Ingvilda Strautmane: Rīga-Liepāja-Rīga jeb Kas ir Liepājā, bet nav Rīgā?

Ceļš no Rīgas uz Liepāju šoreiz ir mazliet dīvains, jo apkārt vēl diezgan zaļš, ganās govis un aitas. Tāds dīvains ir 2015. gada novembris. Tas ir novembris, kad Rīgai joprojām nav savas akustiskās koncertzāles. Toties notiek Liepājas jaunās koncertzāles atklāšana. „Lielais dzintars” ir gatavs mirdzēt, zaigot, spoguļoties, spēlēties, bet pats galvenais – skanēt. Skaisti, plaši, lielās zāles otrajā balkonā pat vārda tiešā nozīmē - reibinoši.

Un nepamet uzmācīga doma - kāpēc Rīgā joprojām nav akustiskās koncertzāles?

Liepājas koncertzāles arhitekts Folkers Gīnke no Austrijas  ir pārliecināts, ka arhitektūra stāv uz zemes, tā neizaug no zemes. Ar Liepājas koncertzāles projektu viņš iecerēja radīt jaunu pilsētas identitāti - kultūras identitāti. Viņaprāt, ideālā pilsētā cilvēki pulcētos nevis lielveikalā, bet gan forumā koncertzāles centrā, te viņi sarunātos, tiktos, ja nepieciešams – izlemtu pilsētai svarīgus jautājumus. Tāda ir studija „Civita Nova” ēkas pirmajā stāvā. Pagaidām šīs telpa gaida. Saprātīgos Liepājas pilsoņus un ciemiņus. Arhitekts Folkers Gīnke cer, ka Liepāja pieņems jauno zīmi un identitāti.  

Basbaritonam Egilam Siliņam, kurš dzied atklāšanas koncertā, jautāju, vai Eiropas pieredze ļauj teikt, ka šī ir Eiropas līmeņa zāle un Eiropas līmeņa celtne. Viņš atbild, ka noteikti, pieminot Spānijas Bilbao piemēru, kad tur uzcēlu īpašo Gugenheima laikmetīgās mākslas muzeju. Bilbao pilsētas vēsture tiek skaitīta pirms un pēc Gugenheima muzeja atklāšanas. Līdz ar šo ēku pilsēta kļuva par tūrisma galamērķi. Ir cerība, ka tā varētu notikt arī ar Liepāju. Uz Liepāju brauktu klausīties labus koncertus, apskatīt „Lielo dzintaru”, pabūt pie jūras un redzēt visu pārējo, kas pilsētā labs un vērtīgs. Liepājas vēsture arī varbūt tiks skaitīta līdz un pēc „Lielā dzintara” atklāšanas.

Rīga pa to laiku var tikai cerēt. Uz to, ka būs cilvēki, kas sapratīs un ticēs, ka valsts galvaspilsētai, neskatoties uz labajām reģionālajām koncertzālēm, ir vajadzīga savējā.

Un jātic un jāsaprot ir nevis tiem, kuri spēlē un klausās - jo tie jau to zina -, jātic un jāsaprot ir tiem, kuri pieņem lēmumus, sadala naudu un tur solījumus. Ideālā gadījumā – viņi arī klausās labu mūziku. Bet pagaidām pasaules līmeņa korim – Latvijas Radio korim sava 75. jubileja jāsvin ne Rīgā, bet Rēzeknes „Gorā”.  Vai Rīga nebūtu pelnījusi „Bilbao efektu”?  Tikai nesakiet, ka mums jau ir bibliotēka. Mums vajadzīga bibliotēka, laikmetīgās mākslas muzejs un akustiskā koncertzāle, jo galu galā – ne jau tikai 2014. gadā Rīgai jābūt Eiropas kultūras galvaspilsētai.

Tikmēr govis un aitas mierīgi ganās vēl zaļās novembra pļavās. Viņām nav kalendāra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti