Ina Strazdiņa: Uz Parīzi ar dāvanām kamanās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Ja laikapstākļi būtu kritērijs, Latvijai eirozonā būtu jāiestājas jau rīt. Dienā, kad finanšu ministrs Andris Vilks ieradās Briselē ar Latvijas pieteikumu somā, nedēļām pelēcībā un mākoņos grimušo pilsētu pēkšņi aplaimoja liela, sprigana pavasara saule.

Laikazīmju tulki, iespējams, teiktu, ka tas nav bijis nejauši un tas patiešām ir simboliski labu vēstoši, taču skeptiķu balsis joprojām ir pietiekami stipras, lai Latvijas valdība nevarētu sajusties jau grāvi pārlēkusi.

Bez īpašas pompozitātes vēstule no finanšu ministra A. Vilka nonāca monetāro lietu komisāra Oli Rēna rokās. Briselē bāzēto žurnālistu vairākuma uzmanību todien bez žēlastības bija nolaupījusi finanšu krīzē grimstošā Kipra un vēlēšanu kaislību pārkarsētā Itālija. Eiropas Komisija un Eiro grupas vadība vairījās izteikt kādas prognozes vai idejas, kā Latvijai varētu veikties, un, kā sacīja kāds eiroprocesiem pietuvināts cilvēks, tagad arī neko vairāk nevar gaidīt. Eiropas Komisija (EK) neriskēs nākt klajā ar paziņojumiem un nolikt sevi zem dalībvalstu sitiena. EK un Eiropas Centrālā banka tagad trīs mēnešus rakstīs Konverģences ziņojumu, kas būs kā rekomendācija ES dalībvalstu vasaras balsojumam uzņemt vai neuzņemt Latviju eirozonā. Šis laiks būs ļoti izšķirošs.

Briseles gaiteņos, kur biežāk dūmi nozīmē arī uguni, joprojām dzirdams par visai nopietnu nepatiku no dažu svarīgu eirozonas valstu puses par vienotās valūtas grupas paplašināšanos. Francijas vārdu šajā sakarā vienā no nesenajām publikācijām par Latvijas eirostāstu nevairījās minēt arī ietekmīgais „Financial Times”. Francijai neesot drošas pārliecības, ka tieši tagad eirozonai vajadzētu paplašināties, kā arī nepatiktu, ka Latvija, pievienojoties vienotās valūtas grupai, veidotu taupīgo valstu koalīciju ar Vāciju. Šādu versiju gan apšauba Berlīnē strādājoši kolēģi, sakot, ka Latvijas ietekme ir tikpat liela, precīzāk – maza, kā tās ekonomika, un, ja Vācija atbalsta Latvijas pievienošanos eiro, tad cerības nav tik vājas, un Francijas iebildumi drīzāk varētu izskatīties pēc vēlmes iestāties pretpozā Vācijai, kas nenozīmē, ka Francija šo nostāju turēs līdz galam. Procesu pārzinātāji gan uzsver, ka Latvijas valdībai tieši tagad ir jāsāk ļoti aktīvi rosīties un braukt pie šaubīgās Francijas politiķiem, runāt ar varas visaugstāko līmeni, arī ar franču komisāru Briselē, turklāt neizlaist no uzmanības arī citas Francijai sabiedrotās valstis, piemēram, Itāliju, kā arī Spāniju, ar kuru ieilgusī vilcienu iepirkuma sāga mums nemaz nepalīdz.

Latvijas ceļam uz eiro, protams, ir arī stabili atbalstītāji – pārējās Baltijas valstis, Somija, jau pieminētā Vācija. Skaidrs, ka ar otru prāta pusi eirozonas valstis saprot, ka jaunas dalībnieces uzņemšana būtu labs signāls pēdējos gados krīžu un neuzticības traumētajiem tirgiem. Tātad jaunākās, neoficiālās Briseles gaiteņu prognozes ir, ka Eiropas Komisijas ziņojums Latvijai būs labs, Eiropas Centrālās bankas – ne tik labs (arī Igaunija savulaik saņēma visai negatīvu novērtējumu), un visu, protams, izšķirs vasara, ES dalībvalstu balsojums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti