Līdz šim neviena līderu sanāksme nav iztikusi bez intriģējošiem aizkulišu stāstiem, kas pēc tam, kad izgulēts garās diskusiju nakts nogurums un pārkairinātās smadzenes atguvušas spēku, politiķu un žurnālistu aprindās uzvirmo ar jaunu sparu.
Garie Briseles samiti jeb līderu sanāksmes aizrit īpatnējās distanču medībās, jo žurnālisti no sanāksmes telpas sēž krietni atstatu, citā stāvā, aiz durvju durvīm un liftu liftiem, un pie premjeriem aizliegts ierasties pat viņu delegācijas locekļiem. Tādēļ katru ēterā izmestu informācijas graudu te tver ar patiesu kāri.
Aizvadītā sanāksme, kurā valstu vadītājiem bija jāvienojas par ES septiņu gadu budžetu, vēsturē ieies kā pēdējo laiku ilgākais samits, kurā lēmumu kaldināja ilgāk par diennakti, un padomes māju tā arī garajās stundās neatstāja nedz vairums valstu vadītāju, nedz žurnālistu.
Pret otrās dienas rītu preses zālē uz galdiem un grīdas pakrituši ķermeņi bija jau pavisam ierasta aina. Bet izrādās, ka nogurums bija pievārējis arī vienu otru līderi. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico savā viedtālrunī fiksējis skatu, kur saldā miegā, Latvijas premjera Valda Dombrovska virzienā saliecies, pie lielā apspriežu galda saldi snauž bijušais miesassargs un ugunsdzēsējs, tagad Bulgārijas valdības galva Boiko Borisovs. Pārgurums acīmredzami bijis tik liels, ka bulgāru premjers padomes ēku esot pamanījies pamest bez miesassargiem, viens pats devies prom uz viesnīcu un delegācija divas stundas viņam izmisīgi dzinusi pēdas.
Jau vēlā naktī pie medijiem lejas stāvā ieradās Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite, paziņojot: „Kas to būtu domājis, ka uz sanāksmes vietu vajadzēs ņemt līdzi zobu birsti!”
Jāteic, ka gods, kam gods, arī otrās dienas vakarā pēc vairāk nekā 20 bezmiega stundām ne par matu nebija mainījusies prezidentes perfektā frizūra, kas liecināja, ka "dzelzs lēdija", visticamāk, nav atlaidusies uz dīvāniņa nacionālas delegācijas telpās, kā viens otrs viņas kolēģis.
Par Margaretu Tečeri nodēvētais Lielbritānijas līderis Deivids Kamerons, kā vēlāk rakstīja britu prese, satraukumu un izsalkumu remdinājis ar šokolādes batoniņiem. Bet, visticamāk, ēdiens Kameronam nebija ne prātā, kad mirdzošām acīm jau otrās dienas vakarā, viņam pametot padomes ēku un ne ar skatu neaplaimojot pavadīt atnākušos žurnālistus, viņš tik vien kā īsi atrauca: „Jā!”, atbildot uz kolēģu izkliegto jautājumu: „Vai premjers apmierināts?”
Neparasto notikumu topā ierindojās arī Latvijas valdības galva Valdis Dombrovskis, kurš, daudziem pār pārsteigumu, kādā sakaitētā sarunu brīdī esot kliedzis uz ikdienā identiski savaldīgo Eiropadomes prezidentu Hermanu van Rompeju. Tam nebija gatavi noticēt pat ārvalstu kolēģi, kuri kādreiz Briseles gaiteņos pārmijuši vārdu ar visnotaļ nesatricināmo Dombrovski.
Taču Holivudas cienīgā stilā valstij ļoti veiksmīgo rezultātu atzīmēja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Kad īsi pēc pulksten pieciem, jau otrās dienas pēcpusdienā bija panākta vienošanās un katras valsts delegācija devās satikt savus mediju pārstāvjus, poļu žurnālistus aicināja neizvēlēties ierasto nacionālo preses konferenču telpu padomes ēkā, bet gan doties uz netālu esošo Polijas pārstāvniecību. Sākotnējais apmulsums un neizpratne, kā vēlāk klāstīja poļu kolēģi, izgaisusi brīdī, kad ieejot zālē sev priekšā ieraudzījuši ne tikai galdu, pie kura būtu jāsēžas premjerministram un finanšu ministram, bet arī lielu torti, greznotu ar baltās un tumšās šokolādes eirozīmēm. „Šī ir laimīgākā diena manā mūžā. Un man iepriekš nav bijusi labāka iespēja kalpot savai valstij, kā šajā samitā,” bez neviltota aizkustinājuma par rezultātu paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Sagriezis lielo torti, saviļņotais politiķis pats personiski pasniedzis gabalu gan savai komandai, gan pārstāvniecības darbiniekiem, gan arī žurnālistiem. Saprotams, torti necepa pēdējā brīdī, gluži vienkārši Polijas valdībai tandēmā ar budžeta komisāru, arī poli, Janušu Levandovski, bija izdevies nobruģēt stabilu taku vēl ilgi pirms izšķirošajām sarunām.
Iespējams, ka garajā naktī būtu vēl vairāk piedzīvojumu un diezgan droši arī kliegšanas, ja varas krēslos joprojām būtu tādi ekscentriski personāži kā itālietis Silvio Berluskoni vai francūzis Nikolā Sarkozī.
ES Padomes protokola darbiniekiem joprojām atmiņā ir epizodes no Berluskoni izlēcieniem laikā, kad Itālija bija ES prezidējošā valsts. Politiķis pirms samita pavēlējis nomainīt sarkano paklāju pret citu rūsganā krāsā, lai viņa seja TV kameru gaismā izskatītos veselīgāk. Runā, ka jau vairākus gadus valstu vadītāju apspriežu telpā ir aizliegts stiprais alkohols un Luksemburgas premjerministram Žanam Klodam Junkeram par godu arī smēķēšana, jo viņš nav spējis šķirties no dienišķā cigāra.
