Vērtēt mākslas faktus ir ļoti nepateicīga nodarbe. Pirmkārt tāpēc, ka absolūti objektīvs vērtējums vispār nav iespējams. Otrkārt, bieži nākas salīdzināt nesalīdzināmus procesus un objektus, treškārt, ļoti daudz jāredz, jādzird, jāzina. Tas nozīmē, ka īstenībā dzīvē nekas cits gandrīz jau vairs nepastāv – nemitīga kultūrprocesu pētniecība no rīta līdz vakaram.

Jāatzīst, esam ar to stipri aizrāvušies, un, kad redakcijā sākam svērt savu ikmēneša kultūras kilogramu*, uzšvirkst  savstarpējās nesaskaņas dzirkstele. Katrs kļūstam par savu vērtību, savu kultūrprocesu, savu mākslas pasaules izcilību nesamierināmiem aizstāvjiem, jo runa ir par idejām un ideāliem galu galā. Izšķirties vienmēr grūti, jo atbalstīt, izcelt vajadzētu vairāk nekā spējam.

Tāda cīņa par savu kultūras kilogramu nenotiek tikai mūsu mazajā televīzijas kultūras redakcijā. Kad tīmeklī “aiziet” balsojums, sāk iesaistīties skatītāji, fani, aizstāvji un pašas mākslas organizācijas, kuras cenšas kā nu spēj piedalīties sev labvēlīgā balsojumā. Tviterī aicinājumi balsot par kilogramu ceļo ik pa brīdim. Un balsotāju skaits sāk pieaugt. Diemžēl lietā tiek likti arī negodīgi paņēmieni - vairākkārtēji balsojumi dienā no vienām un tām pašām IP adresēm. Viltus balsis nākas atsijāt, balsu skaits sarūk, uzvarētāju vārdi mainās - visai nemierīgs process.

Neskatoties uz visu šo trauksmaino dzīvi, ieguldīto laiku un ņemšanos – kilogramu svērt ir vērts. Vērts vēlreiz atgādināt, cik iedvesmojoša izrāde bijusi tajā vai citā teātrī, cik izcils koncerts turpina dzīvot daudzu klausītāju prātos, pat ja tas nav ierakstīts, cik spēcīgi kāds mākslinieks spējis raksturot mūsu laiku savā “lecīgajā” izstādē un tā joprojām... Tāda ir mūsu kultūrtelpa, tā ir mūsu identitāte, pasaulsizjūta un vērtības, kas nemitīgi aktualizējas caur šo vērtējumu koncentrātu!

Manuprāt, pat nav tik ļoti svarīgi, kurš tieši no četriem nominantiem saņems “Kultūras kilogramu 2012”, jo ir taču skaidrs, ka viņi visi ir mūsu atzinības, uzmanības, atbalstoša smaida un skatītāju mīlestības vērti. Un tieši skatītāju redzējums, kurš pārtop balsojumā, finālā veido šo izvēli – nevis kritiķu bargais pirksts, nevis televīzijas kultūras žurnālistu subjektīvas vēlmes, bet katra ieinteresētā sekotāja reakcija balsojot par piedāvātajiem kultūrfaktiem. Tieši ar iespēju katram pie sava datora personiski iesaistīties un balsot, kilograms kultūras atšķiras un izceļas citu kultūrbalvu vidū. Tieši skatītāju, kuri reizē ir kultūras pasākumu apmeklētāji, viedokļa un izšķiršanās dēļ kilograma rezultāts interesē un nedod miera pašiem māksliniekiem.

Balsosim, skatīsimies, klausīsimies, strīdēsimies, atsijāsim viltus balsis, aicināsim būt godīgiem, tā turpināsim tādēļ, kas tas viss ir tā vērts. Un mākslinieks, mūziķis vai rakstnieks, kurš turēs rokās mazo Kristīnes Jurjānes dizainēto un Ivara Miķelsona izveidoto kilograma skultpūriņu, jutīsies laimīgs, atzīts, atbalstīts un vēl labāk saprasts šajā valstī un kultūrtelpā. Viņš varēs radīt tālāk. Bet mēs televīzijā – aizrauties pētīt, vētīt un svērt savu kilogramu arī turpmāk.

*Nobalsojiet par raidījuma “100g kultūras” gada balvas “Kilograms kultūras” nominantiem. Balsojums līdz 17. februāra 24:00. Raidījums “Kilograms kultūras” ēters 3.martā 21:40 LTV1.