Ina Strazdiņa: Aiziet Ukrainas advokāts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Vēlēšanas Zviedrijā, kurās uzvaru guvuši sociāldemokrāti, radījušas spēcīgu atvilni visā Eiropā. Izrādās, ka mierīgā, salīdzinoši stabilā, bagātā ziemeļvalsts ar aizejošo centriski labējo Frēdrika Reinfelta valdību ir bijis izšķirošs spēlētājs dažādos svarīgos lēmumos ne tikai pašā Eiropā, bet arī ārpus tās robežām.

Par kreiso uzvaru Zviedrijā var priecāties Itālijas un Francijas varas politiķi, kuriem šis ir piemērs, ka sabiedrība var nosliekties taupības attieksmei pretējā virzienā, taču nopietnu sabiedroto ir zaudējusi Lielbritānija un tās premjerministrs Deivids Kamerons, tā kā Reinfelts bija ciešs britu sabiedrotais gan cīņā par samazinātu Eiropas Savienības (ES) budžetu, gan britu iespējām pārskatīt attiecības ar ES.

Īpaši tagad, kad Apvienotā Karaliste cīnās ar Skotijas vēlmi atdalīties un iekšējām kolīzijām par palikšanu ES sastāvā vai aiziešanu no tās, Zviedrija ar līdzšinējo varu būtu bijis nozīmīgs atbalsta plecs.

Zviedrija, jāteic, pēdējos gados ir bijusi arī svarīga Austrumu partnerības idejas karognesēja. Ārlietu ministrs Karls Bilts, kurš tiek uzskatīts par vienu no ES ārpolitikas redzamākajiem virzītājiem un stratēģiem ar spēju būt diplomātam un vidutājam konfliktos, kopā ar Polijas ārlietu ministru Radoslavu Šikorski savulaik radīja Austrumu partnerības ideju, proti, veidot ciešākas politiskās un ekonomiskās saiknes ar virkni bijušo PSRS valstu. Bilts ir bijis ciešs sabiedrotais un viens no skaļākajiem Ukrainas demokrātijas procesa aizstāvjiem, visu šo Krievijas agresijas laiku nav vairījies no asiem vārdiem medijiem gan agrajās, gan vēlajās stundās, sākoties un noslēdzoties ES ārlietu ministrus sanāksmēm Briselē.

Līdz ar Bilta aiziešanu no Zviedrijas ārlietu ministra amata Austrumu partnerības ideja kopumā un Ukraina šajā saspringtajā laikā zaudēs nopietnu aizstāvi īpaši ES ārlietu ministru sēdēs, ņemot vērā, cik trausla un sadalīta joprojām ir Eiropas politiķu doma, par spīti Krievijas nepārprotamajai agresijai.

Arī Rietumu mediji, analizējot nākamās Zviedrijas valdības iespējamo politisko kursu, lēš, ka tās attieksme, ja vien vēlēšanu uzvarētāji spēs izveidot koalīciju, pret austrumu kaimiņu varētu kļūt maigāka, gluži tāpat kā apsīkt interese tuvināties NATO.

Tuvākās dienas Zviedrijas politikā būs izšķirošas, taču ne mazāk svarīgas Eiropai kopumā un jo īpaši tās austrumu partnervalstīm, kam katrs grams atbalsta kausā ir no svara. Viens no tā aktīvākajiem balstiem ir prom, bet vieta, par laimi vai nelaimi, tukša nepaliks. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti