Ina Strazdiņa: Nebrauciet uz Kaliforniju! (Moldovas piezīmes I)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

„Jums uz kuru lidostu?” vaicā taksometra šoferis, kurš piebraucis pēc labas ilgākas gaidīšanas. Esmu jau brīdināta, ka – tā kā ir Lieldienu rīts – Kišiņevā šodien neviens nesteigsies. „Uz starptautisko,” atbildu saminstinājusies, bet viņš skaļi iesmejas un uzsit ar drukno plaukstu pa stūri: „Bet mums jau tik viena ir!”.

To, ka Moldovā cilvēki joko un labestīgi āzē īpaši ārzemniekus, četrās dienās esmu gana sapratusi un smejos līdzi, bet esmu arī pamanījusi, ka bezbēdīgums pēc mirkļa var pāraugt ļoti nopietnās un pat skaudrās sarunās par to, kā Moldovai klājas un kas šajā krāsainās zemes portretā skaists un kas greizs.

Foto: Ina Strazdiņa

Kišiņeva sasilusi aprīļa saulē. Garām slīd bulvāri, ielas, tilti, staļinlaiku un jaunlaiku nami. Mans šoferis atkārto to, kas jau daudzreiz te dzirdēts, proti, ka pie varas ir oligarhi, kas šiverē pa valsts kasi kā pa savu kabatu, liels bezdarbs, nabadzība, cilvēki turpina plūst uz ārzemēm, daudzi ilgojoties pēc padomjlaikiem, kad vismaz izglītība un medicīna bijusi par brīvu, Rietumiem Moldovu vajagot tikai tirgum, lai būtu, kur izgāzt lētās mantas.

Klausos un domāju par vēl kādu citu sarunu, pirms īsa mirkļa taksometru gaidot. Valērijs, no viesnīcas reģistratūras, naģenē un lielās apaļās brillēs, aizgūtnēm sodījās par  Kremli un Putinu, sakot, ka Moldovai beidzot jātiek uz zaļa zara, ka jātiek vaļā no padomjlaiku mantojuma, korupcijas, zagšanas, ka neko nevajag kā agrāk, ka jauniešiem jābrauc uz Eiropu un jāmācās.

Pie lidostas pieripojam ātri un bez sarežģījumiem un, kaut pabijuši zem viena jumta tik pārdesmit minūtes, atvadāmies ļoti sirsnīgi. „Beregiķe sebja, daragaja*, ” abās plaukstās saņēmis manējo, šoferis plati smaida. „I vi sebja, pustj Bog pomožet*.”

Ja no Moldovas cilvēku domām par valsti, politisko kursu un nākotni varētu noaust seģeni, tā iznāktu raibi rūtaina, bet diezgan lielu daļu tajā aizņemtu padomjlaiku sarkanā karoga krāsa. Moldovā vietējie paši smej, ka daudziem pagultē vēl glabājas Ļeņina bildes un sirpis un āmurs. Ne velti pēdējās vēlēšanās vairums gāja balsot par Kremļa atbalstītajiem sociālistiem, kuros sastājušies bijušie aktīvie komunisti. Lai gan sociālisti neatzīstas, ka saņēmuši naudu no Maskavas, gan politologi, gan vienkāršā sabiedrība netic, ka partijai pašai būtu pieticis savu līdzekļu, lai teju visu galvaspilsētu „izrotātu” ar priekšvēlēšanu plakātiem, kuros partijas līderi redzami pie viena galda ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī piepildītu televīzijas ekrānu ar jaudīgām reklāmām, aicinot Moldovu izvēlēties Krievijas kursu. Nostrādāja. Vēsturiskā atmiņa iesnaudās par dzelzs priekškara laikiem, kad Staļina represijas Moldovas zemi bija nobradājušas melnu, kad uz Sibīriju un Kazahstānu izsūtīja inteliģenci un zemniekus, kad vietējiem uzlika tik lielas nodevas, ka cilvēki mira badu, ka 1985. gadā padomju ideologu izdomātā sausā likuma dēļ gandrīz līdz pēdējai stīgai iznīcināja Moldāvijas vīnogulājus.

Foto: Ina Strazdiņa

Taču arī proeiropeiskais zars Moldovas politiskajā kokā nekalst un to laista sabiedrības atbalsts, īpaši jaunākā paaudze. Daudzi gan saka, ka šo partiju galvgalī iesēdušies oligarhi sagroza priekšstatu par Eiropas vērtībām – atbalsta Rietumu kursu, bet ar valsts finansējumu rīkojas necaurspīdīgi. „Ekonomiskā elite Moldovā ir saplūdusi ar politisko, tur tā bēda,” man saka kāda Kišiņevā bāzētas starptautiskas organizācijas darbiniece. Moldovas sabiedrība arī šajos neatkarības gados nav spējusi pietiekami attīrīties no padomju laiku paliekām – korupcijas, un arī tas būtiski bremzē attīstību. „Daudzus gadus vienlaikus centāmies attīstīties divos virzienos, taču ja tā rīkojas, tad absolūti nekas nesanāk un tu paliec uz vietas,” to, kādēļ Moldova atšķirībā no Baltijas nav izrāvusies līdz Eiropas Savienībai, saka bijušais Moldovas ekonomikas ministrs, tagad Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Valeriu Lazars.

Ar 300 eiro lielu vidējo algu Moldovas iedzīvotāji patlaban ir nabadzīgākie Eiropā. Divdesmit četrus gadus vecā Tatjana, kura garas stundas vada tūrisma kompānijā, mēnesī nopelna 150 eiro. Veselu stundu stāvam Kišiņevas kņadas vidū un klausos viņas stāstā par pieredzi Anglijā, kur, vienkāršus darbus darot, viņas vārdiem runājot, varējusi dzīvot kā princese. Mājās pasaukusi mīlestība, bet Tatjana nožēlo. „Kas ir mīlestība, ja nav naudas. Draugs neļauj, bet es laikam saņemšos un braukšu.”

Briselē Moldovu uzskata par pirmrindnieci, no visām sešām Austrumu partnerības valstīm vistālāk tikušo, un var tikai minēt, vai un kā viss mainītos, ja valdību būtu izveidojuši sociālisti. „Mēs taču pēc būtības neiederamies Eiropā, kaut vai savas mentalitātes dēļ. Mums pat sliežu platums ir tāds kā Krievijā, paskatieties, kā mēs maizi cepam, kādas mums ir pudeles, ņemat kuru produktu gribat, tas ir viss ir padomju standarts,” enerģiski stāsta viens no sociālistu spilgtākajiem pārstāvjiem, politologs pēc izglītības un kazahs pēc tautības Bogdans Cirdja.

Ļoti personiski man gribas, lai Moldova iztur. Lai iztur vējus un spiedienus, komunistus un oligarhus. Lai saredz cerību cilvēki, kuri, ciemiņus gaidot, galdus klāj trīs līmeņos, liek šķīvīšus kā piramīdā, stutē aiz maliņām citam citu virsū, kuri tūlīt pēc Lieldienām garas stundas vada kapos pie saviem tuvajiem, tiekas, runājas, apdāvinās, kuri dara vīnu ne par matu sliktāku kā franču vai itāliešu smalkajos reģionos, kuri dzied un dejo kāzās, bērēs vai vienkārši mājas svinībās, un dara to tā, ka operas raud pēc zudušiem māksliniekiem. Kuri glabā pagaldē ļeņinekļus un bīstas Dieva, kuri dzīvo un cīnās, kā paši saka, visu varu un impēriju iekāroti, kuriem var pārmest blatus, kukuļņemšanu un došanu, bet ne slinkumu un kūtrumu.

Katru rudeni, oktobrī Moldovā ir vīna svētki, kad pilsētās un ciematos zemnieki izrāda, tirgo un cienā ar savu produkciju. Tūristi, arī no Latvijas, braucot simtiem. Vietējie necilā glāzi tāpat vien, pie katras ir tosts vai anekdote. Kāds tūrists viesojoties Milestii Mici vīna pagrabos viesu grāmatā atstājis ierakstu: „Jums nevajag braukt uz Kaliforniju. Tepat ir kāpnes uz debesīm.”

* Sargājiet sevi, dārgā! (no krievu val.)

** Un jūs arī sevi, lai Dievs palīdz! (no krievu val.)

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti