Sadaļas Sadaļas

Ieva Kubliņa: Vai basketbolā visi ar vienu olekti mērīti?

Latvijas pieaugušo izlašu kontekstā 2016.gads basketbolā ir bijis dažādiem notikumiem bagāts. Pirmo reizi Latvijas vīriešu basketbola izlasei bija iespēja piedalīties olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Belgradā. Iznākums, protams, nebija tāds kā cerēts, bet, ņemot vērā pēdējo gadu sniegumu, šo varētu uzskatīt par panākumu un soli pareizajā virzienā.

Priecē fakts, ka gan vīriešu, gan sieviešu izlasēm arī šogad ir izdevies kvalificēties "Eurobasket 2017" turnīram. Dāmu valstsvienībai šis būs astotais, bet kungiem devītais finālturnīrs pēc kārtas! Neskatoties uz sieviešu izlases neveiksmīgajiem startiem 2013. un 2015.gada Eiropas čempionāta finālturnīros, Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) rangā Latvijas izlase ir saglabājusi 16.vietu, kungiem tā ir 35..

Interesanti ir bijis pavērot, cik sekmīgi un dažādi ir noritējusi paaudžu maiņa valstsvienībās un cik dažādi uz šiem pēdējā laika notikumiem ir reaģējusi Latvijas Basketbola savienība.

Šķietami lielāku ažiotāžu, uzmanību un atbalstu ir saņēmusi tieši vīriešu izlase. Nenoliedzami, pēdējo astoņu gadu laikā izlasei 2015.gada Eiropas čempionāts ir bijis lielākais panākums, bet attiecīgi tieši šī valstsvienība manā skatījumā ilgtermiņā ir saņēmusi lielāku ieguldījumu no vadības puses.

Neskatoties uz ilgstošiem neveiksmīgiem startiem iepriekš, komandai tika dotas atkārtotas iespējas sevi realizēt.

Arī 2015. gadā "Eurobasket" apakšgrupu sacensībās Rīgā radās jautājums, vai tiešām izlasei ir nepieciešams tik liels apkalpojošais personāls? Četri treneri, fiziskās sagatavotības treneris, psihologs, medicīniskais personāls, menedžeris, direktors? Pat olimpiskajā ciklā sieviešu izlasē neatminos tādu gadījumu. Jā, 8.vieta Eiropā ir labi, un arī es par to priecājos.

Kā basketbola atbalstītāja apzinos, ka panākumi gan vīriešu, gan sieviešu izlasēs palīdz basketbolam attīstīties un popularizē spēli kopumā, tomēr brīžiem nepamet sajūta, ka pēdējos gadus sieviešu valstsvienība ir palikusi ēnā.

Iespējams, ka sieviešu valstsvienība savu latiņu bija pacēlusi tik augstu, ka septītā līdz astotā vieta čempionātos tika uzskatīta par normu un, ja šādi rezultāti netika sasniegti, tad uz lielu atbalstu necerēt.

Apzinos, ka Latvija nevar sevi salīdzināt ar basketbola lielvalstīm, kur spēlētājiem var atļauties maksāt algas vai lielas dienasnaudas. Spēlēt izlasē ir goda lieta un sniedz emocijas, kas paliks atmiņā vienmēr, bet vienlaicīgi uzskatu, ka vadībai būtu jānodrošina pienācīgs ekipējums un tas, lai spēlētājām nevajadzētu tērēt savus līdzekļus izlases sagatavošanās turnīru posmos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt