Ingvilda Strautmane: Aspazija. Rainis. Radio

Tieši šādā laika secībā nākamgad svinēsim lielās jubilejas – 16. martā Elzai Rozenbergai (Aspazijai) – 150; 11. septembrī – tikpat Jānim Pliekšānam (Rainim); 1. novembrī – Latvijas Radio – 90. dzimšanas diena.

Nebūtu jau pārāk solīdi „pielīmēties” cienījamākiem jubilāriem, bet Raiņa un Aspazijas gada festivālam „Pastāvēs, kas pārvērtīsies” dots tik trāpīgs nosaukums, ka tas lieti derētu arī Latvijas Radio.

Vispirms radio, protams, bija tehnisks izgudrojums ar pagaru eksperimentālo periodu. Latvijā – apmēram 20 gadu garumā. Amerikā jau pašā sākumā radio attīstība ir komerciāla, Eiropā – valsts un sabiedrības virzīta. Runā, ka pirmo reizi mūziku pa radio pārraida 1904. gadā. Seko eksperimentu demonstrējumi starptautiskā izstādē 1919. gadā, tad radio strauji kļūst par tā laika modernāko vaļasprieku. Un sāk skanēt radio Parīzē, Londonā, Vācijas pilsētās, Dānijā, Zviedrijā, Austrijā, Spānijā, Padomju Krievijā…1925. gadā radio nodibina arī Ungārijā, Polijā un Japānā. 1925. gada 1. novembrī ir Latvijas Radio dzimšanas diena.

Latvijas Radio nācies izdzīvot, mainīties un pārveidoties, mainoties laikiem, varām un tehnoloģijām. Tas nav nekas jauns, ka jebkura vara vislabprātāk radio redzētu kā sev paklausīgu ruporu un savu dižo uzrunu pastiprinātāju. Tikai līdzekļi dažādām varām bijuši atšķirīgi – no represīviem līdz maigi ekonomiskiem un infantili dezorganizējošiem. Radio ir palicis, neļaujot savu uzticamību un profesionalitāti degradēt ne komercializācijai, ne „šovmenizācijai”, ne „dīdžejizācijai”. Ja gribat, varat to saukt par vecmodīgumu, spītību vai pretošanos nepārdomātām pārmaiņām. Šķiet, ka radio ir uzklausījis, pārdomājis un turpinājis, pirmajā vietā liekot saturu, tad domājis par formu un tehnoloģijām, bez kurām mūsdienās vairs nevar iztikt. Speciālisti strādā, lai radio saturs būtu pieejams jums vēlamā laikā, vietā, saprotamā tehnoloģijā un veidā. Pēdējā laika patīkamākais pārsteigums – Latvijas Radio 1 atzīts par straujāk augošo zīmolu Latvijā.

Skaidrs, ka Aspazija savulaik klausījās radio, viņa bija sabiedriska un moderna sieviete, kurai bija nepieciešamība sekot līdzi tam, kas notiek pasaulē. Viņas radio abonenta kartīte ir tam dokumentāla liecība. Viņas modernās dzīves sastāvdaļa – radio – tagad atrodas goda vietā vienā no istabām atjaunotajā mājā Dubultos. Viņas laikam atbilstošs radioaparāts strādā, un var paklausīties arī Aspazijas balsi. Viņa ir arī runājusi radio. Par Raini tik precīzu ziņu nav. Viņa laiks arī daudz īsāku brīdi sakrita ar radio laiku. Esmu dzirdējusi versiju, ka viņš lasījis kādu savu lugu radio. Dokumentālu apstiprinājumu tam gan nav. Tāpēc Raiņa balss mums ir tikai jāiedomājas.

Kas to lai zina – varbūt jubilejas gads nesīs arī jaunus „balss atklājumus” pašu vai citos Eiropas arhīvos. Tas jau viss mums pašiem – vēsture iedvesmai un jubilejas – pārdomām.  Nākamgad – Aspazija, Rainis, Radio.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt