NATO vienojās Baltijā un Polijā izvietot kaujas grupas, lai tādejādi atbildētu uz valstu bažām pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Kaujas grupu Latvijā vadīs Kanāda, un to veidos vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.
Lēmumu Baltijā un Polijā izvietot kaujas grupas NATO valstu līderi oficiāli pieņēma aizvadītā gada sanāksmē Polijas galvaspilsētā Varšavā. Tagad tas ir īstenojies dzīvē. Šo 1000 karavīru klātbūtne Latvijā patiešām ir nozīmīgs notikums vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tas ir reāls un praktisks apliecinājums alianses pastiprinātai klātbūtnei mūsu teritorijā. Tie ir NATO valstu karavīri, kas turpmāk kādu laiku kopā ar Latvijas karavīriem būs uz mūsu zemes, šeit trenēsies un būs pilnā kaujas gatavībā.
Otrkārt, bataljonu veido sešu dažādu ārvalstu karavīri, kas nozīmē, ka spēki ir starptautiski, un, ja gadījumā, - protams, jācer, ka tā nekad nenotiks, - Latvijai būtu apdraudējuma situācija, tad tas nozīmētu, ka uzbrukums nenotiktu tikai mums vien, bet arī tām valstīm, kuru karavīri ir šajā kaujas grupā. Protams, 1000 karavīri nevar stāties pretī desmit reižu lielākai armijai, taču viņi ir klātesoši, kā pirmais būtiskais šķērslis, kas principā mazina jebkura agresora apetīti kaut ko pasākt, zinot, ka aiz katra šā ārzemju karavīra stāv viņa valsts.
Treškārt, šie karavīri nav vieni savos uzdevumos. NATO ir arī izveidoti ātrās reaģēšanas spēki, kas īsā laikā var nākt palīgā. Tātad arī aiz viņiem stāv vēl papildu drošības mūris.
Ceturtkārt – Latvijai ir ļoti svarīgi, ka kaujas grupas vadību ir uzņēmusies tāda nozīmīga un liela valsts kā Kanāda ar progresīvā premjerministra Džastinu Trudo atbalstu. Turklāt šajās militārajās attiecībās dzimst arī plašākas saiknes un dziļāka sadarbība, kas Latvijai ar Kanādu vēršas plašumā arī citās jomās. Ne velti Latvija bija arī pirmā, kas atbalstīja Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu, un kanādieši pilnīgi noteikti to ir ievērojuši. Un interesanti arī, ka tieši latvietis Pēteris Ustubs būs Eiropas Savienības vēstnieks Kanādā.
Tātad tās nav tikai militāras un vienreizējas saiknes. Protams, arī karavīriem tā ir lieliska iespēja iegūt jaunu pieredzi un ar to dalīties. Latvijai tas ir treniņš sagatavoties un uzņemt tik ievērojamu skatu starptautisku karavīru.
Kopumā pēc Krievijas agresijas Ukrainā un tās dīvainās, neskaidrās situācijas, kas bija iestājusies, un ko piepildīja visvisādi vēstījumi gan no Krievijas puses, gan arī Rietumu ekspertu prognozes, gan Latvijai un Baltijai, un arī visai NATO kopumā bija ļoti svarīgi, lai šī teritorija tuvu Krievijas robežai „nav tukša”, lai aliansei ir skaidrs rīcības plāns, skaidrs vēstījums, kā atbildēt uz šīm bažām un laikus likt saprast, ka Baltija nevar kļūt par „Ukrainu divi”.
Protams, Krievija šo situāciju pels un izmantos, lai attaisnotu savas pastiprinātas mācības, bet, kā dzirdēts no pieredzējušiem diplomātiem, liela daļa no tā ir arī „putas virs ūdeņiem”, jo Krievija ļoti labi saprot, ka 1000 karavīru nav milzīgs drauds. Tā arī labi zina, ka šie karavīri Latvijā ir nevis uzbrukumam, bet miera saglabāšanai, tikai un vienīgi aizsardzības nolūkiem, taču, protams, politisko retoriku Kremlis vērš sev vēlamā gultnē.
Latvijai un arī pārējām Baltijas valstīm un arī Polijai, kur šādas kaujas grupas turpmāk būs, diemžēl būs jārēķinās arī ar dažādām informatīvajām provokācijām mediju telpā.
Jo šādā situācija Kremlim būs ļoti izdevīgi gan diskreditēt karavīrus, parādīt viņus negatīvā gaismā, sliktās attiecībās ar vietējiem, iepīt skandālos. Tās ir labi zināmas un jau iepriekš pieredzētas metodes, ar kurām, diemžēl, būs jārēķinās arī šoreiz. Tāpēc gan atbildīgajiem dienestiem būs jābūt ļoti modriem, gan arī mums pašiem, Latvijas sabiedrībai rūpīgi jāizvērtē, no kurienes un kāda informācija plūst.
Ļoti svarīgs būs septembris, kad Krievija rīkos lielās „Zapad 2017” mācības un par kurām tiešām joprojām zināms ļoti maz. Krievija, protams, drīkst rīkot savus militāros treniņus un tāpat arī NATO, tikai atšķirībā no citām zemēm Krievijas atbildīgās personas nepilda tā saukto Vīnes dokumentu, kas prasa šādu treniņu atklātumu.
Tiesa, intervijā aģentūrai "Reuters" ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess ir pavēstījis, ka Krievijas militāro mācību "Zapad 2017" laikā rudenī ASV nosūtīs uz Baltijas valstīm papildu 600 karavīrus, kas arī ir solis no NATO puses, lai praktiski un arī vēstījuma veidā Krievijai darītu zināmu, ka NATO šo situāciju uzrauga.
Kanādai šī ir iespēja apliecināt savu lojalitāti un saistības NATO, jo tā ir starp tām valstīm, kas vēl nesasniedz NATO prasīto divus procentus no iekšzemes kopprodukta lielo aizsardzības budžetu.
Vēl nesen, esot NATO sanāksmē Briselē un tiekoties ar medijiem, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo vairākkārt piesauca Latvijas vārdu, lai vēlreiz uzsvērtu, ka šīs kaujas grupas vadīšana ir arī skaidrs vēstījums, ka Kanāda maksimāli vēlas būt NATO lojāla un valsts, kas sper soli pirmā.
„Kanāda allaž ir uzskatīta par uzticamu NATO partneri, pie kuras var vērsties. Tā allaž sper soli uz priekšu un piedāvā palīdzību, kas ir nepieciešama NATO starptautiskajās operācijās. Kanāda vadīs kaujas grupu Latvijā, un mūsu iesaistīšanās arī citur pasaulē apliecina to, ka mēs allaž būsim tur, kur ir mūsu sabiedrotie," viņš teica.
Bet, protams, nedz Kanādai, nedz pārējām valstīm šis lēmums nebija viegls, jo tas ir jauns uzdevums. Baltijas reģions ne visām ir pilnībā skaidrs un pazīstams, tas valstīm arī maksā un, galu galā, šīs joprojām neskaidrās un sarežģītās attiecības ar Krieviju liek arī bažīties, vai un kā situācija varētu attīstīties.
