Aiz dzelzs žoga tālumā vīd Rietumu spārna (The West Wing) zemais stāvs. Tā ir ēka, kura šodien būs Baltijas notikumu epicentrā. Tieši tur ASV prezidents Baraks Obama tiksies ar Baltijas valstu līderiem. Pie Baltā nama vārtiem sapulcējies pulciņš žurnālistu – vairākas televīzijas komandas un rakstošie kolēģi no Lietuvas un Igaunijas. Kāds sirms kungs ar CNBC karti kaklā apstājas un noprasa, no kurienes esam. Kad sakām, ka no Baltijas, viņš ir sajūsmā, jo reportējis no šīm zemēm Atmodas laikā.
Good luck, guys!”1 viņš pamet ar roku.
Pulkstenis tuvojas vieniem. Laiks doties iekšā. Atbildību par mums uzņēmusies omulīga, melnādaina dāma ar skaļu balsi. Vispirms pārbaudēm jāatdod TV kameras, mikrofoni, fotoaparāti un datori. Tad cauri skenerim jādodas pašiem. Liela jautrība izceļas brīdī, kad Baltā nama sargi, skatoties pasēs, mēģina izsaukt mūsu vārdus. Esmu pēdējā un Inas vietā pārtopu par Ainu, bet tas ir nieks salīdzinājumā ar tiem burtu musturiem, ko piedzīvo lietuvieši un igauņi.
„Mīļo pasaulīt, kas par vārdiem!”, drukns vīrs slauka no smiešanās un piepūles norasojušo pieri, bet līdz ar to viss uztraukums vismaz mūsu pusē pazudis kā nebijis.
Mums katram piešķir rozā krāsas apmeklētāja kartīti ar lielu baltu burtu „A”, kas metāla ķēdītē jāpakar kaklā. Pagalmā gar koši zaļu, rūpīgi koptu mauriņu ved asfaltēts ceļš un paveras skats uz baltām kolonnām pie Rietumu spārna ieejas. Ceļa labajā pusē, kas pašā galā iegriežas līkumā, sastājušās TV komandas stand-up pozīcijās, proti, žurnālists ar seju pret kameru, Baltajam namam stalti slejoties fonā. Turpat Rietumu spārnā ir iekārtota arī preses zāle, kas ir pieklājīgas viesistabas lielumā, salīdzinot ar tām milzu telpām, kādas atrodamas Briseles institūcijās. Priekšā podests, no kura žurnālistus uzrunā ASV prezidents, un pults virsmā iebūvēti divi ekrāniņi, kuros, acīmredzot, parādās runātāja teksts.
Aiz zāles šauros labirintu gaiteņos katrs pie sava darba galdiņa iekārojušies Vašingtonā bāzētie žurnālisti. Tā ir tikai saujiņa no simtiem Vašingtonas pastāvīgo korespondentu, tā kā šis ir viens no populārākajiem mediju punktiem pasaulē blakus Briselei, Londonai un Maskavai. Klab datora taustiņi, pašā galējā telpā, iemetot centus našķu automātā, var nopirkt čipsus vai nelielā virtuvītē uzvārīt tēju un kafiju. Krūzi zaļas karstas tējas iemalkoju kopā ar Lietuvas kolēģi, kura Vašingtonā dzīvo un strādā jau divdesmit gadu. Efektīgā, blondā dāma rudzupuķu zilajā kleitā runā ar spēcīgu amerikāņu akcentu. Viņai ar vīru ir pašiem sava mediju aģentūra. Lietuvas laikrakstiem viņa raksta no brīvas gribas.
Te ir satriecoši interesanti," viņa saka. „Absolūts centrs – politika, domnīcas, dzīve mutuļo,” un pasūrojas, ka diemžēl Lietuvas presei starptautisku norišu vietā vairāk interesē vietējie skandāli.
Ap diviem sākas kustība zālē. Visi bariņā stājamies pretī izejai, kas ved dziļāk Rietumu spārna telpās. Mums būs ļauts fiksēt visu četru prezidentu uzrunas. Vairākas minūtes nepacietīgas mīņāšanās un dodamies tālāk pa gaiteņiem līdz Kabineta zāles durvīm. Visu garo gājienu pavada Baltā nama darbinieki un drošības sargi. Aiz kabineta durvīm dzirdama attāla rosīšanās. Prezidenti acīmredzot ieņem vietas preses sagaidīšanai. Žurnālistu grupa, kurai pievienojušies arī Baltā nama pastāvīgie korespondenti, izaugusi līdz 30 cilvēkiem, un šaurajā priekštelpā klusa čabināšanās pāraug viļņveidīgā troksnī, ko ik pa laikam ar skaļu: ”Šššššš!!!!” pārtrauc Baltā nama personāls. Negaidīti Kabineta zāles abas durvis ir vaļā, un, kamerām raujoties pirmajās rindās, lai ieņemtu labākās pozīcijas pie galda, kā lavīna iebrāžamies telpā un sastājamies puslokā. Ja pareizi atceros, visu šo laiku manas kājas neskāra zemi.
Baraks Obama sēž vidū ar Baltijas prezidentiem un viceprezidentu Džo Baidenu abās pusēs. Viņš sāk uzreiz par Sīriju. Ieņemu vietu galda labajā sānā, ko uzmana pie zemes notupusies maza, stingra, jauna dāma. „Tālāk nedrīkst!” viņa aizšauj roku priekšā iedomātam slieksnim, ko, acīmredzot, pārkāpju, kad cenšos uz galda novietot savu diktofonu.
Būtu tikai godīgi atzīt, ka pārējā starptautiskā prese lielākoties ir te, lai dzirdētu Obamas vēstis par Sīriju. Baltijas prezidenti galvenokārt interesē mūs – baltiešus un aģentūras, kas fiksē visus notikumus. Te arī top vēsturiskais kadrs - Obamas paziņojums par Sīriju ar Latvijas karogu fonā, kas pēcāk aplido pasaules lielākās televīzijas un ziņu portālus.
Prezidenti runā 20 minūtes, jautājumu un atbilžu daļa nav paredzēta, un tad, kad Baltā nama saimnieks saka „Paldies!”, mums telpa ir jāatstāj, taču tas nenotiek uzreiz, jo protokolu sašķoba kāda amerikāņu kolēģa negaidīti izsauktais jautājumu par Sīriju.
Obama atbild, turklāt ilgāk, nekā cerēts, bet visi nākošie jautājumi jau savērpjas necaururbjamā troksnī, kad cits caur citu mani amerikāņu kolēģi raujas pie vārda, vienlaikus stingru roku vadīti uz izeju.
Jau aiz durvīm emocijas joprojām sit augstu vilni. Ar kolēģiem pārrunājam visu, kas dzirdēts, arī pašu procesu - kādēļ telpā liegts ienest statīvus, kā bijis filmēt no pleca, cik stabila vai raustīga bijusi bilde, kā ar skaņas kvalitāti un tā tālāk.
Baltajā namā mums lemts uzkavēties vēl mazliet ilgāk par stundu, apaļai, lielai saulei spīdot tieši sejā, ierakstīt intervijas ar Baltijas līderiem pie Rietumu spārna kolonām, zibens ātrumā uztaisīt „stand up” un bez kavēšanās doties prom. Personāls mūs pavada laipni un draudzīgi. Aicina atgriezties. Jau pie vārtiem saprotu, ka teju stundu esmu palikusi bez telefona sakariem. Manējā signāls nobloķēts. Drošības dēļ. LTV kolēģis Aigars Kovaļevskis atceras, ka viņam tā gadījies iepriekšējā reizē Baltajā namā. Zinu, ka palikt bez signāla mobilajā telefonā var visur tur pasaulē, kur atvaira iespēju aktivizēt spridzekļus, starp citu, arī lielākajās pilsētās ASV un citu aktuālāko vēstniecību rajonos.
Jau pēc stundas, malkojot ledus kafiju un klausoties cikāžu kori vietējā kastanī, rakstu pirmos teikumus reportāžai. Latvijā ir pāri pusnaktij. Vašingtonā vēl pēcpusdiena. Vispirms ir jātop ziņai, iespaidi būs pēc tam, un to ir daudz, tik daudz …
1 Labu veiksmi, draugi! (angļu val.)
