gundara Āboliņa mamma”. Jā, to zina pat mans puika - jo Jaunajā Rīgas teātrī redzēts „Oblomovs”’, bet televīzijā katros Jāņos rāda „Limuzīnu Jāņunakts krāsā”. Man ir skaidrs, ka izstāstīt stāstu par Singu radio ir ļoti svarīgi tieši tagad, un es eju ciemos pie Singas.

28. aprīlī aktrisei Verai Singajevskai būs 90. dzimšanas diena, viņa gaidīs draugus ciemos, bet ar mums ir gatava parunāties jau tagad - par radio. Es atrodu daudzas viņas atmiņas par Jelgavas, Nacionālo un Jaunatnes teātri, bet par radio - tā skopāk. Taču Latvijas Radio arhīvā glabājas vairāk nekā 800(!) Singas ierakstu. Varens skaitlis! Singa dziedājusi, runājusi, smējusies, raudājusi, dramatizējusi, režisējusi, vadījusi Radio bērnu dramatisko kolektīvu „Pūpolītis”’. Tagad viņa klausās radio – Latvijas Radio 1 un Klasiku, bet politika viņai nepatīkot, toties patīk hokejs un sporta ziņas, bet viņai esot tāds labs radio ar dažām pogām - kad nepatīk - izslēdz un nebojā garastāvokli.

Singai ir īpaša balss un pirmās pasakas viņa laikam stāstījusi bērnudārzniekiem, jo mācījusies „bērndārznieču seminārā”, bet diplomdarba stundā bērni bijuši traki neklausīgi, viņa nezinājusi, ko darīt, tāpēc sākusi stāstīt pasakas... Un visi pieklusuši un klausījušies… Teātris tomēr vinnēja, un viņa kļuva aktrise, bet pirmoreiz radio viņa uzaicināta 1946. gadā. Sākumā viņai bijušas meiteņu lomas, tad nāca arī puikas un visvisādi dzīvnieciņi. Izskatās, ka visa skaistākā bērnu literatūras klasika ir Singas fondā.

Bet mani nepamet doma, ka Latvijas Radioteātrim būtu pēdējais laiks atdzimt ar jaunu spēku, lai fiksētu labu literatūru labu aktieru balsīs.

Protams, tagad ir svarīgi, lai šie ieraksti būtu pieejami mūsdienu cilvēkiem pierastās un ērtās tehnoloģijās. Arī Latvijas Radio arhīva dārgumi būtu pelnījuši jaunu dzīvi - ar profesionāliem komentāriem un modernos formātos. Ja nebūtu Latvijas Radio arhīva, kā tad es dēlam izstāstītu, kas ir Singa?

Veras Singajevskas 90. dzimšanas dienā - 28. aprīlī, pulksten 11.05 raidījumā "Kultūras Rondo” dzirdēsit, ko man un Zigfrīdam Muktupāvelam izstāstīja Singa... Skanēs arī fragmenti no viņas mīļākajiem radio iestudējumiem. Singa vēl piebilst, ka tad jau viņa paspēšot vēl noklausīties, jo ciemiņi nākšot vēlāk.

P.S. Viņai ļoti patīk pasaka par lāci un vijolītēm. Zilās vijolītes ir viņas mīļākās puķes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti