Pieredzējušais politiķis, kurš teju divas dekādes vadījis Luksemburgas valdību un tagad nākamos piecus būs Eiropas līmeņa varas priekšgalā, izveidojis līdz šim nepieredzētu portfeļu un atbildību grozu, kas pirmajā mirklī daudziem preses zālē lika raukt uzacis un šaubīgi grozīt galvu. Taču pienākumu sadale, kas sākotnēji šķiet greiza un pretrunā ar loģiku, izskatās, būs visai tālredzīga.
Jaunajā EK, atšķirībā no iepriekšējās, ir izveidoti septiņi viceprezidenta amati. Pirmais viceprezidents būs līdzšinējais Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermanss, pārējie - Somijas bijušais premjers Jirki Katainens, Igaunijas bijušais premjerministrs Andruss Ansips, Slovēnijas vēl esošā premjerministre Alenka Bratušeka, Latvijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, līdzšinējā Eiropas humānās palīdzības un krīžu komisāre bulgāriete Kristalina Georgijeva un Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā, itāliete Federika Mogerīni.
Viceprezidenti katrs atbildēs par noteiktu virsjomu, kas nozīmēs cieši sadarboties ar attiecīgās tēmas komisāriem. Piemēram, Dombrovska gadījumā, kuram ticis viceprezidenta amats ar nosaukumu „Eiro un sociālais dialogs”, nāksies sadarboties ar sešiem komisāriem, kas atbildēs par ekonomikas, finanšu, nodokļu, muitas, nodarbinātības, sociālo lietu, kvalifikācijas, darbaspēka mobilitātes, iekšējā tirgus, rūpniecības un citām jomām.
Pietiekami plašs un ļoti nopietns darba lauks. Taču ar šādu kārtību, radot viceprezidentu vietas, Junkera komisija ir izskaudusi faktu, ka portfeļus rada radīšanas pēc. Patiesībā to kļūst mazāk, un līdzīgas tēmas koncentrējas it kā vairāku cilvēku rokās, taču ar mērķi iegūt daudz lielāku uzmanību un rīcības spēku. Tas, kā vairākkārt uzsver Junkers, būs „darbs komandā”.
Vārdu „komanda” Junkers preses konferencē Briselē, kur oficiāli atklāja atbildības portfeļus, lietoja vairākkārt, jauno komisijas sastāvu raksturojot gan kā „Junkera komandu”, gan kā „futbola komandu”, kuras kapteinis būdams, viņš paturot tiesības arī spēlētājus atsaukt, ja viņi savu darbu darīšot slikti.
Junkera komandai ir vairākas uzreiz manāmas iezīmēs. Pirmkārt, te nešķiro valsts piederību, pretēji diviem iepriekšējiem EK sasaukumiem, bet gan priekšroku dod cilvēku spējām un personībai. No septiņiem viceprezidentiem četri ir no tā sauktajām jaunajām ES dalībvalstīm jeb tām, kuras Savienībai pievienojās 2004. gadā vai pēc tam (Bulgārija).
Otrkārt, portfeļu sadalījumā Junkers ir izaicinājis stereotipus un šķietami neiespējamo. Pirmajā mirklī liekas - rīkojies neloģiski un ačgārni, iedodot ne tās atbildības sfēras ne tiem cilvēkiem, taču vēlāk jāatskārš, ka tā tomēr ir precīza un mērķtiecīga taktika. Tā, piemēram, Grieķijas komisāra kandidātam piešķirts migrācijas un iekšlietu portfelis, lai gan Grieķija ir no tām valstīm, ko pati Eiropas Komisija gadiem rāj par nespēju apieties ar imigrantiem un cilvēku turēšanu pagaidu nometnēs drausmīgos apstākļos. Rumānijai uzticēts reģionālās politikas portfelis, lai gan Rumānija ir viena no tām valstīm, kura ar lielām problēmām apgūst reģionu attīstībai domātos fondus un tiek kritizēta par korupcijas gadījumiem.
Pretēji gaidītajam, Junkers nav sodījis Lielbritāniju par to, ka tās valdība asi iestājās pret viņa iecelšanu amatā, saucot par vecu, konservatīvu federālistu, ar kuru neko nevarēs sarunāt un kuram Eiropas modernizācijas idejas ir svešas, taču Lielbritānijas komisāra kandidāts ir ieguvis vienu no spožākajiem portfeļiem – finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi, kapitāla tirgus savienība. Virknei valstu, kuras nav eirozonā, ir iedalīti portfeļi, kas liks par to rūpēties, domāt un tuvinās šo jautājumu risināšanai, piemēram, Zviedrijai, kam piešķirts tirdzniecības portfelis, Polijai, kam ticis iekšējais tirgus, industrija un uzņēmējdarbība, Dānijai, kas atbildēs par konkurenci.
„Visu vai neko” – tā par Junkera jauno komandu izsakās Rietumu presē, norādot, ka tā izskatās arī daudz politiski spēcīgāka par iepriekšējo, ņemot vērā bijušo premjerministru un ministru skaitu komisāru rindās (18 no 28 kopumā), taču virkne ekspertu atturas izdarīt secinājumus, norādot, ka šis sastāvs un struktūra ir tāda, par ko labāk pagaidām neizteikties. Ja Eiropas Parlamenta noklausīšanās sietam visi tiks cauri bez nokļūšanas pelavu maisā, tad pēc 1. novembra Junkera futbolkomandas iesistos vārtus varēs pamazām sākt gaidīt un, cerams, arī skaitīt.
