Ingvilda Strautmane: Jautājumi takas galā jeb pilna galva Stendera

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

„Attālums starp Latvijas Bankas monētu, kuru izdos par godu Stendera 300 gadu jubilejai un šo vietu - ir milzīgs,” saka profesore Māra Grudule Sunākstes mācītājmuižas drupās. Šajā vietā Gothards Frīdrihs Stenders (saukts par Veco Stenderu) pavadīja savas dzīves  pēdējos 30 gadus.  Bet māja ir gājusi un gājusi postā, līdz tagad tiešām viss atbilst norādei „Mācītājmuižas drupas”, tomēr tur atrodamas takas, kuras nezin kurš iemin vienmēr.

Mēs arī, aizbraukuši uz Sunāksti, kapakmeni ar slaveno uzrakstu „Latwis”, apskatījām leģendāro „Balto eņģeli” aiz kapsētas žoga;  izgājuši pa jauno „Bildu Ābices”taku , tomēr bridām tālāk… Tur esot mistiska miera vieta ar lieliem kokiem, kas stādīti īpašās figūrās, ar aizaugušām terasēm. Un ir mistiska sajūta.

Katrai takai jāved uz ko jēdzīgu. Kaut arī pašlaik izskatās, ka taka ved brikšņos, tad tomēr tā ved uz būtiskiem nākotnes jautājumiem. Kā to jēdzīgo atjaunot un iedzīvināt? Kā atgādināt, ka latviešiem jābūt izglītotai un progresīvai tautai?

Šī vieta bijusi Stenderam ļoti svarīga un ražīga,  te tapuši viņa svarīgākie darbi. 18. gadsimta vācu mācītājs ar klasisku, Eiropā iegūtu teoloģijas izglītību, mācītājs, kuram interesē viss - progresīvas idejas, latviešu gēns, valoda, ziņģes, skola, kurā bērniem patiktu iet, jo tur būtu danči un bildes. 

Kāpēc viņam bija tik milzīga interese par latviešu kultūru? Kāpēc viņam bija svarīgi dzirdēt īstu latviešu valodu no zemniekiem un radīt vārdnīcas, gramatiku, rakstību, enciklopēdijas?

Kāpēc viņam bija svarīgi atvieglot sievietes dzīvi un atvest ideju par veļas mašīnu arī uz Sunāksti? Ideja, kas publicēta kādā angļu žurnālā, tolaik piesaistīja Stendera uzmanību. Tagad Viesītes kultūras centrā var apskatīt pēc Stendera zīmējuma radītu veļas mašīnu. Varbūt Eiropas arhīvos, pētot 18. gadsimta vācu presi, mūs gaida vēl kādi Stendera pārsteigumi. Veļas mašīna droši viens būs viens no priekšmetiem, kas kādreiz atradīsies Viesītes Stradiņa skolas Stendera istabā un piesaistīs skolēnu uzmanību. Un gan jau tad viņi meklēs un jautās tālāk par šo vīru, kuram patika sevi identificēt ar latviešiem, kuram tuvas bijušas brīvmūrnieku idejas, kurš lasījis grāmatas Eiropā un radījis grāmatas Latvijā; kuru sauca arī par „Latviešu Da Vinči”…Gan jau pirmajā skolas dienā pa jauno „Bildu Ābices” taku staigās apkārtējo skolu skolnieki un skolotāji, lasīs Stendera pantus, pasmaidīs ar.

Tajās rindiņās ir arī „Augstas gudrības”, piemēram:
Koka gods pie augļiem pazīstams,
Un pie darbiem cilvēks noskatāms.”

Mēs arī takas esam izstaigājuši un Sunākstes baznīcā bijuši, braucam uz Rīgu. Jautājumus, kas takas galā, vedam līdzi un liekam raidījumā par Stenderu. („Kultūras Rondo”, kas veltīts Stendera 300 gadu jubilejai var noklausīties Latvijas Radio arhīvā).

Šoruden, septembra sākumā, Stenderu pēcteči -  Elīze Stendere no Mārburgas  un viņas brālēns  atbrauks uz starptautisko zinātnisko konferencei „Stenders un apgaismība”. Zīmīgi, ka tā notiks Rīgā, Jelgavā un Viesītē, bet noslēgsies ar 18. gadsimta mūzikas koncertu Sunākstes baznīcā.  

Un konferences rīkotāja Māra Grudule vēl domā, cik tālu vest konferences viesus? Es ļoti ceru, ka viņa ievedīs arī tajos brikšņos, kur tās mācītājmuižas drupas, lai tie jautājumi būtu arvien uzstājīgāki un dzīvāki. Un turpinātos pēc 300 gadu jubilejas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti