Ingvilda Strautmane: «Raiņa sapņi» neatlaiž ikdienībā

Ja Imants Ziedonis toreiz, Atmodas gados, nebūtu Roaldam Dobrovenskim apjautājies: "Kā iet ar "Tavu Raini"?" un nebūtu devis drosmi, ka vajag turpināt, varbūt mums tagad nebūtu romāna "Rainis un viņa brāļi. Dzejnieka septiņas dzīves". Romānu viņš sāka rakstīt 1987.gadā. Grāmata iznāca 1999.gadā.

Tad droši vien arī "Raiņa sapņi" Latvijas Nacionālajā teātrī būtu citādi, jo režisors, krievu kultūrā augušais Kirils Serebreņņikovs vispirms izlasīja grāmatas oriģinālu krievu valodā, kuru rakstījis krievu kultūrā augušais Roalds Dobrovenskis. Uz Rīgu Dobrovenski atveda mīlestība. Pēc romāniem par Borodinu un Musorgski viņš sāka domāt par Latvijas ģēnijiem - par Raini un Aspaziju.

Viņiem vajadzēja drosmi: Dobrovenskim - rakstīt, Serebreņņikovam - iestudēt. Viņi taču ir "no malas", kuriem vienmēr kāds var pateikt, ka viņi neko no mūsu ģēnijiem un svētumiem nesaprot. Un gan jau kāds tā arī pateica un nodomāja.

Izrādes pēcgarša ir spēcīgāka par  garšu izrādes laikā - tā atzīst Roalds Dobrovenskis, viņu esam aicinājuši Latvijas Radio studijā kopā ar aktieriem Lolitu Cauku un Gundaru Grasbergu - acīmredzot tieši tās spēcīgās pēcgaršas dēļ. Jo izrāde neļauj atgriezties ikdienišķajā domāšanas atslēgā.

Roalds Dobrovenskis (no kreisās), Lolita Cauka un Gundars Grasbergs (foto: Ingvilda Strautmane)

Dobrovenskis uzreiz gan saka: "Romānā ir divi varoņi - Rainis un Aspazija." Palasiet jau 33.lappusē! "Kādas simt piecdesmit verstis no Tadenavas, kaut gan šīs verstis ne toreiz, ne vēlāk neviens nav skaitījis, Daukšu mājās dzīvoja meitenīte, kas bija dzimusi tajā pašā 1865.gadā, dažus mēnešus pirms Jāņa Pliekšāna. Meitenīti un zēnu, viengadniekus, šķīra ne tikai verstis, bet arī gadi: divdesmit astoņi gadi, ko viņiem vajadzēs nodzīvot neatkarīgi vienam no otra. Pēc tam viņi satiksies, kļūs par vīru un sievu."

Rainis esot glabājis visu, tādēļ izrakties cauri vairāk nekā 46 000 dokumentu muzejā Roaldam Dobrovenskim nebija vienkārši, pie tam lasīt rokrakstā un dažādās valodās. Rainis esot saglabājis pat maksājumu kvītis. Nez kāpēc?  Aspazija gan šo to savos dokumentos revidējusi un iznīcinājusi. Romānā ir divi varoņi.

Grāmatas mēdz dzīvot pašas savu dzīvi, gluži fiziski. Pazust, būt prombūtnē, atgriezties visnegaidītākajā brīdī. Šobrīd neesot romāna eksemplāru, ko dot studentiem lasīt. Tāpēc - un tā ir priecīga ziņa - iznāks romāna "Rainis un viņa brāļi" trešais izdevums latviešu valodā un, iespējams, otrais izdevums krievu valodā. Un vēl, iespējams, grāmatā beidzot tiks izdotas  Roalda Dobrovenska krievu valodā tulkotās Raiņa lugas "Indulis un Ārija" un "Jāzeps un viņa brāļi", kas nekad nav izdotas grāmatā un krieviski nav iestudētas.

Bet "Raiņa sapņi" ir uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves. Aktieri izrādes dienā  jau no agra rīta dzīvo ar "sapņu" domām, bet citus jau iepriekšējā  naktī moka bezmiegs.

Rainis nelaiž vaļā. Vai Aspazija. Ir divi varoņi. Un neļauj atgriezties ikdienišķajā domāšanā. Ne izrāde, ne sarunas.

Sarunas ierakstu varat noklausīties Latvijas Radio arhīvā, "Kultūras Rondo", 2015.gada 8.februārī.

P.S. Trīs piebildes:

1. "Man - liela mīkla - es pats," - tā saka Roalds Dobrovenskis.

2. Lolita Cauka vienmēr gribējusi nospēlēt Jāzepu Raiņa "Jāzepā un viņa brāļos". Varbūt Radioteātrī viss vēl ir iespējams?!

3. Ieva Struka pati rakstījusi savu dienasgrāmatu, topot izrādei "Raiņa sapņi".

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti