Ina Strazdiņa: Ledāja bēres

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Grupa cilvēku biezās jakās un slēpošanas cepurēs šķērso akmeņainu, brūni pelēku klajumu. Tālumā vīd zilganu kalnu grēda. Šī ir vieta, kur vēl pirms desmit gadiem pletās ledājs.

Pirms pieciem gadiem – ledāja cietā, stiklotā kārta bija palikusi tik plāna, ka Islandes vadošie ledāju pētnieki to pasludināja par mirušu. Tagad cilvēki ir atnākuši no tā atvadīties pavisam un tukšajā laukā uzstādīt vienkāršu akmens pieminekli ar plāksni, kas vēsta par kādreizējo ledāja godību. “Ja tā turpināsies, pēc 200 gadiem visi Islandes ledāji būs miruši,” saka vides pētnieks Odurs Sogurosons.

Tā ir viena no ziņām, kas pirmdienas, 19. augusta, rītā redzama pasaules aģentūru ziņu lentēs un ko vēlāk pārpublicē “The Guardian”, “The New York Times” un citi mediju milži.

Tajā pašā dienā un faktiski arī stundā atrodu vēstis, ka Vācijas kanclere Angela Merkele runā ar Ziemeļvalstu līderiem par to, kā cīnīties ar globālo sasilšanu un ka Vācija pēc trīsdesmit gadiem vēlas būt “klimata neitrāla valsts”, proti, piesārņojumu samazināt līdz absolūtam minimumam.

Izklaides ziņās lasu, ka zvaigžņotais spāņu aktieris Havjers Bardems ANO konferencē Ņujorkā aicina glābt pasaules okeānus. Bet vēl nopietnajā sadaļā atgriežos pie meža ugunsgrēka Kanāriju salās. Jau kopš svētdienas liesmas plosa izsusējušos dabas parkus. Evakuēti ciemi un viesnīcas. Cilvēki pludmalēs noskatās, kā no mežiem veļas tumši dūmi. Glābēji dzirda karstuma izvārgušu suni.

Tikmēr sešpadsmitgadīgā zviedru vides aktīviste Grēta Tūnberga par spīti skepsei, kritikai un pat draudiem internetā turpina savu ceļu jahtā uz septembra nogalē gaidāmo ANO klimata samitu Ņujorkā.

Gatavoju ziņas “Rīta Panorāma” pusstundām

un kādā brīdī nodomāju, vai ir gaumīgi tik daudz pievērsties klimata tēmai un kādēļ tik daudz pēkšņi viena vēstījuma ziņu.

Manuprāt, atbildes ir vairākas. Vasara un īpaši augusts ir laiks, kad norimst politiskais troksnis. Tas nenozīmē, ka ir beigušies neskaitāmie konflikti un kari pasaules kontinentos, taču krietni mazāk nekā gada aktīvajos mēnešos valdības, politiķi, organizācijas, grupas un grupējumi izšķiras par lēmumiem, jauniem soļiem, krīzēm un akcijām. Protams, ir izņēmumi – tieši augustā Krievija iebruka Gruzijā un sākās Līča karš, un mums pašiem, ja atskatāmies vēsturē, uzplauka atmodas procesi. Taču kopumā vasara īpaši ārpolitikā mēdz būt rāmāks laiks. Briselē, piemēram, augustā institūcijas oficiāli ir slēgtas.

Arī šādā laikā ziņu radars meklē auglīgus ūdeņus un atrod tos dabā. Klimata sasilšana ir sens temats, kas līdz šim nav bijis uztverts pietiekami nopietni. Aizvien vairāk un vairāk mums ir vasaras, kurās deg, izdeg, applūst, turklāt ne vien eksotiskās zemēs, bet pašu Latvijā plosās orkāni, un kā tagad Islandē – sāk apglabāt arī ledājus.

Vārdu sakot – klimata laiks ir klāt. Realitātē! Tas vairs neelpo pakausī, bet sejā. Un pasaules ziņu lentes to apliecina.

Medijos mēdz valdīt kampaņveidīgums, respektīvi, ienākt virstemati, kam ir globāla nozīmība un par ko runā daudz, plaši un ilgi. Savulaik, piemēram, bija finanšu krīze, tad migrācija, terorisms, Sīrija, “Brexit” un tā tālāk un tā joprojām. Tagad savu vietu ieņems klimats un ne tikai ziņās par izdegušiem mežiem. Tā ir realitāte, kas jau ir sākusi un arī turpmāk diktēs politisko dienas kārtību, biznesa vidi, zinātni, mākslu, kultūru, cilvēku savstarpējās attiecības, noteiks jaunus drošības draudus.

Ne velti aizvadītajā Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas rīkotajā pavasara ekonomikas sanāksmē Vašingtonā valstis vienojās turpmāk klimata aspektu iekļaut arī budžeta veidošanas procesā, proti, gan kā mazināt sasilšanu, gan attīstīt zaļo ekonomiku.

Gudri politiķi un uzņēmēji ir sapratuši šīs tēmas jaudu. Paredzams, ka rudenī klimata portfelis būs viens no iekārojamākajiem arī Briselē, sadalot komisāru atbildības jomas, gluži kā savulaik enerģētika. Kādēļ gan par to nepacīnīties Latvijai? 

Man arī gribētos zināt, kāda ir mūsu valdības tautsaimniecības un politikas stratēģija klimata pārmaiņu laikā, ko plāno uzņēmēji, lauksaimnieki.

Tie ir jautājumi, kurus mums, žurnālistiem, nāksies uzdot vairāk un vairāk.

Atzīšos – klimats un vide ir tēmas, kurās grūti palikt neitrālam, īpaši, ja trešo gadu pēc kārtas tavās lauku mājās kādreiz pilna līdz malām, bet tagad ilgstoši ir sausa aka. Apsveicama ir sabiedrībā zināmu žurnālistu un bezatkritumu “Zero Waste” kustības vadītājas izveidotā vides biedrība “DARI”.

Un būs jādara, jo klimata izmaiņas to piespiedīs. Latvija, lai arī pilna citu problēmu un šķietami pagaidām lielus draudus nejūt, nav atrauta no pasaules. Sinoptiķi saka – pēdējos desmit gados Latvija līdzīgi kā citas pasaules valstis sasilst. Nedaudz un lēni, taču temperatūra stabili aug. Mums, par laimi, nav ledāju, bet ticu, ir vēl daudz vairāk ko zaudēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti